Svētrīts

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 24. nodaļas

Pēc Jēzus augšāmcelšanās divi no viņa mācekļiem gāja uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzalemes, vārdā Emava. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina. Un Viņš tiem sacīja: "Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?" Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.

Tad viens, vārdā Kleops, atbildēja un Viņam sacīja: "Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?"

Un Viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie Viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā, ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā. Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Izraēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas. Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs. Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja."

Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?" Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti. Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.

Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt. Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva, tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.

Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?"

Tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija. Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies." Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot.

Svētrīts. Studijā mācītājs Edgars Godiņš.

Lasījums no Pāvila vēstules efeziešiem 4. nodaļas

Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinā tības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva zaudējuši kauna jūtas un sākuši nodoties izvirtībai, sagandēdami savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.

Bet tā jūs Kristu neesat mācījušies, jūs par Viņu esat dzirdējuši un mācījušies tā, ka patiesība ir Jēzū, ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā. Jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. āpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.

Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam. Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā. No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.

Un neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis.

 

Lasījums no Pirmās Mozus grāmatas 2. nodaļas

Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors priesteris Andris Marija Jerumanis.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 10. nodaļas

Tajā laikā Jēzus sacīja apustuļiem: „Nebīstieties no cilvēkiem. Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms. Ko Es jums saku tumsā, to runājiet gaismā; un, kas jums ausī sacīts, to sludinat uz jumtiem. Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē. Vai nepārdod divus zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva gribas. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi. Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to Es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.”

Svētrīts. Studijā priesteris Andris Kravalis.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas.

Pēdējo vakariņu laikā, Jēzus, pacēlis acis uz debesīm, lūdzās par saviem mācekļiem:  „Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs. Kamēr Es biju pie viņiem, Es tos uzturēju Tavā Vārdā, ko Tu Man esi devis, un pasargāju tos, ka neviens nav pazudis kā vien pazušanas dēls, lai raksti piepildītos. Bet tagad Es eju pie Tevis; un par to Es runāju pasaulē, lai Mans prieks viņos būtu pilnīgs. Tavus vārdus Es tiem esmu devis, un pasaule viņus ir ienīdusi, tāpēc ka viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna. Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība. Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. Un viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti.”

Svētrīts. Studijā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 11. nodaļas

Jēzus saka: „Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?"

Svētrīts. Studija mācītājs Juris Rubenis.

Lasījums no Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļas

Kad Vasarsvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.

Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu - partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam."

Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?"

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 16. nodaļas:

Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos. Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs saņemsiet, ka jūsu prieks būs pilnīgs.

Svētrīts. Studijā katoļu priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Marka evaņģēlija 7. nodaļas

Tanī laikā pie Jēzus  sapulcējās farizeji un kādi no Jeruzalemes atmākuši rakstu zinātāji. Viņi ievērojami, ka daži no Viņa mācekļiem netīrām, tas ir, nemazgātām, rokām ēda maizi, turpretim farizeji un visi jūdi, turēdamies pie senču tradīcijas, neēd, kamēr nav atvērtām plaukstām nomazgājuši rokas. Arī pārnākuši no tirgus, tie neēd, ja tie nav mazgājušies. Ir vēl daudz citu priekšrakstu, kurus viņi ir uzņēmušies pildīt kā dzeramu kannu un krūžu un vara trauku, un guļamvietu mazgāšanu.

Tad farizeji un rakstu mācītāji Viņam vaicāja: "Kāpēc Tavi mācekļi neievēro senču ieradumu un maizi ēd nemazgātām rokām?"

Bet Viņš uz tiem sacīja: "Pareizi Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravietojis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis. Velti viņi Mani cienī, mācot likumus, ko izdevuši cilvēki. Dieva likumu atmetuši, jūs turat cilvēku tradīcijas."

Tad pieaicinājis ļaudis, Viņš tiem sacīja: "Klausieties mani visi un saprotiet. Nekas neieiet cilvēkā no ārpuses tāds, kas varētu viņu padarīt nešķistu, bet cilvēku nešķistu padara tas, kas no viņa iziet. No iekšienes cilvēku nešķīstu padara ļaunas domas, zādzības, netiklība, slepkavības, laulības pārkāpšana, viltība, mantkārība, nekaunība, skaudība, zaimošana lepnība, muļķība. Viss šis ļaunums iziet no iekšienes un padara cilvēku nešķīstu.”

Svētrīts. Studijā mācītājs Pēteris Eisāns.

Lasījums no Marka evaņģēlija 3. nodaļas

Un Jēzus devās mājās. Un ļaudis atkal sapulcējās tām ka viņi nevarēja pat maizi paēst. Un, kad savējie  to dzirdēja, tad tie izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: “Viņam navprāta.”

(..)

Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, un sūtīja pie Jēzus, lai viņu pasauc. Viņam apkārt sēdēja daudz ļaužu un tie sacīja viņam: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē.” Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?” Uzlūkojis ap sevi sēdošos, Viņš sacīja: “Redzi – mana māte un mani brāļi. Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir mans brālis un māsa, un māte.”