Neparasts salmu būtņu uguns rituāls uz ūdens ir sena pirmsjāņu tradīcija, kas joprojām saglabājusies Kazdangas pusē Dienvidkurzemē. Un to pamanījuši arī netālās Liepājas kā nākamā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas rīkotāji, kas programmu veido ar saukli „(Ne)miera zeme”. Nākamgad Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgā Jāņu svinības plānotas arī kā daļa no "Liepāja 2027" projekta. Šogad notikumus ieskandinās Kazdangā.

Lai sagatavotos saulgriežu notikumiem šajā gadā un gatavotos uzņemt viesus nākamajā, aizvadīts meistarklašu cikls "Jāņi lauku sētās". Dalībnieki varēja apgūt teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas tradicionālu Jāņu svinību rīkošanā. Kā tad var turpināt tradīcijas, ikviens varēs novērtēt arī svētdien, 21. jūnijā, Kazdangā - būs gan zaļumballe, gan koncerti, gan dažādas darbnīcas. Turklāt te varēs smelties iespaidus, kā nākamgad svinības turpināsies, uzņemot Eiropas kultūras galvaspilsētas un šī reģiona viesus. 

Aicinām doties uz vietām, kas pēdējās desmitgadēs sevi arvien pārliecinošāk piesaka dažādu pasaules pilsētu kultūrainavā un tūrisma ceļvežos: tie ir radošie kvartāli. Latvijā šis vārdu savienojums un ideja par jaunas, radošas elpas piešķiršanu lielākoties postindustriālām teritorijām ienākusi pirms nepilniem 20 gadiem. Visvairāk to ir galvaspilsētā Rīgā, tāpēc Kultūras rondo vēršam skatu tieši Rīgas radošo kvartālu virzienā un ar četriem nozares profesionāļiem sarunājamies par Rīgas radošo kvartālu ekosistēmu, iespējām un izaicinājumiem.

Izvaicājam radošo kvartālu eksperti Andu Vaičekoni, viņa vairākus gadus vadīja Tallinas ielas kvartālu, radošās rūpnīcas „Veldze” izpilddirektori Zani Ruģēnu, "Kimmel" kvartāla valdes locekle Kristu Lubgani un Vagonu radošā kvartāla pasākumu producentu Jāni Jansonu. 

Erickiņš - kustīgs putniņš, kas labprāt dzīvo cilvēka tuvumā. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

"Erickiņš ir viens no tiem putniem, kam balss ir ļoti nepretencioza. Dziesma vismaz mums, cilvēkiem, šķiet ļoti vienkārša. Mēs pavasarī varbūt starp melnajiem meža strazdiem un lakstīgalām, un citiem slaveniem dziedātājiem erickiņu pat īsti nepamanām," iepazīstina Viesturs Ķerus.

"Runājot par putnu dziesmām, parasti sakām, ka dziesmas funkcija ir aizsargāt teritoriju un piesaistīt mātīti. Parasti nerunājam par to dziesmas funkciju, ko izmanto gan putni, gan ornitologi, tas ir, atpazīt, kas ir dziedātājs. Protams, lai cik smuki dziedātu lakstīgalas, kas ir attālas erickiņu radinieces, erickiņu mātītei tomēr ir svarīgi satikt erickiņu tēviņu. Un tāpēc varbūt viņai pārējās putnu skaņas nešķiet tik skaistas. Turklāt, iespējams, viņa pat tik labi nedzird citus putnus, jo ir pētīts, ka putnu dzirde bieži vien ir vislabāk pielāgojusies tam diapazonam, kurā viņi paši runā," turpina Viesturs Ķerus.

Erickiņi dzīvo priežu mežos un dažādos parkos un dārzos, tātad mūsu mājās. 

"Ja erickiņu izdodas redzēt dziedam, tad pirmajā brīdī noteikti sajuta - oho, šitas gan ir viens riktīgs skaistulis! Un jāuzraksta ornitologiem pajautāt, kas tas tāds ir. Erickiņu tēviņš ir tiešām ļoti krāšņs putns. Viņam ir melna rīkle, melni vaigi, balta pierīte, pelēka mugurpuse un rudas krūtis un vēders, un arī arī ruda astīte. Tas ir erickiņš tēviņš, kuram, kā jau tēviņam putnu pasaulē, ir jāizrādās un jābūt smukam, tātad gan smukai dziesmai, gan smukam no skata. Mātīte erickiņam ir tāda pelēkbrūna, neuzkrītoša. Bet arī mātīte ir rudā astīte,"  tā Viesturs Ķerus.

Tiekamies ar astronomu Ilgoni Vilku, lai iepazītu viņa Latvijas astronomijas vēsturei veltītās grāmatas otro daļu. Tā stāsta par astronomijas zinātnes attīstībai Latvijā 20. gadsimtā otrajā pusē un ietver stāstus gan par dažādu observatoriju un teleskopu izbūvi 20. gadsimtā, gan to, kā astronomija no šauras zinātnes jomas kļuva par populārās zinātnes flagmani.

Kkā astronomija no sadzīves tik atrautas un specifiskas nozares nonāca līdz ikdienas cilvēkam Latvijā, stāta Latvijas Universitātes  Eksakto un tehnoloģijas fakultātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Pa gaisu, pa zemi un pa ūdeni tā ļoti vienkāršoti varētu aprakstīt ceļus, kā internets nonāk pie lietotājiem. Sīkāk par katru no šiem ceļiem un kāpēc optiskie kabeļi šobrīd ir drošākais veids, kur plūst interneta sakariem, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes pētieki Andis Supe un Jurģis Poriņš.

RTU asociētais profesors un vadošais pētnieks Andis Supe Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā rāda uz galda saliktās ierīces, ko vienkāršoti varētu saukt par vienu ceļa posmu un veidu, kā internets nāk līdz lietotājiem.

Viens klikšķis un tā ir tikai sekundes daļa, kad datorā monitorā vai tālruņa ekrānā ielādējas video, attēls vai teksts. Bet vai esat domājuši, kādu ceļu šajā mirklī pieveic informācija? Tie ir vadi okeānu dzelmē, kur informācija tiek pārvērsta gaismas impulsos un pa optiskajiem kabeļiem nonāk mūsu ierīcēs. Tas ir sazarots tīkls kosmosā. Kopā ar Andi Supi mēģinām izsekot interneta gaitai no  zemes un debesīm līdz mājas datoram.

Sarunai arī pievienojas inženierzinātņu doktors telekomunikācijās RTU profesors Jurģis Poriņš. Ja reiz runa ir par optiskajiem kabeļiem, tad profesors skaidro, kāpēc, salīdzinot ar kosmosa tehnoloģijām, šie mata izmēra vadiņi ir drošāks interneta ceļš.

--

Erickiņš - kustīgs putniņš, kas labprāt dzīvo cilvēka tuvumā. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Jūnija beigās dārzkopjiem paslinkot neizdosies, jo jāretina ābolu aizmetņi, bet tomātiem jādod magnijs. Arī par citiem tuvāko nedēļu dārza darbiem pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.

Ir ābolu gads, mazo aizmetnīšu čemuriņi ir jāretina.

Vija Rožukalne norāda, ka zemenēm ir ražas briešanas laiks un tagad neko nevar miglot, ne rušināt. Svarīgi pēc ražas sakopt zemenes, tīrīt un griezt stīgas, arī mēslot. Ja to nedarīs, nākama gadā ražas nebūs.

Maruta Kaminska piebilst, ka arī šobrīd ieto preparātu, kas satur enzīmus, kas ir pret pelēko puvi, no nevēlas, lai tā izplatās.

Arī rozes vajag miglot un dot mikrobioloģiskos preparātus, jo aukstais, mitrais laiks tām nepatīk.

Lai arī iepriekš bija diezgan sauss, šobrīd jau lietus un slapjuma dārzos ir par daudz. 

Īdas Turpeinenas romāns "Ardievu, teiksmainie!", kas Somijā iznāca 2023. gadā un kļuva ļoti populārs, reizē ir teiksma, reizē vēsturisks piedzīvojums ar literāriem sānsoļiem, kā arī mazliet autores interpretācija par to, ko mēs īsti neviens nezinām. Četri dažādu laiku stāsti - no 18. gadsimta līdz 21. gadsimtam -  parāda, ka cilvēks ir visa iznīcības pamatā  un, ka nav vajadzīgi ledāji un meteorīti, ja to īsā laika posmā var panākt cilvēks. Lai nu kā nebūtu ar iznīcību, bet fakts, ka tagad mēs par  Īdas Turpeinenas grāmatas galvenajām varonēm Stellera jūrasgovīm varam lasīt tikai grāmatu lappusēs.

Grāmatu no somu valodas latviskojusi Maima Grīnberga un viņu uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa, noskaidrojot, kas ir teiksmainie, kāda bijusi attieksme pret sugu izmiršanu 18. gadsimta vidū, zinātnieka Stellera jūrasgovi, kura 27 gadus pēc atklāšanas, ir izzudusi, Aigara Ozoliņa veidoto grāmatas vāku un rakstnieces prieku par to, kā arī vaicājot, kāpēc šo darbu vērts pamanīt. Maima Grīnberga: "Šo grāmatu noteikti vajag izlasīt visiem, kurus interesē zinātnes vēsture, zinātnieku vēsture, kāda ir bijusi attieksme pret zinātniekiem, piemēram, 18. gadsimtā, kā tā ir mainījusies.

Tas ir romāns par savā ziņā pašpietiekamiem cilvēkiem. Jūtu dzīves te ļoti maz, bet vairāk ir cilvēks un daba.

Grāmatu var lasīt cilvēki, kurus interesē kolekcionāri, kas apsēsti ar kolekcionējamo materiālu. Romāns ir ļoti aizraujošs. Nevajag nobīties no tā, ka tas stāsta par zinātni un zinātniekiem. Romāns patiešām ir ļoti, ļoti lasāms šī vārda vispozitīvākajā nozīmē. Ārkārtīgi skaists un vajadzīgs."

Nākamnedēļ aprit 10 gadi, kopš neliels Lielbritānijas iedzīvotāju pārsvars referendumā atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības. Aizvadīto desmitgadi valsts pavadīja šī balsojuma seku ēnā. Latvijas Radio intervētie eksperti un Lielbritānijas latvieši atzīst – Apvienotā Karaliste vairāk ir zaudējusi nekā ieguvusi no tā sauktā „breksita”. Jaunākie aptaujas dati liecina: tagad par ciešākām attiecībām ar Eiropu iestājas trīs piektdaļas britu.

Plašāk par balsojuma ietekmi toreiz un tagad.

„Balsojums bija ļoti paredzams, jo cilvēks, kurš sāka tieši visu šo kampaņu par breksitu, to izdarīja ļoti gudri. Tas bija Naidžels Farāžs, kurš parādījās ne no kurienes. Būtībā sataisīja milzīgu traci, ka ir jābūt breksitam, ka Anglijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības, jo tas uzlabos dzīvi Anglijā.”

Tā uz jautājumu, vai pirms desmit gadiem notikušā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā iznākums bija paredzams, sarunā ar Latvijas Radio atbild Zaiga Tapiņa. Viņa Apvienotajā Karalistē dzīvo 18 gadus, un, ja neskaita dažus mēnešus Londonā, nemainīgi dzīvojusi Bostonā. Šeit mīt liels Austrumeiropā dzimušo migrantu īpatsvars. Un tieši šajā pilsētā tika fiksēts lielākais atbalsts Lielbritānijas aiziešanai no ES – trīs ceturtdaļas iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos.

Tapiņa, kura strādā cilvēkresursu pārvaldībā, skaidro, ka pilsētā var just "Brexit" sekas – pamatā darba spēka pieejamības ziņā.

Pēc ziņas par ASV un Irānas gaidāmo miera vienošanos uzmanība pievērsta tam, kā notikumi Tuvajos Austrumos var ietekmēt energoresursu cenas, inflāciju un ekonomikas attīstību. Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste domā, ka atgriešanās pirmskara līmenī prasīs laiku. Bojātās infrastruktūras atjaunošanai vajadzēs vismaz sešus līdz deviņus mēnešus. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Rutkaste teica, ka, raugoties tālākā nākotnē, situācija izskatās laba.

Viduslaiku pilis mūsdienās ir populāri tūrisma objekti, ko apvij dažādi mīti un leģendas. Bet kā tad patiesībā savulaik noritēja dzīve pilīs – par to izsmeļoši varēs uzzināt jaunajā ekspozīcijā ”Livonijas pilis”, kas no 17. jūnija skatāma Nacionālā vēstures muzeja telpās, Rīgas pils velvju pagrabos.

Ekspozīcijā pilis varēs iepazīt no visdažādākajiem aspektiem, sākot ar to celtniecību un funkcijām līdz tajos notiekošajai sadzīvei, bērnu audzināšanai un svētku svinēšanai. Daudzpusību palīdzēs piedzīvot moderni tehnoloģiskie risinājumi – video un gaismas projekcijas, interaktīvi displeji un hologrammu efekti.

”Pati Rīgas pils ir Livonijas pils mantojums, un šī telpa ir ļoti unikāla, jo pati telpa ir pats lielākais un galvenais eksponāts.”

Tā ekspozīcijas vietu – Rīgas pils velvju pagrabus – raksturo muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis, uzsverot, ka šī īpašā vieta bija viens no būtiskiem iemesliem tieši šādas ekspozīcijas tapšanai, jo te ļoti uzskatāmi var redzēt Livonijas piļu pārbūves.

Tieši stāsts par piļu būvniecību arī ekspozīciju ievada, kopumā Livonijas laikā – aptuveni 350 gados – tika uzceltas 150 mūra pilis. Var apskatīt, ar kādiem darba rīkiem tas notika un kādi bija būvniecības materiāli. Tālāk seko stāsti par piļu struktūru, pārvaldi, var apskatīt bīskapu un mestru dažādas regālijas. Īpaši bagātas ar unikāliem eksponātiem ir aizsardzības bruņojumam un ieročiem veltītās vitrīnas.

Otrā ekspozīcijas telpa ieved jau daudz vairāk pašā pils iekšpusē, kur var uzskatāmi ieraudzīt, ka pils bija ļoti daudzveidīgs komplekss. Kodols bija galvenā pils ēka ar vairākiem korpusiem, bet blakus pilij bija arī viena vai vairākas priekšpilis, kurās atradās sakņu un augļu dārzi, zirgu staļļi, ganījās lopi un kur dzīvoja un strādāja pils kalpotāji un amatnieki.

Apskatāmi gan viņu darbarīki, gan viņu veidotie ražojumi, gan apģērbu un apavu fragmenti, ko viņi valkāja un kas apliecina, cik liela bija pilī dzīvojošo cilvēku daudzveidība, stāsta Arheoloģijas departamenta pētniece Baiba Dumpe.

Tāpat ekspozīcijā varam uzzināt, kā pilī gatavoja ēdienu, kāda bija virtuve, trauki, galda klājuma veids, tāpat īpaša sadaļa veltīta arī pils iemītnieku atpūtai un izklaidei, bet visu stāstu noslēdz greznumu vitrīna, kurā redzami īpaši tā laika mākslas priekšmeti, rotas un tērpu piederumi.

Izstādē "Mans vēja ceļojums", kas atklāta Rīgas Tehniskās universitātes Zinātkāres centrā "Futurimo Rīga" bērni un jaunieši, kā arī viņu vecāki var aizraujošā veidā iepazīt vēju un citus dabas procesus, uzzināt. Tāpat izstādē var noskaidrot, kā no vēja iegūst enerģiju, kā tas darbina dažādas tehnoloģijas un kādas profesijas saistītas ar enerģētiku un citām inženierzinātnēm.