Paziņoti "Spēlmaņu nakts" nominanti 17 kategorijās, kurus no 2025. gada 1. augusta līdz 2026. gada 15. jūnijam skatījās un vērtēja žūrijas komisija deviņu nozares profesionāļu sastāvā. Kopumā tika izvērtēti 108 profesionālā teātra jauniestudējumi. Kultūras rondo studijā nominantu sarakstu pārskatām kopā ar balvas žūrijas komisijas pārstāvjiem teātra kritiķi un zinātnieci Zani Radzobi, teātra kritiķi Ati Rozentālu un mākslinieci Sandru Krastiņu. 

Ar 19 nominācijām žūrijas vērtējuma līderis ir Latvijas Nacionālais teātris, kuram pēdas min Dailes teātris ar 18 nominācijām. Gan Liepājas, gan Valmieras teātris katrs ieguvis 14 nominācijas.

Šī gada 23. novembrī "Spēlmaņu nakts" ceremonija notiks jau 33. reizi, tā norisināsies Dailes teātrī.

Žūrijas komisijā strādāja: Atis Rozentāls, žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; Ingrīda Vilkārse, žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; Zane Radzobe, teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; Jānis Siliņš, LKA profesors, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; Kitija Balcare, teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; Ilze Kļaviņa, teātra kritiķe un teātra pētniece; Sandra Krastiņa, māksliniece; Uģis Segliņš, psihodrāmas speciālists; Armands Znotiņš, mūzikas kritiķis.

Viens tos uzskata par teju vai lāstu, kas tikpat neizbēgams kā nāve, citi - par pilsoņa pienākumu, taču skaidrs ir viens – oriģinālu veidu kā iekasēt no iedzīvotājiem naudu vēsturē ir bijis ne mazums. Naudā, graudā, darbā – veidi, kā iekasēt no iedzīvotājiem nodevas, ir bijuši dažādi, laikmeta prasībām raksturīgi un dažkārt visai savdabīgi. Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labprātīgi? Raidīujumā Zināmais nezināmajā sarunājas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.

Zinātnes ziņas par to, ka pārsteidzošs atklājums Ugandā radījis raizes vietējiem biologiem – tur šimpanzes uzsākušas karu savā starpā.

Gan cilvēku, gan citu dzīvnieku sugu starpā ir novērojami konflikti, taču arī tad pētījumos var atklāties pārsteidzoši fakti. Ugandā, Kibales Nacionālajā parkā, pēdējos trīsdesmit gadus īstenots Ngogo šimpanžu projekts, novērojot lielu savvaļas šimpanžu grupu ar vairāk nekā 200 īpatņiem. 2015. gadā pētnieku komanda šajā šimpanžu barā ievērojusi polarizāciju, laikā līdz 2018. gadam barā parādījušās divas atšķirīgas grupas, bet nākamo septiņu gadu laikā vienas grupas locekļi veikuši 24 uzbrukumus otrai grupai, nogalinot vismaz septiņus pieaugušus tēviņus un 17 mazuļus. Pētījuma rezultāti nesen publicēti žurnālā “Science”, un tajā abas grupas apzīmētas kā Rietumu un Centrālā, atbilstoši to teritorijai nacionālajā parkā. Cīņa par teritoriju, slimības un vēl citi iemesli var novest pie tik krasas bara sadalīšanās, un par to sarunar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu.

Tā nav tikai romānos aprakstīta kaite, kas sižetam piešķir papildus biedējošu romantiku un spraigumu. Diemžēl tuberkuloze ir realitāte, ar kuru sabiedrība saskaras joprojām. Kas zināms par šo slimību mūsdienās un kā ar to cīnīties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Plašāk stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" 7. nodaļas vadītāja, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre ārste Līga Kukša un RAKUS stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" ambulatorās daļas virsmāsa un Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre Evita Biraua.

"Mēs jau nevaram atbalstīt ar visu, bet svarīgi ir tur būt, braukt un parādīt, ka neesam aizmirsuši viņus. Tas ir ne mazāk būtiski kā tās mantas un lietas, ko tu atved," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis - domubiedru grupas "UA un LV" izveidotājs Normunds Kalniņš. Kopš pilna mēroga iebrukuma viņš kopā ar citiem Ukrainas atbalstītājiem ar apbrīnojamu regularitāti uz kara plosīto valsti nogādā automašīnas un citas nepieciešamās lietas. Sarunā arī par dronu kara jauno realitāti un apņēmīgo noskaņojumu Ukrainā.

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Epizodes gaita: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Plašu rezonansi un neizpratni sabiedrībā izraisījusi ziņa par iecerēto Latvijas sabiedriskā medija (LSM) zīmola maiņu. Vairāk nekā 200 Latvijas Sabiedriskā medija darbinieku lūdz valdi publiskajā telpā un vidē – gan uz ēkām, mikrofoniem, gan citviet – saglabāt vēsturiskos zīmolus "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio". Tikmēr LSM valde norāda, ka jaunais zīmols neaizstās LTV un LR ieguldījumu, bet apliecinās, ka LSM ir viena organizācija ar kopīgu misiju.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jēgermane Latvijas Radio skaidroja, ka, iespējams, nav bijusi pietiekama komunikācija ar darbiniekiem, jautājums būtu plašāk jāskaidro, taču „nekas neesot akmenī iecirsts”. Tāpat SEPLP vadītāja min, ka iespējams, nav bijusi pietiekama komunikācija, darbiniekiem nav paskaidrotas izmaiņas. Šobrīd ir apstiprināts tikai "mātes zīmols" LSM.

Ministru prezidents Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” uz 30 dienām apturējis lielos valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jeb IKT iepirkumus, norādot, ka "miljoni, kurus tajos paredzēts tērēt ir milzīgi."

Jautājumu skatījusi atbildīgā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Un tā arī identificējusi galvenās problēmas un iespējamos risinājumus. Kā šorīt Latvijas Radio atzina VARAM ministrs Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta", ir ielaistas ilgstošas un smagas sistēmiskas problēmas, kuras nav risinātas.

Tavars šodien, 18. jūnijā, nformēs par nepieciešamajām pārmaiņām valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldībā. Ministrijā skaidro, ka pārmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienotu pieeju digitālo investīciju plānošanai.

Tuvojoties vasaras saulgriežu kulminācijai, Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs aicina izstādē iepazīt paparžu daudzveidību. Izstāde “Zelta ziedu papardīte” tapusi sadarbībā ar zemnieku saimniecību “Bērziņi”, kas vairāk nekā 30 gadu garumā nodarbojas ar dekoratīvo augu audzēšanu. Papardes ziedam latviešu folklorā tiek piedēvētas maģiskas auglības un laimes īpašības, kas krāšņi apdziedātas arī latvju dainās. Lai uzzinātu ko vairāk par papardes maģiskā zieda uzplaukšanu, un cik dažādas mēdz būt papardes Latvijas dārzos, to uz Piejūras brīvdabas muzeju Ventspilī devās skaidrot Inga Ozola.

Monopolā runājam par māju atrašanu tālu prom no dzimtenes. Sarunas viesis vācietis Bruno Andersons, kurš pirms 18 gadiem atbrauca uz Latviju, nolēma šeit palikt un izveidoja savu bioloģisko saimniecību.