Ucināmās dziesmas un panti, to izmantošana mutvārdu tradīcijā apkopotas grāmatā "Jājam, jājam mēs ar zirgu. Ucināmās dziesmas un panti". Kultūras rondo iztaujājam grāmatas sastādītāju - pētnieci Unu Smilgaini.

Grāmatā apkopoti Latviešu folkloras krātuvē glabātie ucināmo dziesmu teksti un dziesmas.

Kopā ar bērnu „cepot, cepot kukulīti”, „vārot, vārot putriņu” vai „jājot, jājot kunga zirgu”, mēs varbūt nemaz nenojaušam, ka tā krāšņa un daudzveidīga latviešu bērnu folkloras daļa, ko pētnieki sauc par ucināmajām dziesmām un pantiem.

Ucināmās dziesmas ir nozīmīga latviešu bērnu folkloras daļa. Tie ir nelieli, ritmiski teksti, ko pieaugušais skaita vai dzied vienkāršā melodijā un ko pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām, kutināšana un paijāšana, bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Līdz šim publicēta tikai daļa šī vērtīgā materiāla. Unas Smilgaines grāmatā pirmo reizi apkopoti Latviešu folkloras krātuves materiāli no visiem ucināmo dziesmu veidiem – 4010 teksti un melodijas.

Ucināmās dziesmas grāmatā strukturētas četrās tematiskajās grupās – ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna pirkstiem un rokām, jādināmās dziesmas, ucināmās dziesmas, darbojoties ar bērna kājām un ucināmās dziesmas bērna paijāšanai un kutināšanai. Grāmatā iekļauti arī nošu materiāli, zinātnisks priekšvārds, komentāri un vārdnīca ar vairāk kā 100 vārdiem, kas sastopami ucināmajās dziesmās. 

Grāmatu izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds.

Vēl pirms pāris gadiem mākslīgā intelekta ģenerētos attēlos cilvēkiem bija seši pirksti un ēnas, kas nesekoja fizikas likumiem, bet šodien pat speciālisti nespēj droši atšķirt MI saturu no īsta. Ar kādiem rīkiem un metodēm tomēr to var atšķirt? Noklausies mākslīgā intelekta kafijas pauzi ar Anetu Gūtmani!

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

FIFA Pasaules kauss futbolā ir ne tikai sporta svētki, bet arī viens no tehnoloģiski advancētākajiem pasākumiem pasaulē: sensori bumbā, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, tiesnešu kameras, MI asistents treneriem utt. Kopā ar profesoru Leo Seļāvo un "VAR sistēmas" tehnisko nodrošinātāju Artūru Upleju iztirzājam, kā tehnoloģijas maina futbolu — no tiesāšanas līdz skatīšanās pieredzei un treniņu procesam. Vai tehnoloģijas pilnībā izslēgs cilvēcisko elementu sportā?

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

#DigitālāsBrokastis galdā ziņa par to, ka "Pokémon Go" spēlētāju vāktie dati izmantoti militāro dronu apmācībā. FBI uzcēluši pilsētiņu kiberuzbrukumu apmācībai. Dinamiskās reklāmas EA videospēlēs. Meta izlaižu jaunu MI režīmu informācijas ievākšanai no tās sociālajiem tīkliem. "Snap" un "Xreal" izziņojuši jaunas papildinātās realitātes brilles.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

"Huawei Watch Fit 5 Pro" izskatās pārsteidzoši līdzīgs "Apple Watch", bet piedāvā kaut ko, kas "Apple' nav pa spēkam — līdz piecu dienu baterija, bezsaistes kartes un 3000 nitu ekrāna spilgtumu. Papildus tam ir titāna rāmis, safīra stikls, vairāk nekā 100 sporta režīmi un beidzot arī bezkontakta maksājumi Eiropā ar "Curve Pay". Vai tas ir spēcīgākais konkurents "Apple", "Samsung", "Garmin" u.c. viedpulksteņu ražotājiem?

* Viedpulksteni neatkarīgam un neapmaksātam apskatam sagādāja Huawei Technologies Latvia

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Saulgriežu laikā aicinām iegrimt Latgalē, un pazust ne vien papardēs, bet arī daudzveidīgā pasākumu klāstā.

Piektdien vakarā (19.06.) Augšdaugavas novada Medumu parks pārtaps par saulgriežu sajūtu un piedzīvojumu vietu, kur satiekas daba, mūzika, uguns un tradīcijas, teic Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” vadītāja Kristīne Saulīte “Plkst. 21.00 vakarā būs iespēja gan dzirdēt instrumentu didžeridū, gan klausīties trīs balstu meditācijas, gan izbaudīt tradicionālos rituālus pie ugunskura ar folkloras kopu, gan amatierteātra izrāde “Papardes zieda burvība”, pirts baudīšana un sausais pēriens, zaļu paklāji, vainagi un noslēguma romantiska, maģiska pelde Medumu ezerā.”

Sestdien (20.06.) jau no plkst. 9.00 piecu ezeru ieskautajā Ludzas pilskalnā būs iespēja piedzīvot tradīcijām bagātu dienu un ieskandināt vasaras saulgriežus: “Par spīti visām “kļauzēm” būs skaists laiks un svinēsim atkal Lielo latgaļu tirgu Ludzas pilskalnā!” uz pirkšanu, pārdošanu svinēšanu un baudīšanu Ludzā aicina Lielā latgaļu tirgus saimniece Līga Kondrāte, piebilstot, ka tirgus pirmo stundu ar jestrām dziesmām iegriezīs postfolkloras grupa “Rikši” un tālāk tiks ritināta cilvēka mūža tēma: “Iesim cauri cilvēka mūža godiem sākot ar krustībām, iesvētīšanu, kāzām un tā tālāk. Un tam par godu esam aicinājuši visus Ludzas deju kolektīvus īpaši bērnu kolektīvus un arī kaimiņus no Rēzeknes un Ciblas un dziedātājus pat no Vācijas.” Protams, arī nopirkt varēs visu, ko sirds kāro: “Sabraukuši būs ļoti daudz tirgotāju, īpaši daudz būs tekstilizstrādājumu: kleitas, brunči, lina izstrādājumi, dažādi unikāli dizaina darinājumi,  būs interesantas rotas, protams alus, siers, maize. Mācīsimies vainagus pīt, šoreiz netradicionālus, modernus un jaunus, mācīsimies aust jostas, saulītes sev darināt. Un mācīsimies daudz ko jaunu. Būs ko darīt gan bērniem, gan pieaugušajiem, piemēram, medru cepuri varēs iemācīties veidot. ”

“Arī Rēzeknes novads ir sagatavojis ļoti bagātīgu izklaides programmu, no 21. līdz 23. jūnijam ir sagatavoti 33 pasākumi! Būs gan autofotoorientēšanās, gan siera siešana, neviena vien zaļumballe, jāizvēlas tikai sirdij tīkamākie mūziķi,” piestāt Rēzeknes novadā uz brangu un daudzveidīgu Jāņu laika svinēšanu aicina Ozolaines TN vadītāja Santa Ostaša, un kā nu ne, jo tieši Ozolainē svētdien sev varēs uzvārīt īpašu kreklu: “Tieši saulgriežu dienā, 21. jūnijā mēs aicinām sākt ar saulgriežu kreklu vārīšanu Jāņu zālēs kopā ar saulgriežu raganiņām. Plkst. 11.24 ir tas īstais saulgriežu brīdis un mēs vāksim Jāņu zāles, un vienos mēs aicinām nākt ar savu baltu kokvilnas kreklu un kopā ar ekoprinta studijas “MAARGA” raganiņām ļauties šo kreklu vārīšanai maģiskajās jāņu zālēs, lai pēc tam šis krekls dod spēku visa gada garumā.” Un, kad kreklu vārot saņemta deva maģisma un spēka, varēs ļauties arī smieklu vezumam: “Slavenā Baltinavas amatierteātra “Palādas” izrādi “Ontons i Ane. Kuozu goda jubileja” un kā katrā mājsaimniecībā, neiztiek bez strīdiem, humora un pārpratumiem, un nu tik ies uz pilnu klapi!”

Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte.

Ērģelnieks Aigars Reinis - par Volfgangam Amadejam Mocartam veltītu koncertu Rīgas Domā 19. jūnijā kopā ar soprānu Agati Grīnhofu un flautisti Ilzi, Sv. Jāņa baznīcas koncertcikla "Ērģeļu vasara 2026" atklāšanu 20. jūnijā duetā ar Ilzi Reini un dalību studentu dziesmu un deju svētku Gaudeamus Garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā 20. jūnija vēlā vakarā. 

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šoreiz skaidrojam, kā darbojas sociālo mediju algoritmi.

Sociālo mediju vide ir kļuvusi par nepārtrauktu informācijas straumi, kurā katru dienu tiek publicēti miljoni jaunu ierakstu. Ņemot vērā šo satura pārbagātību, platformām ir jāizlemj, kuriem ierakstiem nonākt lietotāju redzeslokā. Šo neredzamo atlases procesu vada algoritmi jeb noteikumu un instrukciju kopums, ko platformas izmanto, lai atlasītu, sakārtotu un parādītu saturu, balstoties uz lietotāju uzvedību.

Ja saprot, kā darbojas algoritmi, saturu var pielāgot to darbības loģikai tā, lai ieraksti sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju. Cīņā par vēlētāju uzmanību to aktīvi dara arī dažādu politisko spēku pārstāvji.

Kā īsti darbojas algoritmi?

Vispirms jāuzsver, ka algoritmu darbība nav pilnībā caurskatāma, jo tas ir katras sociālo mediju platformas komercnoslēpums. Tomēr ir zināms, ka tādas vietnes kā „TikTok”, „Instagram” un „Facebook” izvērtē saturu pēc līdzīgiem principiem. Algoritmi analizē, cik ilgu laiku lietotāji pavada pie ieraksta un cik lielā mērā ar to mijiedarbojas – komentējot, reaģējot vai daloties ar to tālāk. Ja iesaiste ir pietiekami augsta, algoritms to uztver kā signālu, ka saturs ir saistošs, un izvirza to ierakstu plūsmas priekšplānā.

Jāpatur prātā, ka algoritmu mērķis ir panākt, lai lietotāji platformā pavadītu pēc iespējas vairāk laika. Proti, tas ir sociālo mediju biznesa modelis: jo vairāk satura lietotāji redz, jo vairāk reklāmu viņiem iespējams parādīt un līdz ar to gūt lielākus ienākumus.

Situācija patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos ir sarežģīta, bet kontrolēta. Tā Latvijas Radio pirms brīža stāstīja centra vadītāja Anželika Alika. Kā ziņojām iepriekš, sabiedrību satrauca iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) novērotais pēc apmeklējuma patvēruma meklētāju uzturēšanas vietā. Mucenieku direktore stāstīja, ka centrā ir 450 vietas un šobrīd tas ir pārpildīts, tādēļ ir grūtības ar higiēnu, jo telpas ir jāsakopj iemītniekiem pašiem. Savukārt, darbinieki ar visu tiek galā un uzbrukumi tiem no centra iedzīvotājiem nav bijuši, teica centra direktore Anželika Alika.