Cilvēka veselības diagnostiku ārsti veic apskatot cilvēka ķermeni, taču jau šobrīd tehnoloģijas dod milzīgu palīdzību dziļākai un precīzākai simptomu diagnostikai. Arī ikdienā ierastās viedās aproces, pulksteņi un citas ierīces spēj analizēt un dot datus ārstiem, kas savukārt diagnostikā var veikt preventīvas darbības.

Milzīgais progress ir noticis līdz ar molekulārās diagnostikas attīstību un mākslīgā intelekta iesaisti. Ievācot lielos datus,  datori veselības nozarē spēj analizēt un sniegt precīzus diagnostikas datus.

Saruna ar RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieku un docentu Kristapu Kļaviņu.

Zāļu izstrādes process aizņem ilgus gadus un šajā procesā piedalās liels daudzums zinātnieku un pētnieku. Šobrīd zāles tiek ražotas rūpnīcās, bet vienkāršotāka tipa zāles un ziedes tiek veidotas arī aptiekās. Līdz ar tehnoloģiju attīstību šādas vienkāršotāka tipa zāles varētu tikt arī printētas mājas apstākļos ar inovatīviem 3D printeriem. Latvijas zinātnieki aktīvi strādā zāļu ražošanas procesā un ir atpazīstami Pasaulē ar saviem panākumiem. Saruna ar RTU profesoru, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekānu Māri Turku.

Parasti ūdens šķiet pašsaprotams, un veikalos pircēji neiedziļinās tā īpašībās. Padzeramies ūdeni, lai remdētu slāpes. Dzeramā ūdens daudzums pasaulē samazinās un tas sāk kļūt par nozīmīgu resursu starptautiskai sabiedrībai.

Veikalu plaktos ir liela izvēle ar dzeramo ūdeni, bet vai visi ūdeņi ir vienādi un atšķirās tikai cena? Dzeramie ūdeņi arī tiek iedalīti pēc to īpašībām un iedziļinoties to sastāvā varam atrast sev piemērotāko dzeramo ūdeni. Saruna ar pirmo ūdens someljē austrumu Eiropā Danu Voļevahu.

Tehnoloģijas ir radījušas lielas izmaiņas darba apstākļos un darba vietā. Industriālā revolūcija iedzīvotājus vilka uz pilsētām, jo tur koncentrējās ražotnes, bet ar laiku ražotnes ir automatizētas un cilvēka darba ikdiena mainās. Parādījās aktualitāte kopstrādes ofisa telpām, bet jaunās pandēmijas apstākļos radusies ir jauna iespēja - strādāt no mājām. Darbs no mājām rada jaunus izaicinājumus un uzdevumus darba devējiem nodrošināt darba apstākļus darbinieku mājas vidē. Šis jaunums rada arī uzdevumus valsts institūcijām radīt normatīvos aktus, kas aizsargātu darbiniekus darba apstākļos savās mājās. Saruna ar "Vesels Birojs" izveidotāju un darba drošības speciālisti Laimu Bušu.

Tehnoloģiskie risinājumi tiek veidoti ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem un pēdējo gadu laikā šīs tehnoloģijas ir evolucionējušas no vienkāršiem izsekošanas sensoriem līdz labsajūtas veicinošām iekārtām. Risinājumi seko līdzi dzīvnieku ikdienas aktivitātēm un dod ieteikumus ēdienreizēm.  Monitorējot ikdienas kustības, gulēšanas un ēšanas paradumus spēj pilnībā automatizēt ēdiena maltītes laikus un daudzumu. Ir izveidoti dažādi risinājumi dzīvnieku stresa mazināšanai, kas ļauj viņiemm nomierināties uztraukuma brīžos, piemēram, negaisa laikā.

Latvijas biotekstilmateriālu zinātniski pētnieciskās laboratorijas zinātniece Inga Lašenko ir izgudrojusi un patentējusi dzintara diegus. Tos šobrīd iestrādā dažādos ikdienas apģērbos un pat gultasveļā. Tāpat, ir veikti dažādi zinātniskie pētījumi un ir pierādīta dzintara diegu labvēlīgā ietekme uz cilvēka ķermeni un veselību.

Zinātniece strādā ar Latvijas armiju, veidojot guļammaisus, kuros karavīri nebūs redzami zem izlūkošanas radariem.

Dzintara diegus ražo ārzemēs, taču ir plāns to darīt arī šeit, Latvijā.

Energoefektivitāte ir noderīga iedzīvotājiem, kuri var ietaupīt līdzekļus, un nozīmīga arī globālās sasilšanas kontekstā. Energoefektivitāti var nodrošināt gan ar fiziskām iekārtām, kas patērē mazāk enerģijas, gan ar programmatūru, kas liek ierīcēm darboties gudrāk. Jau tagad katrs no mums var veikt inventarizāciju savā dzīves telpā un pārskatīt ierīču energoefektivitātes līmeņus. Nepieciešamības gadījumā tās var aizvietot ar taupīgākām - piemēram, nomainot gaismas spuldzes uz gaismas diožu spuldzēm. Mīts, ka Latvijā ir par maz saules gaismas, lai lietotu saules paneļus, joprojām ir aktuāls. Pareizi lietojot saules paneļus, ilgtermiņā ietaupās lieli naudas resursi. 

Saruna ar RTU Enerģētikas institūta vadošo pētnieci Lailu Zemīti.

Droni nav tikai izklaides rotaļlieta, bet to praktiskais pielietojums ir ļoti plašs. Droni jau tagad spēj aizvietot cilvēku novērošanas un uzmērīšanas darbos. Latvijas policija sāk izmantot dronus autovadītāju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksēšanai un ari Valsts Ieņēmuma Dienests plāno dronus izmantot novērošanas darbos. Kaut Latvijā notiek aktīva dronu un dronu vadības programmatūru izstrāde, normatīvie akti joprojām vēl neļauj veikt inovatīvus testēšanas darbus. Saruna ar SPH Engeneering pārstāvi Jāni Ķuzi.

Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos. Aptuveni desmit procentu Latvijas teritorijas ir ar kūdras resursiem, bet joprojām Latvijā nav daudz kūdras produktu ar pievienoto vērtību. Kūdra ir lēni atjaunojošs resurss tāpēc ir būtiski izmantot šo resursu pilnvērtīgi. Latvijā zinātnieki ar ilgstspējigu tehnoloģiju principu iegūst ekstraktu ar pievienoto vērtību un šādas tehnoloģijas ļaus labāk apgūt kūdras resursus. Saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktoranti Kristīni Irtiševu.