Urbāno zaļo zonu indekss 2020. gadā Rīgu ierindoja tikai kā 102. zaļāko pilsētu pasaulē, kamēr Viļņa atrodas 3. vietā, bet Tallina 56. vietā. Cik būtiska loma ir apzaļojumam kā pilsētas dizaina daļai un kādas iniciatīvas mēģina atklāt zaļās zonas izmantošana pilsētai neierastos veidos? 

Epizodes viesi:

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija nosaka, ka pilsētas kodola robežās pārvietoties ar kājām vai velosipēdu jābūt ātrāk un ērtāk nekā izmantojot privāto autotransportu. Taču līdz šim mēģinājumi šo principu ieviest dzīvē, no kuriem pēdējais - pagaidu velojoslas A. Čaka ielā, sastopas ar lietu pretestību no autobraucēju puses. Kā veicināt iedzīvotāju pievēršanos mikromobilitātei un kā pilsētām pietuvoties idejai par 15 minūšu pilsētu? Par to klausies VEFRESH audio kursa pēdējā epizodē.

Epizodes viesi:

Kā padarīt savu apkaimi par energoefektīvu kopienu un ko tas vispār nozīmē? Pieredzes stāsts no Stokholmas Zviedrijā, kā apkaimes iedzīvotāju biedrība “Hammarby Sjostad 2.0” kļuva par energoefektivitātes risinājumu testa gultni “ElectriCITY”.  Un tepat Rīgā norisinās interesants pētījums par energoefektīvas kopienas izveidi Pērses un Dzirnavu ielas kvartālā.

Epizodes viesi:

Vai mēs varam uztaisīt paši savu naudu? Latvijā šī ideja iepriekš izskanējusi Ventspils ventu kontekstā, bet kopienas valūtas patiesībā ir aktīvā apgrozībā vairākās Eiropas pilsētās. Ģentē, Beļģijā, darbojas “Torekes” valūta, Bristolē, Anglijā, ieviestas Bristoles mārciņas, bet Nantē, Francijā, iespējams norēķināties ar “SoNantes” valūtu. Epizodē noskaidrosim, kā strādā reāls apkaimes valūtas piemērs - “Samen Doen” Nīderlandē -, pievērsīsimies ieguvumiem no alternatīvo valūtu ieviešanas, kā arī ar “Accenture Latvia” inovāciju vadītāju Kristapu Bangu runāsim par digitālām valūtām un blokķēdes risinājumiem.

Epizodes viesi:

Iedzīvotāju iesaiste pilsētas infrastruktūras attīstībā jau zināmā mērā tikusi formalizēta, bet kas notiek ar iedzīvotāju līdzdalību pilsētas tehnoloģiju attīstībā? Uz sarunu esam aicinājuši pilsētplānošanas biroju “Gehl” inovāciju vadītāju un epizodē uzzināsim par viņu pieeju viedai pilsētai, kā arī radīto “platforms for yes” koncepciju. Pēc tam pievērsīsimies praktiskajai pieredzei Helsinkos, kur “Smart Kalasatama” apkaimē pēdējo 5 gadu laikā izmēģināti dažādi formāti iedzīvotāju iesaistei viedpilsētas tehnoloģijās, kā arī radīta “Agile piloting programme”, ko šobrīd aktīvi pārņem arī citas Somijas pilsētas.

Epizodes viesi:

“VEFRESH audio” otrā sērija veltīta iedzīvotāju finansiālai iesaistei kopējā pilsētas attīstībā. Vai un kā ir iespējams izmantot pūļa finansējumu, lai uzlabotu pilsētu? Sarunā dzirdēsim par projektu “The Peckham Coal line” Londonā, kur ar pūļa finansējuma palīdzību attīsta parku un zaļo zonu bijušā dzelzceļa līnijas vietā. Aprunāsimies par Rīgas pieredzi un potenciālām kampaņas uzsākšanas iespējām ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu. Epizodes izskaņā ieklausīsimies vērtīgos padomos par to, kā veiksmīgāk būvēt pūļa iesaistes aktivitātes no Satori upurēšanas kampaņas pieredzes.

Epizodes viesi:

“VEFRESH audio” kursu atklājam ar epizodi par pilsētas datiem! Par pilsētas datiem daudz runāts sensoru un lietu interneta (IoT) kontekstā, bet “VEFRESH audio” kursā pievērsīsimies ar iedzīvotāju palīdzību radītiem un apkopotiem datiem. Runāsim par projektu “Open Sidewalks” Amerikā, kurā iedzīvotāji aicināti iesniegt datus par pilsētas ietvju tīklu, tādā veidā palīdzot radīt pilsētas karti gājējiem, ne autovadītājiem. Pievērsīsimies arī iedzīvotāju iesaistei pētniecības un citos projektos kopumā un platformai “SciStarter”, ar kuras palīdzību iespējams piesaistīt savam projektam dalībniekus un datu apkopotājus. Epizodes noslēgumā parunāsim arī par šāda veida iniciatīvām Latvijā, un runāsim par Cēsu pašvaldības pieredzi ar iedzīvotāju iesaisti pilsētas informācijas ģenerēšanā ar lietotnes “Cēsis 8911” palīdzību.

Epizodes viesi: