Priekšā lasīšana ļoti uzlabo bērnu vārdu krājumu, tekstpratību un veicina pozitīvu attieksmi pret lasīšanu arī pašiem.

Bet kā ir ar lasīšanu latviski diasporā? Vai vecāki var lasīt jebko vai ir vajadzīga pielāgota literatūra? Kā tikt pie grāmatām vietās, kas no Latvijas ir ļoti tālu? Un arī - kā mācīt lasīt latviski bērniem, kam dominē mītnes zemes valodas prasmes?

Pirmajā daļā runājam ar Ievu Inci no Valensijas Spānijā. Ieva organizē latviešu grāmatu lasīšanu tiešsaistē Valensijas latviešu bērniem un jauniešiem un vada turienes skoliņu.

Otrajā daļā runājam ar Ivetu Leitasi, kura māca bērnus Kanberā, Austrālijā, un ir Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Izglītības nodaļas vadītāja.

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai lvdiasporasgimenes.lv.

Sērijas viešņa ir valodniece, autore un lektore Linda Apse. Sarunājamies par to, kā valoda(s) veido mūsu domāšanu un priekšstatu par pasauli? Kāda ietekme vairāku valodu izmantošanai ikdienā ir uz personību un kas izpētīts par šāda smadzeņu treniņa ietekmi uz veselību? Kā vecāki var rotaļīgi un dabiski palīdzēt bērniem “uzsūkt” latviešu valodu?

Savukārt pirmajā daļā par viņu dzīvi trīs valodās sarunājamies

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Informācija par ziedojumiem raidieraksta turpināšanai lvdiasporasgimenes.lv

Vai iespējams, ka valodu ģimenē ir par daudz? Ko darīt, ja

 Raidījumā runājam par to, vai šādās lingvistiski jauktās ģimenēs bērniem ir iespējams apgūt un uzturēt latviešu valodu. Kāpēc to ir vērts darīt, dzīvojot ārpus vecāku izcelsmes valsts? Spriedīsim par to, kā veidojas šādu bērnu un jauniešu identitāte un piederības sajūta vairākām kultūrām un valodām. Izrādās, liela nozīme ir arī attieksmei, kādu diasporas bērni un jaunieši jūt pret savu valodu Latvijā un citu latviešu vidē.

Raidījuma pirmajā daļā sarunājamies ar latviešu valodas skolotāju Maiju un viņas 19 gadus veco meitu Evelīnu no Stokholmas. Evelīna neslēpj – kad viņa bija maza, vismaz vienā ziņā vecākiem vajadzēja rīkoties citādi!

Mūsu sērijas eksperts ir Frederiks Bisingers (Frederik Bissinger), Stokholmas universitātes baltu katedras pasniedzējs. Viņa interešu lokā ir valodas politika lietuviešu imigrantu ģimenēs Zviedrijā. Frederiks raidījumā stāsta arī par savu ģimeni, kurā nesen piedzimusi meita. Angļu valodas vietā tagad ģimenē aizvien vairāk skan abu vecāku dzimtās valodas.

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta

Visi bērni, kas aug ar vairākām valodām, tās dažādos veidos kombinē, miksē, aizņemas vārdus un izteicienus. VĀRTU 4.sērijā ar Rēzeknes Tehnololoģiju akadēmijas profesori Sanitu Martenu skaidrojam, vai tas ir kas slikts, kā vecākiem reaģēt, vai un kā bērnus labot? Savukārt kādās situācijās no tā atturēties? Kas ir valodas jauda un kāpēc ģimenes “valodu politika” nav jautājums par valodu vien?

Savukārt pirmajā daļā dzirdam Lieni un viņas dēlu Patriku no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Liene aktīvi darbojas Latviešu Kopienā Emirātos.

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Ziedo biedrībai raidieraksta turpināšanai: lvdiasporasgimenes.lv.

Vai tad, ja agrīnajā vecumā nav izdevies panākt aktīvu latviešu valodas izmantošanu, "jāmet plinti krūmos"? Vai tomēr ir vērts pašam turpināt runāt latviski? 

Par to sarunājamies ar Viļņas Universitātes asociēto profesori Ingu Hilbigu (Inga Hilbig). Ģimenes sarunā piedalās Dace un viņas dēls Daniels no Brisbanes Austrālijā.

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

Ziedo biedrībai "Latviešu valoda diasporas ģimenēs" raidieraksta turpināšanai: lvdiasporasgimenes.lv.

Bērni ir kā sūkļi? Un cik ilgi? VĀRTI 2.sērijā ar Londonas Universitātes koledžas asociēto profesori Olgu Caru runāsim, kādas valodas prasmes bērni iegūst agrīnajā vecumā un kāda nozīme ir šim laikam, lai viņi arī turpmāk dzīvē runātu latviski un darītu to labprāt.

Sērijas pirmajā daļā sarunājamies ar Inesi Getsadzi un viņas meitu Sofiu no Gruzijas.

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis.

Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: ⁠https://lvdiasporasgimenes.lv/

Kas ir mantotā jeb etniskā mantojuma valoda? To VĀRTU 1.sērijā skaidrojam sarunā ar Signi Rirdanci (Stokholmas Universitāte). Runājam par to, kāpēc ir svarīgi izprast, kā valoda tiek apgūta ārpus tās dabiskās vides un kas raksturīgs diasporas latviešu runai.

Savukārt par savas ģimenes pieredzi stāsta Ieva Pūpola

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde". Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai.

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis.

Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/

Kopējais Latvijas diasporas lielums 2023. gadā bija vismaz 420 tūkstoši cilvēku. Latviešu izcelsmes bērni dzīvo visos kontinentos. Daļa no viņiem mājās sarunājas latviski, daļa – arī citās valodās. Daļai ir iespēja apmeklēt latviešu skolas vai kultūras biedrības, citiem – nē. Bērnudārzs un skola ir angliski, vāciski, zviedriski, franciski…, pulciņi un citas brīvā laika aktivitātes tāpat. Bērnu ikdienā neizbēgami dominē mācību un vides valoda.

Raidierakstu veido biedrība Latviešu valoda diasporas ģimenēs.

---

Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde" un Amerikas Latviešu apvienība.

Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis.

Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta trupināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/