Jaunības enerģija un radoša vitalitāte visu šo nedēļas nogali valdīs Rīgā, jo 4000 jauniešu pulcēsies uz XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem ”Gaudeamus”. Svētki sāksies šodien, 19. jūnijā, triju dienu laikā notiks septiņi koncerti, kuru kulminācija būs svētdien notiekošais gājiens un lielkoncerts ”Līdz Bezgalībai…” pie Brīvības pieminekļa.

”Gaudeamus” tradīcija aizsākās 1956.gadā Tartu, svētki notiek pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm, tos caurvij Baltijas kopības un vienotības ideja.

Kas ir svarīgāk – iepazīstināt ar mums, latviešiem, pasauli, vai mums, latviešiem, iepazīt pašiem sevi? Šīs sarunas viešņa dara abus – ar vienu kāju dzīvo Berlīnē, kur strādā Vācijas Bundestāgā, ar otru – sastopama tepat Latvijā. Viņa ir Rīgas Latviešu biedrības “Rīgas danči” mākslinieciskā vadītāja un pasaules latviešu semināra 2x2 padomes locekle, un iepazīstina ar latviešu tautas stāstu un folkloru gan ārzemniekus, gan mūs pašus – latviešus. Monopolā saruna ar koklētāju Rozīti Katrīnu Ponni.

Kas ir svarīgāk – iepazīstināt ar mums, latviešiem, pasauli, vai mums, latviešiem, iepazīt pašiem sevi? Šīs sarunas viešņa dara abus – ar vienu kāju dzīvo Berlīnē, kur strādā Vācijas Bundestāgā, ar otru – sastopama tepat Latvijā. Viņa ir Rīgas Latviešu biedrības “Rīgas danči” mākslinieciskā vadītāja un pasaules latviešu semināra 2x2 padomes locekle, un iepazīstina ar latviešu tautas stāstu un folkloru gan ārzemniekus, gan mūs pašus – latviešus. Monopolā saruna ar koklētāju Rozīti Katrīnu Ponni.

Raidījumā skan:

Ministru prezidents varēs bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru. Tā šodien, pagaidām vēl ne gala lasījumā, grozot Civildienesta likumu, lēmusi Saeima.

Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi ziņa par Latvijas Sabiedriskā medija zīmolu maiņu.

Jauna sistēma uzņemšanai Rīgas vidusskolās atvieglošot pieteikšanos un vietu sadali.

Situācija Ukrainā un Eiropas Savienības daudzgadu budžets – tie ir divi svarīgākie temati Eiropas Savienības valstu līderu samitā šovakar un rīt Briselē.

Kā risināt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu kārtējā sastrēguma problēmu pie Stradiņa slimnīcas – par to pēc dienesta celtās trauksmes sākušas spriest iesaistītās puses.

Sākusies desmitā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

"Krievija jau paliks, arī kad Putina vairs nebūs. Taču tā būs pavisam citāda Krievija, kuru būs neatgriezeniski izmainījusi viņa maniakālā apsēstība ar savu iedomāto misiju - Krievijas impērijas atjaunošanu." Tā savas nesen iznākušās autobiogrāfiskās grāmatas prologā raksta Džila Dohertija (Jill Dougherty), žurnāliste un Krievijas eksperte, šobrīd Džordžtaunas universitātes pasniedzēja. Savulaik apmēram 30 gadus raidsabiedrības CNN līdzstrādniece, tai skaitā gandrīz 10 gadus CNN Maskavas biroja vadītāja. 

Nesen Džila Dohertija viesojās Latvijā un arī Latvijas Radio. Runājām par Krieviju, bet arī par Ameriku un žurnālistikas likteni šodienas pasaulē. Sarunas pirmā daļa.

Šobrīd mēs dzirdam par iespējamām lielām izmaiņām CNN saistībā ar pirkuma procesu, kurā šo kompāniju varētu iegūt ar Trampu saistīti naudas maisi, kuri varētu mainīt kompānijas redakcionālo politiku. Kādas ir jūsu domas par to?

Džila Dohertija: Protams, ir iespējams, ka šis darījums tiks noslēgts un CNN tiks pārpirkts. Galvenais un tas, ko, es domāju, cer daudzi žurnālisti, ka paliks kā līdz šim, ka redakcionālā darbība būs brīva no kontroles. Uz to mums visiem jācer. Neviens īsti nezina, kā būs, bet es domāju, ka visi CNN žurnālisti to noteikti vēlētos.

Bet cik lielā mērā tas ir atkarīgs no viņiem? Un – ko Amerikas mediju vidē reāli var izdarīt ar šādu neatkarīgu mediju uzņēmumu, cik lielā mērā jaunie īpašnieki varētu reāli ietekmēt redakcionālo politiku un to, kā medijs atspoguļo realitāti?

Džila Dohertija: Jūs varat palūkoties uz telekompāniju CBS, kas šobrīd piedzīvo pārmaiņas. Viņiem ir šovs „60 minūtes” – ļoti slavens, viens no labākajiem televīzijas šoviem. Viņiem tagad ir jauns redaktors un jauns ziņu nodaļas vadītājs, iepriekšējie ir atlaisti, jo, acīmredzot, nepiekrita redaktoru ievirzei. Protams, ir iespējams, ka uzņēmums iejaucas medija darbībā, nomaina personālu, varbūt atlaiž cilvēkus, pieņem darbā citus un izlemj, kā darboties. Bet es domāju, ka katra žurnālista ziņā ir izlemt, kā viņš vēlas rīkoties. Daži ir aizgājuši no darba paši. Vienā gadījumā žurnālists ļoti stingri iebilda pret notiekošo un tika atlaists. 

Manuprāt, žurnālistikai kopumā Amerikas Savienotajās Valstīs šobrīd ir grūts periods. Un tā ir ne tikai politiskā situācija – arī pats bizness kā tāds mainās. Kā zināms, samazinās to cilvēku skaits, kuri skatās televīziju, un tas notiek jebkurā valstī. 

Pastāv spiediens uz nozari – ekonomisks spiediens un tehnoloģisks spiediens, un cilvēki vairs neskatās un neklausās. Daudziem jauniešiem vairs nav televizoru. CNN gan tagad ir ļoti liela tīmekļa vietne, un ziņu skatītāju skaits tur pieaug. Tieši tur varētu vispirms parādīties redakcionālās ievirzes jautājums, taču pagaidām neviens īsti nezina, kā tas viss beigsies.

Maiņu darbs nozīmē dzīvi laikā, kad citi guļ, svin svētkus vai vakaros ir kopā ar ģimeni. Kamēr vieni atgriežas mājās pēc darba, citi dodas nakts maiņā. Kā šādu ritmu izdodas savienot ar bērnu audzināšanu? Kā tiek organizēta ikdiena, kurš pieskata bērnus, un kā atrast laiku ģimenei, ja darba grafiks nesakrīt ar pārējās sabiedrības dzīves ritmu?

Ģimenes studijā par to runājam ar vecākiem, kuri strādā maiņu darbu. Skaidrojam, kā šāds dzīvesveids ietekmē ģimenes attiecības, bērnus un pašu vecāku labsajūtu.

Sarunā piedalās vecāki, kuri strādā maiņu darbu vai neikdienišķā režīmā: improvizators un pasākumu vadītājs Valdis Sīlis, Siguldas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze Signe Mintika, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas vada komandieris Juris Daņilovs un VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektore Valentīna Daņilova.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu rindas Stradiņa slimnīcā ir problēma ne tikai pacientiem, kuri nesaņem palīdzību tur, bet arī tiem, pie kuriem nevar steigties aizkavētā ekipāža. Tas būs viens no tematiem, par ko runājam Krustpunktā. Izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Zanda Ozola-Balode un žurnāliste Lauma Niedrīte.

Krievija ar propagandas vēstījumiem un dezinformācijas kampaņām jau no 90. gadiem ir ietekmējusi Latvijas politiku un kaitējusi mūsu valsts starptautiskajam tēlam.

Andis Kudors, politologs un ilglaicīgs Krievijas politikas pētnieks: „Latvija gribēja būt un bija, un ir laba, eiropeiska valsts, un mūsu atvērtību Krievija izmantoja. Bet tas nebija pareizi.”

Partijas, kas orientējās uz krieviski runājošajiem pilsoņiem, gadiem saņēma atbalstu no Krievijas gan caur dažādiem maksājumiem, slēpjot tos kā atbalstu kultūrai, gan kā iespēju uzstāties Kremļa kontrolētajās televīzijās, kuras bija populāras arī Latvijā.

Ieva Bērziņa, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece: „Krievija tātad uzņemas šo aizstāvju lomu tām iedzīvotāju grupām, ko tā dēvē par Krievijas tautiešiem, un, tad aizstāvot viņu intereses, tad arī patiesībā [to] izmanto kā ieganstu militāras agresijas īstenošanā.”

Latvijā arvien ir ievērojams pilsoņu skaits, kas ir gatavi balsot par partijām, kas izvairās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un saglabāt krievu valodas pozīcijas Latvijā. Tomēr ne visus šos cilvēkus var uzskatīt par propagandas ietekmētiem.

Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks: „Mēs nevaram nepamanīt, ka tomēr tur ir kaut kāda saistība arī ar zināmu vecuma specifiku.”

Cik liela Latvijā ir tā sabiedrības daļa, kuras politiskos uzskatus veido Kremļa propagandas naratīvi? To pētām Atvērto failu pusstundā.