Svētrīts

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Lūkasa evaņģēlija 14. nodaļas

Un notika, ka Jēzus sabatā bija ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā, un tie Viņu novēroja. Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks Viņa priekšā. Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizejiem ar jautājumu: "Vai ir atļauts sabatā dziedināt vai ne?" Bet tie klusēja. Tad Viņš to ņēmis dziedināja un ļāva tam iet. Bet tiem Viņš teica: "Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?" Un tie nekā uz to nespēja atbildēt.

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Marija Jerumanis.

Svētrīts. Studijā Liepājas baptistu Pāvila draudzes mācītājs Mārtiņš Balodis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 13. nodaļas

Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 12.  nodaļas

Tad daži no rakstu mācītājiem un farizejiem atbildēja un Jēzum sacīja: "Mācītāj, mēs no Tevis gribam kādu zīmi redzēt."

Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmes; un viņai nekāda cita zīme netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme. Jo, kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija lielās zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas un trīs naktis zemes klēpī.  Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās; un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās, jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību: un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.”

Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis.

Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 5. pants

Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!"

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija

Tajā laikā, kad bija sapulcējušies daudz ļaužu, tā ka tie spiedās cits citam virsū, Jēzus sāka runāt vispirms saviem mācekļiem: “Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!

Jo nav nekā apslēpta, kas netiktu atklāts, nedz slepena, kas netiktu uzzināts. Jo tas, ko jūs sacījāt tumsā, dzirdams būs gaismā, un, ko jūs istabās čukstējāt ausī, to sludinās no jumtiem.

Tomēr Es jums saku, saviem draugiem: nebaidieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam neko vairāk nespēj izdarīt. Bet Es parādīšu jums, no kā bīties, – bīstieties no tā, kuram pēc tam, kad ir nonāvējis, ir vara iemest ellē. Tieši tā Es jums saku: no šī bīstieties!

Vai tad piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un tomēr neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Bet jums pat mati uz galvas ir saskaitīti. Nebaidieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzie zvirbuļi.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Mažis.

Lasījums no Lūkas evaņģelija 14. nodaļas:

Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: "Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!" Bet Jēzus sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.

Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.

Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.  Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu."

Svētrīts. Studija mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no Lūkas evaņgēlija 19. nodaļas:

Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Caķejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs. Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma.

Tad viņš, aizskrējis priekšā kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām.

Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: "Caķej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā."

Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku. To redzot, visi kurnēja un sacīja: "Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties!" Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: "Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot." Jēzus sacīja viņam: "Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls, jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Ševels.

Lasījums no Marka evaņģēlija 4. nodaļas:

Tajā laikā visu dienu Jēzus mācīja ļaudis līdzībās. Tanī pat dienā, kad vakars bija iestājies, Jēzus tiem sacīja: „Pārcelsimies pretējā krastā!” Un tie, ļaudis atlaiduši, tā ka Viņš bija laivā, ņēma Viņu līdz, arī citas laivas bija pie Viņa. Un sacēlās liela vētra, un gāza viļņus laivā, tā ka laiva pildījās. Bet Jēzus gulēja laivas galā uz spilvena; un tie modināja Viņu un sacīja: „Mācītāj, vai Tev nerūp, ka mēs ejam bojā?”

Piecēlies, Viņš piedraudēja vējam un sacīja jūrai: „Paliec klusu, nomierinies!” Un vējš nostājās, un iestājās liels klusums.

Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs esat tik bailīgi? Vai jums vēl trūkst ticības? Viņi ļoti izbijās un jautāja viens otram: “Kā tev šķiet, kas Viņš ir, ka Viņam vēji un jūra paklausa?”

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas

Jēzus un Viņa mācekļi nogāja Jūdejas zemē. Tur Viņš ar tiem kādu laiku uzkavējās un kristīja. Bet arī Jānis kristīja Ainonā netālu no Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un ļaudis gāja un likās kristīties. Jānis vēl nebija iemests cietumā. Tad izcēlās vārdu maiņa starp Jāņa mācekļiem un kādu jūdu par šķīstīšanos. Tie griezās pie Jāņa un sacīja viņam: "Rabi, kas bija pie tevis viņpus Jordānas, par ko tu esi nodevis liecību, Tas, lūk, kristī, un visi iet pie Viņa."

Jānis atbildēja: "Cilvēks nekā nevar ņemt, ja tas viņam nav dots no debesīm. Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts Viņa priekšā. Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņa vārdos, no sirds priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks nu ir piepildījies. Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.”