Cīņa pret gaisa un trokšņa piesārņojumu ir daļa no plašāka Eiropas Savienības vides politikas regulējuma, kas sakņojas Eiropas Savienības līgumos. Tas izstrādāts, lai aizsargātu cilvēku veselību, saglabātu dabas resursus un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Parlamentam ir svarīga loma vērienīgāku mērķu noteikšanā.

Eiropas Savienībā šobrīd ir 29 atzītas nacionālās zīmju valodas. Tās izmanto ne tikai nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki, bet arī dzirdīgi cilvēki, kuri vēlas sazināties ar ģimeni vai draugiem. Lai popularizētu šo valodu un kultūru daudzveidību, Apvienoto Nāciju Organizācija 23. septembri ir pasludinājusi par Starptautisko Zīmju valodu dienu. Šajā raidījumā aplūkosim Eiropas Savienībā izmantotās zīmju valodas un to, ko Eiropas Parlaments dara, lai tās saglabātu un popularizētu.

Eiropas Savienība ir ļoti daudz darījusi, lai garantētu vīriešu un sieviešu līdztiesību, taču visas problēmas vēl nav novērstas. Ar dzimumu līdztiesības stratēģiju Savienība beidzot vēlas novērst netaisnību, ko izjūt sievietes, un panākt stabilāku sabiedrību, kurā ikvienam ir iespējas dzīvot labāk.

Eiropas Savienība ir aktualizējusi noteikumus par transportlīdzekļu vadītāju apliecībām, tā cenšoties veicināt ceļu satiksmes drošību un mūsdienīgāku mobilitāti. Svarīgākās izmaiņas ir: visās ES valstīs derīga digitāla vadītāja apliecība, stingrāki nosacījumi iesācējiem šoferiem un saskaņotas vadītāju veselības pārbaudes. Pārrobežu mērogā piemērojami aizliegumi vadīt transportlīdzekli nodrošinās, ka sods par nopietnu pārkāpumu ir spēkā visā ES. Šīs reformas palīdzēs sasniegt ar “nulles vīziju” iecerēto mērķi — līdz 2050. gadam pilnībā izskaust ceļu satiksmes negadījumus ar letālu iznākumu vai nopietnām traumām.

Eiropas Vides aģentūras dati liecina, ka 2022. gadā ūdens trūkums skāra 34 % no visiem Savienības iedzīvotājiem un 40 % no Savienības sauszemes teritorijas.

Visasāk ūdens trūkumu izjūt Eiropas dienvidu valstis — Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Portugāle un Spānija —, taču krīze vēršas plašumā arī uz ziemeļiem, ietekmējot teritorijas, kurās par ūdens trūkumu līdz šim nebija iemesla raizēties. Ūdens resursu pārslodze Eiropā jau ir nopietna problēma, un sagaidāms, ka klimata pārmaiņas to tikai vēl vairāk pasliktinās. Tieši tāpēc Savienība cenšas vienoti risināt šo sarežģīto jautājumu.

Neraugoties uz pieaugošo informētību un centieniem reciklēt, joprojām ievērojams plastmasas atkritumu daudzums Eiropas Savienībā netiek reciklēts. Aizvadītajos gados Eiropas Savienība ir sākusi pārkārtoties uz plastmasas aprites ekonomiku. Bet ceļš uz nākotni bez plastmasas ir garš, un mums visiem pie tā ir jāpiestrādā.

Mercosur ir reģionāla Latīņamerikas valstu alianse un viens no Eiropas Savienības galvenajiem tirdzniecības partneriem. ES cenšas veidot ciešākas attiecības ar Mercosur, taču ne visi ir vienisprātis, ka tā ir laba doma.

Parīzes nolīgums ir juridiski saistoša starptautiska vienošanās, kas 2015. gadā pieņemta ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.

Galvenais nolīguma mērķis ir iegrožot globālo sasilšanu, lai temperatūras kāpums nepārsniegtu 2 °C, bet ideālā gadījumā — 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

Nolīgums vieno gandrīz visas pasaules valstis, kas kopīgi apņēmušās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Savienība Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gadā, un tas ir kļuvis par Savienības klimata politikas stūrakmeni.

2025. gada janvārī Komisija nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu. Tā ir Urzulas fon der Leienas vadītās otrās Komisijas pirmā nozīmīgā iniciatīva. Kompass piedāvā stratēģisku un skaidru sistēmu, kā organizēt Komisijas darbu. Ar to tiek likti pamati tādai Eiropai, kurā izgudro, ražo un pārdod nākotnes tehnoloģijas, pakalpojumus un tīrus produktus, vienlaikus panākot klimatneitralitāti.

Sports stiprina mūsu veselību un vieno cilvēkus ar dažādiem dzīves gājumiem. Uzzini, kā Savienība popularizē sportu un padara to pieejamu ikvienam.