Vēža profilaksē ir jāņem vērā daudzu faktoru mijiedarbība. Labā ziņā ir tā, ka lielāko daļu no tiem mēs varam ietekmēt, lai novērstu slimības attīstīšanos. Ko tieši mēs paši varam darīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Elīna Dimiņa, žurnāliste, organizācijas "Drosmes gēni" vadītāja Inita Sila un onkoloģe, ķīmijterapeite, profesore Gunta Purkalne.

Projektu kavē gadu, divus, pat trīs, bet tā tas joprojām nav pabeigts. Runa ir par „Latvijas Dzelzceļa” vērienīgo peronu modernizācijas projektu, kurā paredzēts pārbūvēt vai izbūvēt no jauna teju 50 pieturas visā Latvijā. Vislielākās problēmas ir Aizkraukles līnijā, kur būvnieks līdz pagājušā gada beigām bija izbūvējis vien 10% no plānotā. Tā atzīst „Latvijas Dzelzceļā”, kas ar būvnieku līgumu ir lauzis. Projekts ir ne tikai pamatīgi ievilcies, bet arī teju par 20% kļuvis dārgāks.

Kā pasažieri vilcienos iekāpj un izkāpj no vecajiem un vietām brūkošiem peroniem un kad beidzot Aizkraukles līnijā tos pārbūvēs?

Blakus slēgtajai Jumpravas stacijai uz zālāja ir saliktas daudzas betona konstrukcijas. Vietām uz tām ir sakrājušās skujas, čiekuri arī sausi zari un lapas. Uz viena no būvmateriāliem ir daļēji atlīmējusies uzlīme, uz kuras rakstīts: Paaugstināto platformu būvniecība dzelzceļa līnijās. Ražošanas datums: 24. novembris 2022. gads. Tātad vismaz šī tonnu smagā konstrukcija ir ražota pirms vairāk nekā trīsarpus gadiem. Uz uzlīmes ir rakstīti arī četri burti: BMGS. Tas ir uzņēmums, ar ko “Latvijas dzelzceļš” līgumu ir pārtraucis. Peroni Jumpravas pieturā ir veci, zemi un arī daļēji brūkoši. Nekādu būvdarbu pazīmju te nav. Rodas priekšstats, ka vairāku gadu laikā būvnieki šeit ne reizi nav bijuši.

„Mums ir viskritiskākais perons visā līnijā. No Jumpravas līdz Rīgai mums ir vissliktākais.”

Pirms dažiem mēnešiem ziņas par hantavīrusa uzliesmojumu uz kruīza kuģa, kas apceļoja vairākas pasaules valstis, izraisīja ne tikai satraukumu, bet arī dezinformācijas vilni. Tas daudzējādā ziņā atgādināja Covid-19 pandēmijas laikā pieredzēto. „Euranet” faktu pārbaudes projekts atskatījies uz šo notikumu un pētījis, kā un kāpēc izplatās ar veselību saistīta dezinformācija.

Maija sākumā plašu uzmanību piesaistīja ziņas, ka uz kruīza kuģa, kurā atradās aptuveni 150 pasažieri un apkalpes locekļi no 23 valstīm, tika konstatēti vairāki hantavīrusa saslimšanas gadījumi. Hantavīrusi ir vīrusu grupa, ko pārnēsā grauzēji. Uz kuģa tika konstatēts Andu hantavīrusa paveids. Parasti hantavīrusi no cilvēka uz cilvēku neizplatās, tomēr ārkārtīgi retos gadījumos šāda pārnese ir iespējama tieši ar Andu hantavīrusu. Lai gan Pasaules Veselības organizācija 7. maijā norādīja, ka šīs saslimšanas nerada pandēmijas draudus un tas būtiski atšķiras no Covid-19, tomēr daļa sabiedrības uz to lūkojās tieši caur Covid-19 pieredzes prizmu. Šoreiz izplatījās galvenokārt divi jau Covid-19 pandēmijas laikā pazīstami sazvērestības teoriju vēstījumi.

Viens no tiem apgalvoja, ka hantavīrusa uzliesmojumu esot izraisījuši farmācijas uzņēmumi. Šī konspirācijas teorija atkārtoja jau Covid-19 pandēmijas laikā dzirdēto, ka Covid-19 vīrusu esot mākslīgi radījuši un izplatījuši farmācijas uzņēmumi jeb „Big Pharma”, lai no tā gūtu peļņu.

Otrs ar Covid-19 saistīts dezinformācijas „atzars” mēģināja pārliecināt cilvēkus, ka hantavīruss ir „Pfizer” izstrādātās Covid-19 vakcīnas blakusparādība. Arī šis vēstījums atgādināja pandēmijas laikā izplatītos maldus, kuru mērķis bija apšaubīt vakcīnu drošumu. Patiesībā šīs „Pfizer” vakcīnas sastāvā nav ne hantavīrusa, ne arī citu dzīvu vīrusu.

Kopumā šos vēstījumus vienoja viena plašāka sazvērestības teoriju iezīme – pieņēmums, ka notikumi tiek „orķestrēti” un nekas nenotiek nejauši.

Uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju šobrīd ir vislielākais spiediens, un prognozes liecina, ka šogad varētu būt divreiz vairāk migrantu centienu pārvarēt šo Eiropas Savienības robežu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To Latvijas Radio atzina Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.

Valdība šonedēļ atbalstījusi vairāk nekā 800 tūkstoš eiro pārdalīšanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanu Baltkrievijas pierobežā. Migranti ir kļuvuši agresīvāki – norādīja Pujāts.

"Šogad jau mēs esam apturējuši 7634 personas, tas faktiski ir pa trim mēnešiem. Tas pārsniedz pagājušā gada rādītājus par pirmo pusgadu par 800 personām, ja salīdzina. Ir dienas, kad vairāk nekā 200 pārkāpēju nelikumīgi mēģina iekļūt Latvijā. Tas, ko mēs novērojam, kas šogad [megranti] zteikti ir kļuvuši agresīvāki, ir nepakļaušanās, mums ir jāpielieto speciālie līdzekļi, lai, novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu, ieroči, brīdinājuma šāvieni," norāda Pujāts.

Kaislība ir viens no būtiskākajiem atslēgas vārdiem, kas raksturoja Kārli Auškāpu gan kā mākslinieku, gan personību. Viņa intensīvo emocionālo pasauli spilgti atklāj arī tikko klajā nākusī teātra zinātnieces Margaritas Ziedas grāmata ”Dzīvot no tā, kā nav”.

Viss viņa radošais mūžs bija saistīts ar Dailes teātri, viņš bija aktieris, režisors un arī ilggadējs teātra mākslinieciskais vadītājs. Grāmata izseko viņa dzīves un mākslas ceļam, kurā bija gan ļoti augstas virsotnes, gan smagi pārbaudījumi un traģēdijas.

”Rakstot šo grāmatu, es ļoti vispār domāju par to, ko tad atcerēties no cilvēka? Un man likās būtiski atcerēties personību spēku, kaislības, mēģināt to dzīvo enerģiju grāmatā ļaut sajust, dzīvās sirdis, dzīvās domas.”

Tā grāmatas autore Margarita Zieda, atklājot to, kādā intonācijā grāmatu veidojusi. Tās pamatā ir plašs materiālu klāsts – Kārļa Auškāpa dienasgrāmatas, vēstules, piezīmes, intervijas, recenzijas par viņa izrādēm, kā arī sarunas ar 37 mākslinieka laikabiedriem.

”Tas bija laiks, kad vēl bija dzīvas daudzas spilgtas Dailes teātra personības, kas kopā ar Kārli Auškāpu strādāja. Man tiešām ļoti paveicās ar viņiem satikties un sarunāties, daļa no šīm sarunām ir grāmatā, un tā ir tā lielākā bagātība.”

Šo personību vidū ir Ausma Kantāne, Pēteris Liepiņš, Lilita Ozoliņa, kuri jau devušies mūžībā, un arī viņiem veltīta šī grāmata.

Tieši Ausmas Kantātes kādā 90.gadu intervijā izceltais citāts no Jāņa Klīdzēja romāna izraudzīts arī grāmatas par Kārli Auškāpu nosaukumam – ”Dzīvot no tā, kā nav” . Viņa to teica Latvijai radikālo pārmaiņu laikā, kad ekonomika juka un bruka, un par vienīgo pamatu, uz kā balstīties, kļuva garīgā dimensija.

Viens no jautājumiem, kuru, rakstot grāmatu, autorei pašai ļoti gribējies noskaidrot ir – kas notika ar Kārli Auškāpu Latvijas pārmaiņu laikos? Kāpēc viņš kā režisors, kas savulaik radīja tik spožas un būtiskas izrādes, pārmaiņu laikos kā mākslinieks pēkšņi palika ēnā?

Grāmata sniedz atbildi uz šo jautājumu, tāpat kā atklāj arī maz izcelto faktu, ka laikā, kad likvidēja Jaunatnes un Operetes teātri, līdzīgs liktenis draudēja arī Dailes teātrim, un Auškāpam ir liela loma tajā, ka tā tomēr nenotika.

Auškāps reiz teicis, ja pats rakstītu grāmatu par sevi, tā sauktos ”Dihotomija”, jo pats apzinājies, ka viņā sadzīvo it kā divi pilnīgi pretēji cilvēki, viens garīgi iedvesmojošs, cilvēcīgs, mīlestības pilns, otrs – pretpols šim pirmajam cilvēkam. Arī šī šķautne caur laikabiedru atmiņām atklājas grāmatā.

Uz tās vāka viņš redzams Raiska lomā izrādē ”Krauja”. Kā saka Margarita Zieda – šis foto spilgti iemieso viņam raksturīgo kaislību, jaudu un patiesīguma grādu.

Margaritas Ziedas grāmatas par Kārli Auškāpu atvēršanas svētki notiks augusta vidū.

Ir tādi cilvēki, kuru viedoklis liek ieklausīties pat, ja tam nepiekrītam. Cik daudz savam viedoklim dod vietu Jānis Domburs raidījumos „Kas notiek Latvijā?” jautājam viņam Monopolā.

Ir tādi cilvēki, kuru viedoklis liek ieklausīties pat, ja tam nepiekrītam. Cik daudz savam viedoklim dod vietu Jānis Domburs raidījumos „Kas notiek Latvijā?” jautājam viņam Monopolā.

Atkal ir vēlēšanu gads, un, kā jau ierasts, kādu laiku pirms nepieciešamības piesaistīt vēlētāju uzmanību, politiskās partijas un aktīvākie politiķi mēdz veikt dažādus manevrus, lai nodrošinātu to atpazīstamību, lai uzspodrinātu tēlu sabiedrības acīs. Cik daudz no šādas politiskās viļņošanās ir vērā ņemama un kad vienkārši labāk pievērt acis? Šķiet, ka to ne vienmēr saprot paši politiķi. Jo mazāk vēlētāju. Bet ir kāds vīrs, kura tiešumu un plašās zināšanas politikas virtuvē novērtē gan televīzijas skatītāji, gan interneta lietotāji. Kas īsti notiek Latvijā un kas pašam Jānim Domburam šķiet saistošākais politikā un ārpus tās? Un vai ir iespējams saglabāt labas attiecības ar cilvēkiem, kuru darbi ne vienmēr šķiet pieņemami? 

Raidījumā skan:

Rīgas dome skata jautājumu par galvaspilsētas mēra Viestura Kleinberga no „Progresīvajiem” atbrīvošanu no amata, ko ierosināja opozīcijas frakcija „Latvija pirmajā vietā”.

Par seksuālu vardarbību pret bērniem rosina apsūdzēt skolotāju Engurē; viņš vainu atzīst.

Ekonomisko saišu pārtraukšanai ar agresorvalstīm vajadzīga vienošanās Eiropas Savienības līmenī.

Straumēšanas platformām Latvijā varētu noteikt pienākumu ieguldīt vietējā kino un seriālu veidošanā.

Latvijas zemūdens dronu ražotājs „SUBmerge Baltic” parakstīja sadarbības memorandu ar Francijas aizsardzības un jūras tehnoloģiju uzņēmumu „Naval Group”.

Starptautiskā olimpiskā komiteja atcēlusi ierobežojumus agresorvalsts Krievijas sportistiem, ļaujot viņiem piedalīties komandu sacensībās un arī 2028.gada olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās.