Deep tech ir apzīmējums, kura definīciju vēl tikai veido. Kad runājam par deep tech risinājumiem, tās parasti ir inovatīvas tehnoloģijas, kuras nāk no augstskolu zinātniskajiem centriem. Studenti un pētnieki veic zinātniskos atklājumus, taču parasti atklājumi ir bez komercializācijas prakses un nav skaidrs, kāds ir izgudrojuma pielietojums uzņēmējdarbībā. Zinātnieki izgudrojumus nodod uzņēmējiem, kuri meklē to pielietojumu komercdarbībā. Bieži ir tā, ka zinātnieki rada risinājumu problēmai, ko paši vēl nebija kā tādu definējuši, tādēļ procesā sarežģītākais ir aizvest izgudrojuma praktisko pielietošanu līdz pieprasījumam tirgū.

Saruna ar komercializācijas reaktora pārstāvi Antonu Adamoviču.

Dārzs ir tā vieta, kas gan spēj pabarot, gan dot prieku, tomēr tā uzturēšana prasa daudz laika resursus. Tehnoloģijas spēj palīdzēt arī šajā cilvēka dzīves laukā. Līdzīgi kā mājas telpās, mehāniskās ierīces tiek elektrizētas un vēlāk automatizētas. 

Piemājas zālāja pļaušana tiek uzticēta robotiem zālespļāvējiem tāpat kā mājas istabas uzkopj roboti putekļsūcēji. 

Mobīlās lietotnes spēj atpazīt augus dārzā un dot ieteikumus to audzēšanai un kopšanai. Viedie sensori seko līdzi apstākļiem dārzā un veic augu laistīšanu automatizēti pieskaņojoties laikapstākļiem. Šobrīd vienīgais izaicinājums ir apvienot visu šo viedo dārza tehniku vienotā sistēmā, līdzīgi, kā viedā tehnika tiek savienota kopā mājas iekšienē.

"Demola Latvia" ir daļa no "Demola Global", kā saknes meklējamas Somijā. Latvijā programmu īsteno kopš 2015. gada, un katru reizi tā tiek uzlabota, pielāgota un mainīta pēc dizaina domāšanas principiem. "Demola Latvia" ir aktivitāte, kas norisinās ārpus studijām. Tās laikā studenti savas teorētiskās zināšanās var izmantot praksē - sadarboties ar uzņēmumiem, apgūt līderības un komandas vadīšanas prasmes, kā arī eksperimentēt. 

Saruna ar Demola Latvia vadītāju Līgu Jupatovu.

Neirozinātne ir jauna nozare, kas atrodas savas attīstības sākuma posmā. Pētījumi pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušies un radījuši jaunu izpratni par smadzenēm un cilvēka uzvedību. Pašsaprotami, ka cilvēka smadzenes nav pilnībā izzinātas, tomēr ir pazīmes, ka, apvienojoties inovatīvām tehnoloģijām un starpdisciplināriem prātiem, smadzeņu izpēte attīstīsies straujiem soļiem. Tā sniegs zināšanas, ko cilvēki varēs izmanot savā ikdienā. 

Neiroplastiskums ir atbilde uz mūžseno pretestību pārmaiņām. Neiroplasticitāte nozīmē smadzeņu struktūras un funkciju pārmaiņas smadzenēs, ko iegūst ar treniņiem un pieredzi. Neirotehnoloģijas ir visefektīvakais rīks pārmaiņu veicināšanai, paātrināšanai un ilgtspējai. Izpratne par cilvēka smadzeņu neirotīklu darbību ir pēdējais un būtiskākais izaicinājums ceļā uz pilnvērtīgu mākslīgo intelektu.

Saruna ar Normandijas biznesa skolas profesoru Agni Stibi.

Bez pārtikas cilvēks var izdzīvot vairākas nedēļas, bez ūdens dažas dienas, bet bez elpošanas cilvēks var izdzīvot tikai dažas minūtes. Elpošana ir vitāli svarīga cilvēka funkcinēšanai un par to ir jārūpējas. Šobrīd viedās ierīces mēra gaisa kvalitāti telpās un dod ieteikumus telpu vēdināšanai un kvalitātes uzlabošanai. Arī modernie viedie pulksteņi jau ir ar papildus funkcionalitāti un dod iespēju mērīt skābekļa daudzumu asinīs lai spētu labāk izprast veselības stāvokli. Ir svarīgi iemācīties pareizi elpot gan miera stāvoklī, gan aktīvi sportojot un sekot līdzi reāliem rezultātiem, lai varētu izvairīties no traumām un veselības sarežģījumiem.

Katra cilvēka smadzenes ir unikālas, tāpēc nav vienotas pieejas kā noteikt, kas ir laba smadzeņu darbība. Katram tās darbojas unikālā veidā un dažādos diennakts laikos un dzīves posmos var mainīties darbības fokusi. Bet ir risinājumi, kas katram var palīdzēt uzlabot smadzeņu darbību un līdz ar to uzlabot prāta darbošanās rezultātus. Ikdienā neierastas fiziskas darbības trenē smadzeņu daļu, ko mazāk izmantojam, piemēram, ja cilvēks ir labrocis, tad praktiska darbība ar kreiso roku - rakstīšana vai zīmēšana trenē smadzeņu daļu, kas vada kreiso roku, ko ikdienā izmanto mazāk.

Ir arī mobilās lietotnes un citas tehniskās ierīces, kas ļauj trenēt smadzeņu darbību.

Piemēram, neirofīdbeks (neurofeedback) ir risinājums, kur pie galvas tiek pielikti sensori, kas skanē smadzeņu darbības viļņus un liek cilvēkam pildīt uzdevumus ar fokusu sekojot līdzi smadzeņu viļņu aktivitātēm. Šādi risinājumi ir pieejami ne tikai veselības iestādēs, bet tagad ir pieejami ari patērētājiem par vairākiem desmitiem vai simtiem eiro vērtībā.

Artūrs Bernovskis zina, kāda ir šodiena un kas mūs sagaida rīt. Tehnoloģijas dabā, medicīnā, darbā un nākotnes pilsētā. Klausies un uzzini, kā tās attīstās, lai jau pavisam drīz atvieglotu mūsu ikdienu!

Dizaina firma "KOB ART" ar Oskaru un Kristīni Bērziem priekšgalā nesen spodrinājuši Latvijas un sava uzņēmuma vārdu, ierindojoties TOP5 Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) izsludinātajā konkursā - Izzinām elli "Venera".

Izgudrotāji no visas pasaules tika aicināti izveidot mehānisku šķēršļu pārvarēšanas un noteikšanas prototipu, kas tiek izstrādāts nākotnes misijai uz planētu Venera.

Kāds maģisks robots tika izgatavots, kā tas darbosies, par konkursa norisi un turpmāko uzvarētājiem - klausies pilno audio pielikumu!

Ar e-mobilitātes ekspertu, "Uzlādēts.lv" autoru Kārli Mendziņu par elektromobiļiem un e-mobilitātes jautājumiem Latvijā un ārpus tās. Ko varam sagaidīt nākotnē un vai elektroauto ir tagadne?

Ar "Apturi Covid" mobilās lietotnes veidotāju pārstāvi Krišu Kupruku par lietotni, mītiem un to, kā "Apturi Covid" strādā un vai tiešām mūsu dati ir drošībā!