By
Download on the App Store

episodes

  • Valmieras teātrī sadarbībā ar Teterevu fondu tapuši 13 iestudējumi

    Valmieras teātris parakstījis vienošanos ar Borisa un Ināras Teterevu fondu par sadarbības turpināšanu nākamajās divās sezonās. Šīs sadarbības rezultātā no 2023. gada, kad tika atzīmēta teātra simtgade un tika noslēgta pirmā vienošanās ar fondu par atbalstu, tapuši jau trīspadsmit jauniestudējumi, pēdējais no tiem, kas skatītāju vērtējumam nodots pirms Līgo svētkiem – Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”.

     

    5 min
  • No pamatiem līdz jumtam 15.06.2026.

    Piedāvājam būveksperta ieteikumus par materiālu izvēli un montāžas darbu gaitu, ja ir aktuāla logu nomaiņa daudzdzīvokļu mājā. Raidījumu klausieties audio pielikumā.

    1.jautājums. Tiks mainīts logs 602.sērijas mājā. Ar ko un kā labāk aizpildīt spraugu starp rīģipša aplodu un mūri pēc jaunā loga ielikšanas?

    2.jautājums. Gāzbetona bloku privātmājā ir izbūvēta melnā grīda. Uz blietētas grants un šķembu kārtas izklāta plēve un ieklāta 80mm monolītā betona grīda. Izejai uz terasi vēlamies durvis, kuras ir jāiegremdē zem grīdas nulles līmeņa. Istabās tīro grīdas līmeni bijām plānojuši līdz ar pirmās gāzbetona bloku rindas augšmalu (300mm bloki, kas no ārpuses tiks siltināti ar 150mm akmens vati). Šādā variantā izveidojas 32-34cm slānis, ko nepieciešams aizpildīt. 2cm plānojam atstāt grīdas segumam.

    2.1. Kā korekti aizpildīt atlikušos 30+ cm? Ēkā paredzētas siltās grīdas (gaiss-ūdens siltumsūknis).

    2.2. Vai tas, ka grīda būs līdz ar pirmā gāzbetona bloka augšmalu var radīt aukstuma tiltus?

    2.3. Varbū nulles līmeni labāk paredzēt zemāk, jo gan pārmērīgam putaplasta, gan pārmērīgam estrich slānim ir savi būtiski mīnusi?

    2.4. Vai tas, ka ēkā ir aptuveni 2cm melnās grīdas līmeņa atšķirība ir problēma kuru nepieciešams risināt kā pirmo? Vai to varam līdzināt noslēgumā, ar betona slāni?

    3.jautājums. Esmu ievērojis, ka vietās, kur betona bruģakmeņu ietves ir samērā garas, notiek atsevišķu bruģakmeņu izspiešana. Tas, manuprāt, notiek betona termiskās izplešanās rezultātā. Ir skaidrs, ka tik garos gājēju ietves posmos ir vajadzīga termiskās izplešanās šuve.

    3.1. No kāda materiālu ir jāveido izplešanās šuve?

    3.2. Cik liels ir maksimālais attālums starp šuvēm?

    3.3. Varbūt ir kāds cits risinājums?

    4.jautājums. Saimniecības ēkā vēlos betonēt grīdu. Vai virs šķembām pirms betona jāklāj plēve? Ir iespēja, ka pēc kāda laika ēku varētu uzlabot (t.sk. grīdu) dzīvošanai.

    30 min
  • Pirmdiena, 15. jūnijs, pl. 16:00

    Kulbergs par “airBaltic” biznesa plānu: Diezgan konkrēts, precīzs un varētu būt iespējams.

    Eiropas Savienība šodien gatavojas spert nozīmīgu soli Ukrainas un Moldovas iestāšanās procesā. Šovakar Luksemburgā tiks atvērta pirmā iestāšanās sarunu sadaļa ar abām valstīm.

    Pērn Latvijā samazinājās gan patērētāju parādu portfeļa kopsumma, gan arī parādu lietu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē.

    NMPD direktore: Ilgie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto sastrēgumi pie Stradiņa slimnīcas vairs turpināties nevar. Citādi mēs apdraudam pacientiem iespēju tikt pie neatliekamās palīdzības. 

    41 min
  • Vasaras nometnes diasporas bērniem: vai būtiski tām norisināties arī ārpus Latvijas

    Vasara ir laiks, kad diasporas bērni brauc ciemoties uz Latviju. Un tad būtiska ne tikai atkalredzēšanās ar tuviniekiem. Tā ir arī iespēja pabūt kādā no vasaras nometnēm, kurā var slīpēt latviešu valodas un citas prasmes un sadraudzēties ar vienaudžiem, kuri dzīvo Latvijā. Cik būtiski ir, ka šādas nometnes norit ne tikai kā Latvijā, bet arī ārpus tās, un kādu nospiedumu tās atstāj diasporas nākotnē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

    Sarunājas Sabiedrības integrācijas fonda Saliedētības pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča, biedrības "Tradicionālās kultūras biedrība "Mantojums"" valdes priekšsēdētājs un projekta vadītājs Pēteris Jansons, jauniešu organizācijas Eiropas jaunieši komunikācijas vadītāja un valdes locekle Una Lote Andžāne, nometnes "Dzirkstis - 2026" organizētāja, bijusi arī skolotāja nometnē ""Daugavas stāsti" Ieva Kontrerasa, latviešu centra Freiburgā "Bērzaine" brīvprātīgo kultūras dzīves vadītāja Inese Avena, kura zina stāstīt par vasaras nometni "Mazais latvietis pasaulē", kā arī divkārtējā olimpiete, Latvijas rekordiste soļošanā un personības izaugsmes nometnes "Olimpiskais kvants" vadītāja Jolanta Dukure. 

    42 min
  • Bērns domā par pašnāvību: kā atpazīt brīdinājuma pazīmes un sniegt atbalstu

    Kā ģimenes locekļi var atpazīt pašnāvības riska brīdinājuma pazīmes un sniegt atbalstu bērnam vai pusaudzim, kurš domā par pašnāvību vai ir veicis pašnāvības mēģinājumu? Ģimenes studijā analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Pusaudžu resuru centra klīniskais un veselības psihologs, dialektiski biheiviorālās terapijas speciālists Aigars Vilcāns, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls, kā arī mamma, mentālās veselības atbalsta biedrības "Ogle" līdzdibinātāja Irena Cepurīte.

     

    --

    Bērnu aizsardzības centra uzticības tālruņa dati rāda - katrs septītais zvans ir saistīts ar bērna autoagresiju jeb paškaitējumu vai pašnāvības domām. Šogad līdz 28. maijam saņemti jau 254 šādi zvani, gandrīz tikpat, cik visa 2025. gada laikā.


    Ja kāds no draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic savas domas par pašnāvību vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Neatstājiet cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, līdz neesat noorganizējuši palīdzību, pēc iespējas samaziniet pieeju pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem.

    Pēc palīdzības un padoma var vērsties:

    • Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis - 116111;
    • Vienotais bezmaksas krīžu tālrunis atbalsta sniegšanai pieaugušajiem - 116123;
    • Diennakts krīzes tālrunis - 67222922, 27722292;
    • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - 113.
    •  
      53 min
    • Krustpunktā Lielā intervija: Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis

      Dabas vai precīzāk lāča ienākšana pilsētā ir saviļņojusi sabiedrību, parakstu vākšanas vietnē manabalss.lv ir divas pretējas iniciatīvas par lāčiem. Lāču gadījums ir tikai viens piemērs, bet dabas aizsardzība ir joma, kur dažādas intereses mēdz sadurties ļoti asi. 

      Krustpunktā Lielā intervija: Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.

       

      54 min
    • Tas ir izdevies! "LAU Infra Grupa" akcijas publiskā piedāvājumā

      Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par pirmo valstij piederošo uzņēmumu, kurš īsteno publisko akciju piedāvājumu. Tas ir Latvijas autoceļu uzturētājs jeb "LAU Infra Grupa". Par ceļu līdz publiskajam akciju piedāvājumam un uzņēmuma plāniem, mērķiem, ambīcijam un arī cerībām runājam ar tā valdes priekšsēdētāju Vilni Vitkovski. 

      Kamēr pasaulē uzmanība pievērsta Elona Maska "SpaceX" publiskajam piedāvājumam, bet pie mums uzmanības centrā ir "LAU Infra Grupa" jeb bijušais Latvijas autoceļu uzturētājs. Pēc daudzu gadu ilgas runāšanas par to, ka vajadzētu kādus valsts uzņēmumus virzīt uz biržas pusi, beidzot tas ir noticis. Līdz 19. jūnijam ikviens interesents var pieteikties uzņēmuma akciju iegādei. Lai gan nav bijis pašmērķis būt pirmajiem un paveikts ne bez grūtībām, bet tas ir izdevies, sarunā saka "LAU Infra Grupas" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis.

      15 min