Ne tikai pagājušais gads, bet arī šī gada sākums liek gremdēties pārdomās par cilvēka dabu, kurā šķietami cīnās divas puses: tieksme pēc vardarbības un empātijas spēja. Un šīs abas tēmas tiek aplūkotas divās kulturāli nozīmīgās filmās, kuras šogad svin apaļas jubilejas. Šī gada nogalē savu piecdesmito jubileju svinēs Stenlija Kubrika skandalozā Entonija Bērdžesa romāna “Mehāniskais apelsīns” ekranizācija. Šī filma, kas piedzīvoja gan milzu popularitāti, gan smagu nopēlumu, ir kļuvusi par neatņemamu kultūrtelpas sastāvdaļu un katra nākamā paaudze to atklāj no jauna. Par spīti baisas vardarbības attēlojumam, stāsta pamatā ir jautājums par cilvēka brīvo gribu un ko vispār nozīmē – būt labam sabiedrības loceklim.

Otra jubilāre ir sirsnīgā un aizkustinošā Čārlija Čaplina 1921. gada 16. janvārī iznākusī filma “Mazulis”, kura stāsta par to, kā Klaidonis uz ielas atrod pamestu zīdaini un nolemj to audzināt kā savu dēlu. Šis stāsts par cilvēka neizmērojamo empātijas un mīlestības spēju, ir viens no nozīmīgākajiem mēmā kino darbiem.

Par abu filmu tapšanas aizkulisēm un to, kā tās uzņēma publika un kritiķi, stāsta Marta Elīna Martinsone.