Pirms divdesmit gadiem viņš radīja kamerorķestri, kādu šodien, visticamāk, nebūtu iespējams radīt. Un 20 gadu garumā kopā ar „Sinfonietta Rīga” mērķtiecīgi pārkāpa robežas un paplašināja klausītāju muzikālo panorāmu, kā to iepriekš bija darījis ar "Rīgas kamermūziķiem" un Rīgas festivāla orķestri. Šajā pavasarī Normunds Šnē savu amatu atstāja. Tomēr viņa profesionālais kalendārs joprojām ir pilns. Kultūras rondo studijā – obojists, „Sinfonietta Rīga” bijušais mākslinieciskais vadītājs, tagad orķestra Goda diriģents Normunds Šnē.

Saruna no mūzikas un diriģēšanas un politikas vadības līdzībām līdz sēņošanai un radioamatierismam.

Par ieceri atvadīties no paša dibinātā Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” kapteiņa posteņa diriģents Normunds Šnē paziņoja jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, ļaujot ar šo domu aprast gan mūziķiem, gan „Sinfoniettas” uzticīgajai publikai. Jaunajā sezonā orķestra māksliniecisko vadību pārņems Latvijā jau sen iepazītais igauņu diriģents Olari Eltss, bet Normunds Šnē negrasās vadīt pensiju dīvānā pie televizora. Viņš turpinās gan diriģēt, gan darboties otrā sev mīļajā amatā kā producents un skaņu inženieris.

Pēdējā sezona kopā ar „Sinfonietta Rīga” Normundam Šnē precīzi raksturo orķestra izcilo „maiņveiža” spēju, ko Šnē ar mūziķiem izkopis no pirmās dienas – no pirmatskaņojumiem līdz operas un džeza saplūsmei, no senās mūzikas līdz laikmetīgās mūzikas meistardarbiem, kādus var īstenot „tikai vienreiz mūžā”, kā Pjēra Bulēza „Reponse” pērn "Lielajā dzintarā".

Ar Normundu Šnē tikāmies neilgi pēc kāda pavisam īpaša koncerta, kur viņš jau bija klausītājos kā Goda diriģents – „Sinfonietta Rīga” uzstāšanās Naukšēnos, vietā, kur pirms 20 gadiem orķestris sniedza savu pašu pirmo koncertu.

Māra Rozenberga: Jau savulaik esat intervijās teicis, ka vadīt orķestri - tas nozīmē strādāt bez brīvdienām. Tagad jums mazliet varbūt kādas brīvdienas būs? Kam jums tagad atliks vairāk laika?

Normunds Šnē: Noteikti vairāk laika atliks saviem bērniem un ģimenei noteikti. Man mājās ir šis tas iecerēts, kas ir jāizdara, visus šos gadus ir nolikts stūrītī. Bet man joprojām ir daudz aizpildītas nedēļas manā kalendārā gan ar ierakstiem, kuru, es ceru, būs vairāk, un ir jau faktiski vairāki projekti. Tas ir pietiekami nopietni, un tas prasa diezgan daudz arī laika, visa pēcapstrāde un tamlīdzīgi. Ko darīt būs, un neizskatās, ka es varēšu tagad iet mežā lasīt sēnes. Kaut gan tieši vakar [pirms sarunas ieraksta dienas] to izdarīju, bet konstatēju, ka kāds jau ir pasteidzies pirms manis laukos pastaigāt pa manu mežiņu. Bet man nav žēl. Protams, arī kaut kāds laiks mazliet pārdomām un hobijam - radio.

Es speciāli cenšos neko neplānot, jo, kā mana nelielā pieredze tomēr rāda, ka tās lietas un darbi, ja kādam tas nepieciešams, atnāk paši. Es nekad neesmu ar savu pašreklāmu milzīgi nodarbojies.

(..)

Māra Rozenberga: Es reizēm domāju par diriģenta profesiju kā par ārkārtīgi grūtu augsta līmeņa menedžera darbu. Jums visu laiku ir jāatrodas publikas priekšā, jums ir ļoti ātri jāspēj pieņemt labus lēmumus un vēl jāspēj netikt izsvilptam. Šis ir Saeimas vēlēšanu gads, un ko jūs no savas diriģentu pieredzes varētu ieteikt tiem cilvēkiem, kuri šobrīd pošas vadīt valsti?

Normunds Šnē: Būt patiesiem un nemēģināt darīt to, ko jūs nevarat darīt. Ne katrs var būt diriģents, un es pieņemu, ka ne katrs var vadīt valsti. Es pats esmu bijis orķestra mūziķis, un esmu sajutis uz savas ādas, cik tas ir ārkārtīgi mokoši, ka diriģēt mēģina persona, kura faktiski to īsti nevar, kurai nav nepieciešamās dotības ne kā mūziķim, kuram nav nepieciešamās harizmas, kuram nav nepieciešamās prasmes izskaidrot savu viedokli, panākt, kas vēl svarīgāk, lai orķestris jums seko. Es domāju, ka tas pats ir pilnīgi jebkurā sfērā. Un ar valsti, man liekas, ir vēl trakāk, jo tā "kompānija", ko jūs vadiet, valsts, tā ir tik ārkārtīgi raibu personību kopums, ka tas faktiski stāv pāri tam, kas ir nepieciešams manā profesijā. Jums jāsaprot, ka jūs nekad labs nebūsiet visiem. Bet jums ir tomēr jāmēģina atrast veids, kā panākt savu, kā realizēt savas idejas. Un tas, pirmkārt, nozīmē, ka jums ir jābūt savām idejām, kuras ir interesantas ne tikai jums pašam, nevis kuras piepildīs jūsu kabatu, bet kuras kaut kādā veidā padarīs jūsu darbu par nozīmīgu. Un tas ir pats svarīgākais. Orķestra priekšā atrodoties, šī nepārtrauktā uzmanība ir norma. Jūs esat priekšā 34, kā mūsu gadījumā, jeb 90 kā liela simfoniskā orķestra gadījumā, personībām, kuram katram savs viedoklis gan par jums, gan par to, ko mēs spēlējam, gan par to, kā tas būtu jāspēlē, gan par to, kā būtu jāizskatās orķestra ikdienai, pilnīgi par jebko.

--

Līdz ar jauno, 21. koncertsezonu, kas ar koncertu LU Lielajā aulā aizsāksies 2. oktobrī, par Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” māksliniecisko vadītāju kļūs igauņu diriģents Olari Eltss. „Sinfoniettu” viņš diriģējis jau vairākkārt, bet divtūkstošo gadu sākumā bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs. Kopš 2020. gada Olari Eltss ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents.

Šajās brīvdienās Daugavpils cietoksnī notiks 9. Starptautiskais vēstures rekonstrukcijas festivāls “Dinaburga 1812”, Mājas kafejnīcu dienas Krāslavas novadā un īpašais sajūtu, garšu un mākslas notikums “Mākslas pikniks” Lūznavas muižā.

Sestdien Daugavpilī var gūt adrenalīna devu, vērojot, kā 15 rekonstrukcijas klubi no piecām valstīm atdzīvina vēsturisku notikumu spriedzi un dinamiku: “11. jūlijs Daugavpils cietoksnis. Visas dienas garumā jūs gaida kultūras dzīves baudījums 19. gs noskaņās, jo cietoksnis tā ir vieta, kur satiekas māksla, vēsture un, protams, kultūras mantojums,” doties vēsturiskā ceļojumā, kad 1812. gadā Napoleona armija uzbruka Dinaburgas cietoksnim, jeb apmeklēt Starptautisko vēsturiskās rekonstrukcijas festivālu “Dinaburg 1812”, aicina Daugavpils Tūrisma nodaļas vadītāja Līga Rudzīte-Besakirska. “Dienas gaitā notiks ne tikai radošas aktivitātes, krāmu tirdziņš, amatnieku tirgus, kafejnīcu zonas, bet arī pati rekonstrukcijas cīņa, kas simbolizējas ar 1812. gada uzbrukumu cietoksnim, kuru veica Napoleona armija, bet vakarā no plkst. 21.00 jūs sagaida ampīra stila balle, kurā jūs varat piedalīties paši un izmēģināt deju soļus.”

Savukārt ļauties nesteidzīgam garšu baudījumam šajās brīvdienās (11.–12. jūlijā) aicina Krāslavas novada Mājas kafejnīcu dienas. “Šogad Mājas kafejnīcu dienās sauklis Krāslavas novadā ir “Krāslavas novada sirds uz šķīvja,”” uz tik iztēli un garšu kārpiņas rosinošu ēdiena baudīšanu aicina Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra speciāliste Ieva Vagale. “Sāksim ar alus brūzi “Murza”, kas gatavos burgerus un plovu un brūža “Murza” ražoto alu. Pēc tam 12. jūlijā atpūtas bāze “Obiteļs” piedāvās baudīt Ežezera zivis – dažādi sacepumi, bet tuvāk Krāslavas pilsētai lauku sēta “Mežvīni” piedāvās Annas saimnieces atdzīvinātās receptes, tur būs dažādi rauga mīklu izstrādājumi. Un, protams, arī sporta un atrakciju parks “Starp debesīm un zemi” piedāvās daudzveidīgu, garšīgu un sātīgu ēdienu.”

Tāpat sestdien (11. jūlijā) ir vērts piedalīties, iespējams, gaidītākajā vasaras notikumā “Mākslas piknikā” Lūznavas muižā: “Visas dienas garumā satiksies māksla, daba, garšas un draugu, domubiedru kopābūšana. Arī šogad programma ir īpaši bagāta, taču ir divi galvenie akcenti – latgaliskā kultūrtelpa un jaunie mākslinieki,” pāris stundu laikā izdzīvot vasaru, Latgali un draudzību aicina muižas pārstāve Inga Žirgule. “Muzikālo programmu šogad atklās latgaliešu grupa “Bruoli i Muosys”, bet festivāla noslēgumā muzicēs “Dabasu Durovys”, un festivāla dienā varēs satikt arī latviski un latgaliski rakstošo dzejnieku Silvestru Solovjovu, kas apliecina, ka latgaliešu valoda dzīvo mūzikā, mākslā, skaņās. Taču mākslas pikniks nav tikai par mākslu, tas ir par sajūtām un garšām. Festivālā visas dienas garumā būs iespēja izgaršot Latgali - baudīt daudzveidīgus pamatēdienus, saldos ēdienus un citus vietējo ražotāju gardumus ar latgalisku piegaršu.” Ikviens varēs ne tikai baudīt, bet arī iedvesmoties – “Mākslas piknikā” paredzētas dažādas meistarklases un notikšanas ar jaunības rokrakstu: “Otrs šī gada akcents ir jaunība, jo programmu veido ļoti daudzu jauniešu gan muzikālās, gan laikmetīgās dejas, gan laikmetīgā cirka mākslinieki, gan radošo meistarklašu vadītāji ir gados jauni, un viņu enerģija, drosme un radošums piešķirs festivālam šo īpašo noskaņu.”

Un, ja vēl ar to esot šaipusē nav gana, tad sestdien jau ar rīta gaismiņu var  iegriezties Latvijā vienīgajā iekšzemes zvejniekciemā svinēt Zvejnieksvētkus Nagļos, kur gaidāma daudzveidīga programma, no makšķerēšanas sacensībām un spēka un veiklības pārbaudēm līdz “Latgalīša rodeo” un neizpaliks arī zaļumballe līdz pat rīta gaismai.

Lai garšām un emocijām piepildītas brīvdienas Latgalē!

Kopš aprīļa Latvijā ir stājušās spēkā  stingrākas prasības mikromobilitātes rīkiem. Likuma izmaiņas raisīja neapmierinātību gan lietotāju, gan tirgotāju, gan iznomātāju vidū. Bet, vai tās ir nesušas vēlamo rezultātu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Analizē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Latvijas Mikromobilitātes asociācijas valdes loceklis Edgars Jākobsons, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste.

Jaunā valdība kā vienu no paveiktajiem darbiem izceļ atbalsta paplašināšanu daudzbērnu ģimenēm. Taču paralēli ģimeņu politikā ir arī daudz smagāki jautājumi – ik gadu no ģimenēm Latvijā izņem vairāk nekā tūkstošs bērnu, bāriņtiesu lēmumi nereti kavējas, un Tiesībsardze aicina valdību sākt plašu bāriņtiesu reformu.

Vai valsts šobrīd pietiekami stiprina ģimenes, pirms bērns no tām tiek izņemts, un ko ar šo sistēmu darīs Labklājības ministrija – par to saruna ar Labklājības ministru Reini Uzulnieku (Zaļo un zemnieku savienība).

Viņš norāda, ka neatbalsta tiesībsardzes rosinājumus reformēt bāriņtiesu. Latvijas Radio Uzulnieks teica, ka bāriņtiesu sistēma ir jāuzlabo nevis jālikvidē.

Ja jādzied Raimonda Paula dziesmas, tad nevar nebraukt – tik vienkārši savu vēlmi piedalīties kormūzikas koncertā ”Manai dzimtenei” pamato diasporas latvieši, kas šajās dienās no dažādām pasaules malām ieradušies Latvijā. Vakar un šodien viņiem ir intensīvas mēģinājumu dienas, jo koncerts Mežaparka estrādē notiks jau rītvakar, 11. jūlijā. Kopumā tajā piedalīsies vairāk nekā 200 koru no Latvijas un ārvalstīm, kuriem pievienosies arī pāri par 2000 iniciatīvas “Dziedam kopā” dalībnieku.

Diasporas koriem pirmais mēģinājums notiek Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Ar dziedātājiem strādā Jānis Liepiņš, Ainārs Rubiķis, Ivars Krauze, Jēkabs Krists Kalniņš un citi diriģenti, kas arī lielkoncertā stāsies lielā kopkora priekšā.

No Vācijas uz koncertu ieradies Minsteres koris ”Dudan”, kas šoruden svinēs 10 gadu jubileju. Tā dalībnieces Ingūna, Vineta un Sanita stāsta, ka viņām jau ir divu Dziesmu svētku pieredze, un tas ir kaut kas tik spēcinošs un skaists, ka iespēju atkal būt visiem kopā Mežaparka lielajā estrādē vienkārši nevar neizmantot.

Nīderlandi pārstāv latviešu koris ”LV koris NL”, kurā līdzās latviešiem dzied arī koristi no Nīderlandes, Japānas, Amerikas, Kanādas un Itālijas.

Māris un Dainis savukārt ieradušies no Luksemburgas un pārstāv jaukto kori ”Meluzīna”. Viņu abu īstenā stihija esot Imanta Kalniņa mūzika, bet arī Paula kompozīcijas ir ļoti nozīmīga viņu repertuāra daļa.

Vairāki uzrunātie diasporas koru dalībnieki atzīst, ka ap šo koncertu gada sākumā savērptā ažiotāža raisījusi dažādas diskusijas arī viņu kolektīvos, bet kā saka Andis, Zanda un Karīna no latviešu kora Kopenhāgenā ”In Corde Meo” – viņu pārliecība bija, ka noteikti jāpiedalās, jo cilvēku vienošanās dziesmā ir kas augstāks un pāri stāvošs ķildām un nesaskaņām.

Kormūzikas koncerts "Manai dzimtenei" sestdien ilgs trīs stundas, tam sekos sadziedāšanās nakts līdz trijiem rītā.

No šī mēneša Rīgā sāk iekasēt īres maksu par pašvaldības dzīvokļiem. Līdz šim īres maksa netika iekasēta. Pašvaldībā uzsver – beidzot šī vairāk nekā desmit gadu novilcinātā problēma tiek risināta. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo pašvaldībai piederošos dzīvokļos, jārēķinās ar lielākiem rēķiniem.

Cik lieli būs šie rēķini un ko tas nozīmēs sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem?

Vai aktrisei pietiek ar skatuvi? Vai savu stāstu tomēr jāveido arī ārpus teātra. Monopolā saruna ar Liepājas teātra aktrisi, radiouzvedumu režisori un dziedātāju Karīnu Tatarinovu.

Filoloģijas zinātņu doktore un biogrāfiskās publicitikas autore Linda Apse sarakstījusi jaunu grāmatu par Imantu Kalniņu “Zvaigžņu ielas simfonija”.

Sarunā uzzinām plašāku stāstu par grāmatas tapšanas laiku, ilgajām sarunām ar komponistu un tik nozīmīgajām atklāsmēm, kas radušās darba procesā. Grāmatā tiek atklāti gan daži iepriekš radušies mīti (gan par kādu darba vietu, gan dziesmu nosaukumiem), tajā izstāstīts komponista dzīves ceļš un galvenais aicinājums – mūzikas radīšana.

Grāmata tapusi divarpus gadu laikā, papildināta ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu un detalizētu skaņdarbu sarakstu, kāds līdz šim nav bijis pieejams.

“Man personīgi Imanta Kalniņa skaņdarbi ir spilgtākais mūsdienu latviskās izjūtas etalons mūzikā. Šis priekštats ir bijis reizē gan svarīgs, gan audzinošs, gan aizkustinošs, turklāt arī patriotisks.

Savulaik tas palīdzēja iederēties brīvajā, hipijiskajā pasaulē, šodien – izkopt sevī smalkumu. Līdztekus literatūrai un pārējām mākslām mūzikai piemīt spēja aizkustināt, mierināt, iedvesmot un citādi emocionāli saviļņot. Tā ļauj atkāpties no brutālās ikdienas realitātes un apzināties sevi kā garīgu būtni, kas pieder kam lielākam par ikdienību. Komponists teic, ka viņa pasaule organizējas, rakstot mūziku. Gribētos apgalvot, ka, klausoties mūziku, atklājas pasaule,” Linda Apse raksta grāmatas ievadā.

Valdība šodien, 9. jūlijā, pirmo reizi vērtēja savus līdz šim padarītos darbus. Mēneša laikā pilnībā izpildīti trīs no 61 prioritārā darba. Pārējie esot iesākti, tostarp virkne uzdevumu esot jau daļēji izpildīti. Tā pēc valdības rīcības apspriedes sēdes pavēstīja premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Progress esot panākts patvertņu sakārtošanā, importa un eksporta jautājumu risināšanā, kā arī gatavošanās darbos 15. Saeimas vēlēšanām.