No 19. līdz 21. jūnijam Rīgā notiks XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, pulcējot 4000 studentus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Dalību pieteikuši 64 kori, 38 tautas deju ansambļi un deviņi pūtēju orķestri no dažādām Baltijas valstu augstākās izglītības iestādēm.

Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē skanēs svētku atklāšanas koncerts LU Lielajā aulā 19. jūnijā, kā arī ierakstīts tiks svētku Garīgās mūzikas koncerts 20. jūnijā Rīgas Doma (ēterā būs dzirdams 21. jūnijā plkst.12.00). Svētku lielkoncertu “Līdz Bezgalībai… ” 21. jūlijā plkst. 17.00 varēs klausīties Latvijas Radio 1 un vērot tiešraidē LTV1.

Svētku režisors Juris Jonelis uzsver, ka šī gada “Gaudeamus” programmā īpaši izcelta Baltijas studentu kopības sajūta, tradicionālo repertuāru apvienojot ar mūsdienīgām mākslinieciskām interpretācijām, bet sarunā Ingai Žilinskai viņš atklāj šo svētku ieceres tapšanu: "Man bija ļoti interesanta ekskursija vairākās mūsu universitātēs un augstskolās. Es pētīju, kas tagad ir aktuāls jauniešiem, studentiem, kāda ir vecuma kategorija, kas ir tie, kas mācās klātienē, neklātienē, tālākizglītībā. Visus šos aspektus ietver svētku dalībnieki, kas paralēli studijām kopj tradīciju un izpaužas vai dziesmā, vai dejā, vai kāda instrumenta spēlē, vai vēl ko citu dara. Tas ir nebeidzams apjoms, plašs, milzīgs. Nokļuvu arī līdz pētnieku grupai, kas pēta kosmosa zinātni, Visuma parādības, universa nebeidzamo, mūžīgo atklāšanas virzienu. “Gaudeamus” laikā redzot, kā mūžīgais prieks valda studentu dzīvē, gribējās to pašu, tikai mazliet citādāk, un pētnieciski nokļūt līdz tam, kā noformulēt to, ko dziesmusvētkos mēs saņemam koncentrētā devā.

Pēc dziesmusvētkiem cilvēki ilgi dzīvo šajā sajūtā - kas tas ir par spēku, kā to izmērīt? Varbūt ir kāda formula?

Devos pētniecības virzienā un nonācu līdz Einšteina formulai par spēku - gaismas ātrums sadarbojas ar masu. Tad - pie tēmas, ka jauda nekad nebeigsies, ja mēs to ražosim. Tad nonācu līdz tēmai par bezgalību, jo katrs cilvēks ir ticis līdz meklējumiem studiju posmā, līdz bezgalībai tajā, kas katram ir svarīgs. Tur ir tradīcija, ir personiskais, ir arī kopums, ja svētkiem jau 20. reize. Vēl jo vairāk - tas ir kopums, kas veido Baltijas stāstu.Tas ir kopums, kas mēģina nekad neapstāties un vēstīt par savu vērtību sistēmu, kas mums kopīgi ir svarīga, īpaši šobrīd, pasaulē kā tādā visumā, kas nekad neapstāsies. Svētku tēma tādēļ ir “Līdz Bezgalībai”.

Mūžīgais dzinulis. 70 gadu ir svētkiem - 1956. gadā bija pirmā reize, kad tie izskanēja, tā bija Igaunija. Kāds ir dalībnieku skaits šogad? Kura no Baltijas valstīm ir dalībniekiem bagātākā?

Latvieši, protams, šogad būs vairākumā, jo svētki notiek Rīgā, bet nav maz arī no kaimiņvalstīm - apmēram 600 koristi abās valstīs, bet kopējais dalībnieku skaits jau ir pie 4000. Nebūs tā, ka noslēguma koncertā pilnīgi visi būs - kaut kādās dienās kādi atbrauc, kādi aizbrauc, pēc savām iespējām. Bet pārsvarā visi grib būt klāt, jo tas tomēr ir kārtīgs studentu notikums, svētki, ar ko viņi rēķinās. Esmu iesaistīts šajos svētkos jau no 2011. gada, un tad, kad tajos nokļūstu, jūtu, ka viņiem to vajag. 

Rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās varēs nobalsot jebkurā vietā Latvijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. To šodien, 17. jūnijā, atbildīgajā Saeimas komisijā vēlreiz apliecināja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Problēmas ar vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādi gatavošanās procesā līdz šim radījušas vislielākās problēmas. Tagad atbildīgās apgalvo, ka darbi norit atbilstoši grafikam, taču vienlaikus atsevišķi riski saglabājoties.

Lai mazinātu riskus un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, valdība aprīļa beigās vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodeva valsts kapitālsabiedrībām – "Latvijas Mobilajam telefonam", "Tet" un "Latvijas Valsts mežiem".

Kopš darbu pārņemšanas visi būtiskie termiņi ir ievēroti un atsevišķi darbi pabeigti pat agrāk nekā sākotnēji plānots. To šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē uzsvēra Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis.

Vienlaikus viņš atzina, ka saglabājas atsevišķi riski – sarežģītāka, nekā sākotnēji plānots, izrādījusies daļa Vēlēšanu informācijas sistēmas papildinājumu izstrādes , kandidātu sarakstu iesniegšanas laikā iespējami atsevišķi sistēmas darbības traucējumi, bet referendumu funkcionalitātes attīstība var radīt integrācijas un drošības riskus. Pusvācietis norādīja, ka visi šie riski tiek pārvaldīti ar pastiprinātu uzraudzību un papildu testēšanu, tāpēc šobrīd bažām pamata neesot.

Gatavošanās 15. Saeimas vēlēšanāsm rit pēc grafika, vienlaikus saglabājas atsevišķi riski un uzmanības centrā ir arī vēlēšanu drošība, gatavība iespējamām krīzes situācijām un sabiedrības informēšana.

Visaktīvāk pret militārajiem riskiem savu īpašumu vēlas apdrošināt lauksaimnieki.

Krīze Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā daļēji ir atrisināta – lielākajai daļai tirgotāju ierādītas jaunas tirdzniecības vietas.

3x3 sieviešu basketbola izlase turpina Eiropas kausa kvalifikāciju Rumānijā.

ASV un Irāna beidzot panākušas vienošanos, kas paredz militāro operāciju izbeigšanu visās frontēs, tajā skaitā Libānā. G7 samitā Francijā valstu līderi disktutē par iespējām izbeigt karu Ukrainā.

Raidījumā Divas puslodes aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un Austrumeiropās politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs.

Svētdienas, 14. jūnija, pievakarē pēc Vašingtonas laika prezidents Tramps savā sociālajā platformā „Truth Social” paziņoja, ka sarunās ar Irānu panākta vienošanās par karadarbības pārtraukšanu un miera sarunu sākšanu. Nākamajā dienā attiecīgo saprašanās memorandu elektroniski parakstīja Tramps, viceprezidents Venss un Irānas parlamenta priekšsēdis Mohamads Bagers Galibafs, savukārt oficiālajai parakstīšanas ceremonijai klātienē ar viceprezidenta Vensa un Irānas ārlietu ministra Abāsa Aragči piedalīšanos jānotiek piektdien, 19. jūnijā, Šveices kūrortpilsētiņā Burgenstokā.

Oficiāli memoranda teksts tiks publiskots tikai pēc parakstīšanas, taču mediju rīcībā nonācis uzmetuma variants, no kura var spriest par vienošanās aprisēm. Puses tūdaļ pārtrauc karadarbību un Hormuza šauruma blokādi. Savienotās Valstis atceļ sankcijas Irānas naftas un naftas ķīmijas produktu tirdzniecībai, tai skaitā attiecīgus finanšu un loģistikas operāciju ierobežojumus. Pēc memoranda parakstīšanas sāksies miera sarunas, kam atvēlēti divi mēneši. Atkarībā no sarunu progresa tiks pakāpeniski atsaldēti Rietumos esošie Irānas finanšu resursi, savukārt Teherāna apņemas sarunu periodā neattīstīt tālāk savu kodolprogrammu un neveikt urāna bagātināšanu.

Memorandā iezīmētas dažas perspektīvā mierlīguma detaļas. Savienotās Valstis apņemas trīsdesmit dienu laikā pēc galīgās vienošanās izvest savu karaspēku no, kā teikts tekstā, „pieguļošajiem rajoniem”. Tiek pieteikta trīssimt miljardu dolāru liela Irānas atjaunošanas fonda izveide, pamatā no privātā kapitāla un reģiona valstu iemaksām. Tikām tekstā velti meklēt kādas norādes par Irānas kodolprogrammas nākotni un jau bagātinātā urāna rezervju tālāko likteni – šie jautājumi jārisina plānotajā sarunu procesā. Visi, kas izsakās par piektdien parakstāmo vienošanos, ir vienisprātis, ka galvenais to apdraudošais faktors šobrīd ir karadarbība Libānā. Irāna uzstāj, ka vienošanās attiecināma arī uz Izraēlas īstenotajām militārajām operācijām pret kustību „Hezbollah” Libānas dienvidos, taču Izraēla, kas nebija līdzšinējo sarunu dalībniece, neuzskata memorandu par sev saistošu.

Salīdzinoši diplomātiski no Trampa vienošanās ar Teherānu distancējies premjerministrs Benjamins Netanjahu, kamēr daži viņa kabineta locekļi, kā nacionālās drošības ministrs Itamars Bengvirs un finanšu ministrs Becalels Smotričs, bijuši savos izteikumos daudz skarbāki. Aizsardzības ministrs Izraels Kacs paziņojis, ka Izraēlas Aizsardzības spēki paliks ieņemtajās Dienvidlibānas teritorijās tik ilgi, cik uzskatīs par nepieciešamu.

Šī gada „Lielā septiņnieka” samits no 15. līdz 17. jūnijam norit gleznainajā Francijas Eviānas kūrortā, Ženēvas ezera dienvidu krastā. Pirmdien elektroniski parakstītais Savienoto Valstu un Irānas saprašanās memorands kļuva par pacilājošu uvertīru globālo smagsvaru „koncertam”, ļaujot Eiropas valstu līderiem pārstatīt tikšanās fokusu sev vēlamajā virzienā – uz pretdarbību Krievijas agresijai un atbalstu Ukrainai. Praktiski tas nozīmē – grozīt Donalda Trampa prātu tālāk no Ankoridžas vektora, respektīvi, pār mēru iejūtības pret Kremļa gribēšanām.

Klāt samitā un Ukrainas jautājumam veltītajā apspriedē bija arī prezidents Zelenskis, vairakkārt izmantojot iespēju divsarunai ar Baltā nama saimnieku. Šķiet, ka kopīgie pūliņi vaiņagojās panākumiem, kas atspoguļojās arī līderu kopīgajos paziņojumos par apņemšanos, citējot, „palielināt pretgaisa aizsardzības spējas, atbalsta sistēmu un pārtvērēju, kā arī tālas darbības līdzekļu piegādi”, arī kāpināt „spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku. Šajā kontekstā mēs pastiprināsim savas sankcijas, tostarp tās, kas vērstas pret naftas un gāzes nozarēm.”

Pie tam teksta turpinājumā norādīts, ka pēdējais iespējams, pateicoties prezidentam Trampam, kurš nodrošinājis vienošanos par Hormuza atkalatvēršanu. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs preses citēts sakām, ka Donalds Tramps esot „sadarbīgā noskaņojumā”, un tas viešot optimismu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā.

Samita dienaskārtībā, protams, ir arī citi jautājumi. Kopīgi paziņojumi pieņemti par koordinētu darbību Ebolas vīrusa epidēmijas apkarošanai Kongo un cīņai pret starptautisko noziedzību, sevišķi nelegālo migrantu pārvadāšanas shēmām. Šodiena, savukārt, tikšot veltīta ekonomikas problemātikai, īpaši Tuvo Austrumu konflikta negatīvajai ietekmei, un ar mākslīgo intelektu saistītajiem drošības riskiem. Starp citu, mediji visai plaši atreferē arī samita dalībnieku sarunu fragmentus, kas nejauši nonākuši preses mikrofonu dzirdamības zonā. Nekas pārlieku kutelīgs gan pasaules varenajiem nav pasprucis. Visvairāk uzmanības piesaistījusi aprauta Donalda Trampa frāze, kad sarunā ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu viņš piesauc Grenlandi. Konteksts palicis „ārpus ētera”, bet var secināt, ka ledainā sala joprojām neiziet Baltā nama saimniekam no prāta.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsta palīdze Elīna Lipska, BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, sākumskolas skolotāja Gunta Garanča un Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns.

Andra Kulberga valdība apņēmusies izstrādāt jaunu ar vietvarām saskaņotu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kādi varētu būt iespējamie risinājumi, kas būtu pieņemami pašvaldībām ar ļoti dažādām interesēm – par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis un Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu.

Vietējo pašvaldību ienākumu bāze, šķiet, ir bijis jautājums, kas ir viens no visbiežāk pieminētajiem Latvijas Radio studijā ikreiz, kad runājam par vietvaru darbu. Par to ir sūdzējies praktiski ikviens un droši vien arī sūdzēsies turpmāk, jo naudas vienmēr ir par maz. Bet sūdzības daudzu gadu garumā par to, kā līdzekļi starp dažādām pašvaldībām tiek sadalīti, nešķiet bez pamata. Ne velti pēdējās valdības kā vienu no uzdevumiem ir minējušas tieši esošās pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas reformu. Tajā pašā laikā līdz konkrētam rezultātam tā arī nav nonākts. Varētu teikt, ka arī tāpēc, ka temats nav interesantākais vēlētājiem. Tomēr tas ir būtiski svarīgi. Jaunā valdība ir atkārtoti deklarējusi, ka tā beidzot esošo sistēmu reformēs. Ja reiz šīs apņemšanās ir tik liela, tad gribas saprast, ko tad mēs varētu sagaidīt tuvāko mēnešu laikā? 

Pēdējos mēnešos Latgalē iedzīvotāji arvien biežāk saņem šūnapraides brīdinājumus par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Lai arī vairumā gadījumu tie tiek izsūtīti piesardzības nolūkos, šie signāli ietekmē gan ikdienu, gan uzņēmējdarbības vidi reģionā. Trauksmi jau cēla tūrisma nozares pārstāvji, uzsverot, ka atpūtnieki baidās braukt uz Latgali. Taču, kā ar jauno situāciju, kad drošība kļūst par ikdienu, sadzīvo lielie darba devēji un ražošanas uzņēmumi? Vai šūnapraides brīdinājumi ietekmē darbu un investīciju plānus un vai maina investoru skatījumu uz Latgali?