Latvijas iedzīvotāju genoma datubāze ir nacionālā biobanka, kas uzglabā un apstrādā Latvijas iedzīvotāju veselības informācijas datus un veido bioloģisko materiālu kolekciju, kas kalpo pētnieciskiem, profilaktiskiem un ārstnieciskiem mērķiem.

Saruna ar Vitu Rovīti, iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāju un vadošo pētnieci Latvijas Biomedicīnas pētījumu centrā.

Redzes treniņi un tik ļoti nepieciešamā atslodze, kad visa diena pavadīta pie ekrāniem - kā labāk darīt, stāsta raidījuma viešņa, LU profesore Gunta Krūmiņa.

Pandēmijas laikā daļa darba un mācību procesu skolā pāriet tiešsaistes režīmā, un droša interneta tēma kļūst vēl aktuālāka. Lielie tehnoloģiju servisi risinājumus pielāgo, lai gūtu lielākus ienākumus no reklāmas pakalpojumiem, un šie risinājumi veido apdraudējumus lietotāju datu privātumam. 

Latvijā tiesību sargājošās institūcijas aktīvi cīnās ar noteikumu pārkāpējiem, bet katram lietotājam tik un tā ir jārūpējās par savu drošību internetā. Saruna ar Latvijas drošāka interneta centra vadītāju Maiju Katkovsku.

Dzīvošana daudzdzīvokļu mājās ir vairāku saimniecību dalīšanās ar resursiem - elektrību, ūdeni, apkuri un citiem. Latvijā liela daļa  namu ir novecojuši un nav energoefektīvi. Lai arī viedās tehnoloģijas šo namu apsaimniekošanai ir pieejamas, tās vēl nav izplatītas - lielākā daļa darba norisinās papīra formātā, kas paildzina rezultātu sasniegšanu. 

Ir jāsāk ar datu ievākšanu - tikai tā jebkuru māju var padarīt viedu. Saruna ar jaunuzņēmuma projekta "Solidomus" veidotāju Raimondu Dalbiņu.

Pandēmijas laikā pirkumu skaits internetā ir palielinājies, un attālinātie digitālie maksājumi kļuvuši par nepieciešamību katrā no tirdzniecības jomām. Daudzas digitālo tehnoloģiju inovācijas Latvijā jau bija izveidotas, taču tikai tagad tās kļuva par ikdienas nepieciešamību. Drīzumā varam sagaidīt iespēju tirdzniecības vietās pirkumus identificēt ar biometriskajiem datiem.

Katram no mums ir jādomā par drošību veicot pirkumus internetā, un divu faktoru autentifikācija palīdzēs pasargāt sevi no prettiesiskām darbībām ar maksājumu kartēm.

Saruna ar digitālās pieredzes attīstības nodaļas vadītāju bankā "Citadele" - Mārtiņu Bērziņu.

Katru gadu jaunās elektroniskās tehnoloģiju ierīces kļūst ātrāka un jaudīgākas - norisinās tehnoloģiskā evolūciju. Globālā pandēmija ir ieviesusi izmaiņas un jaunus papildinājumus mūsu ikdienas dzīvē, kas redzami arī tehnoloģiju evolūcijā. Medicīnas jomā tiek virzītas milzīgas naudas investīcijas un jau drīz tiks finalizēti klīniskie pētījumi nanomedicīnas jomā, kur viedās tabletes un nanoroboti spēs cilvēka ķermenī atrast iekaisumus un tos ārstēt.

Darbs no mājām joprojām būs aktuāls, un attālinātās saziņas tehnoloģijas kļūs par ikdienišķu lietu darba vidē. Arī 5G tālruņi beidzot piedāvās vairāk, to lietotāju skaits palielināsies. Valstis sāks domāt par nacionālās valūtas digitalizāciju, un Ķīna varētu būt pirmā valsts, kura jau šogad izveidos savu nacionālo kriptovalūtu.

Tehniskie risinājumi, kas ne tikai mēra ikdienas stresa līmeni, bet arī palīdz nomierināties.

Izgudrojums, kas tapis Latvijā. Par to "Rītdiena īsumā" stāsta dizainers un "Z-Triton" radītājs Aigars Lauzis.

Tehnoloģijas ir modernā cilvēka palīgi. Tehnoloģijas ne tikai atvieglo ikdienas darbus, bet arī spēj risināt sarežģītus uzdevumus ar daudz lielāku precizitāti kā cilvēks. Ārpus darba mēs lietojam datorus un mobilos tālruņus, lai uzzinātu nepieciešamo informāciju un lai izklaidētos. 

Kurā brīdī datora teholoģiju lietošana kļūst traucējoša cilvēka veselībai un sāk veidoties negativa atkarība no tā? Saruna ar sertificētu kognitīvi biheiviorālo terapeiti, psiholoģi Ievu Baumani.

Kosmosa tehnoloģijas ir sarežģīti un dārgi risinājumi, bet Latvijas pētnieki un uzņēmumi arī spēj realizēt šādus risinājumus. Latvijā ir uzņēmumi, kas piegādā šādas tehnoloģijas ārvalstīm, piemēram, pulksteņus ar lielāko precizitāti, kas nepieciešami kosmosa izpētei. 

Latvijā tiek organizēti hakatoni, lai ieinteresētu uzņēmējus un jauniešus pievērsties kosmosa tehnoloģiju tēmai. Ceļošana kosmosā vairs nav tikai speciāli sagatavotu astronautu iespēja, bet šāda iespēja jau ir pieejama arī jaunajiem kosmosa tūristiem. Saruna ar Latvijas kosmosa industrijas asociācijas prezidentu Paulu Irbiņu.