Šonedēļ Rīgā atklās 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkus „Gaudeamus”. Par tradīciju un jauno svētku programmā pārrunāsim ar "Gaudeamus 2026" māksliniecisko komandu.

Raidījuma viesi: režisors un svētku mākslinieciskās koncepcijas autors Juris Jonelis, deju programmas mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale un koru programmas mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Saredzēt sevi kā daļu no kultūras lielā spēka un sajust sevi lielākā – Baltijas – kontekstā šajā nedēļas nogalē no 19. līdz 21.jūnijam aicina Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus”, kas Baltijas studentus kopā pulcē kopš 1957. gada un šogad notiks apaļu 20. reizi. Iepriekšējie notika Viļņā, vēl pirms tam – Tartu, pirms 12 gadiem „Gaudeamus” uzņēma Daugavpils, bet Rīgā Baltijas dziedošie, dejojošie un spēlējošie studenti pēdējoreiz sabrauca 2004. gadā, kad šā gada svētku rīkotāji un raidījuma vadītāja paši vēl bija studenti vai varbūt pat vēl skolēni.

Šajā nedēļā Rīgā priecāsies un skatītājus priecēs apmēram pieci tūkstoši studentu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, jo vārds jo „gaudeamus” nozīmē „priecāsimies”.

Svētku pasākumi norisināsies Latvijas Universitātē (LU), Vērmanes dārzā, Dailes teātrī, Doma baznīcā, Vecrīgā un Brīvības laukumā. Svētkos Rīgā piedalīsies Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi – 64 kori, 39 tautas deju ansambļi un deviņi pūtēju orķestri. 

Tekstila atkritumi ir viens no lielākajiem slogiem videi.Tekstilatkritumi veido aptuveni 3 - 5% no kopējiem atkritumiem un katru gadu to apjomi pieaug, jo pieaug ātrās modes patēriņš. Lai arī 3% nešķiet daudz, tomēr, atšķirībā no bioloģiskajiem atkritumiem, tekstils dabā sadalās ļoti lēni un rada vides piesārņojumu ilgtermiņā. Līdz šim fokuss ir bijis uz otrreizējo pārstrādi. Šobrīd vides un ķīmijas inženieriem padomā efektīvāki risinājumi, viņi aizvien cerīgāk lūkojas uz "augšupapstrādi". Kas tā ir un kā nevajadzīgu tekstilu varam atkal izmantot apģērba ražošanā?

Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Individuālo aizsardzības līdzekļu laboratorijas vadītāja, profesore Inga Dāboliņa un šīs laboratorijas zinātniskā asistente Beatrise Santa.

No 1. jūlija par precēm, kas iegādātas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības, būs jāmaksā muitas nodoklis – trīs eiro par katru preču pozīciju sūtījumos, kuru vērtība ir līdz 150 eiro. Vai lēto sīkpaku ēra tuvojas beigām?

Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro "Venipak Latvija" izpilddirektore Sanita Bērziņa, Patentu valdes pārstāve Ella Niedra un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Pirmās izmaiņas sīkpaku izmaksās būs jau no jūnija, bet no 1. novembra būs vēl papildus maksa par paciņas apstrādi. Tā divus eiro liela apstrādes maksa par katru sūtījuma preču pozīciju.

Kāpēc premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" stāsta, ka Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas parakstījusi dronu sadarbības līgumu ar Ukrainu? Un kā ziņas par sadarbību ar Ukrainu interpretē pašmāju prokremliskie blogeri?

Par to stāsta Justīne Kozlovska, "Re:Baltica" žurnāliste.

Īpašs notikums šo piektdien, 19. jūnijā, būs Nacionālajā psihiskās veselības centrā. Ar koncertu tur ieskandinās vēsturisko "BLUTHNER" firmas salonflīģeli, kas iestādē atgriezies pēc kapitālas restaurācijas. Pagājušā gadsimta sākumā instruments bija aktīvā apritē, bet pēc tam ilgus gadus stāvēja pamests iestādes kluba zālē, kur to postīja laika zobs. Līdz ar kluba nojaukšanu, arī flīģeli bija paredzēts utilizēt, taču – tā kā mūzikas instrumentu eksperti to atzina par īpaši vērtīgu sava laikmeta paraugu – tas tika saglabāts, un šonedēļ iestādē uzsāks savu jauno dzīvi. 

”Mēs šodien uzlikām flīģelim "svārciņus". Tas tagad ir pasargāts. Neviens to nevarēs noskrambāt, jo tā tomēr tāda liela vērtība ir”

"Svārciņos" jeb melnajā pārvalkā flīģelis ietērpts tikai pavisam īsu brīdi pirms manas ierašanās, vedot rādīt atjaunoto instrumentu – stāsta Nacionālā psihiskās veselības centra sabiedrisko attiecību speciāliste un iestādes Attīstības fonda vadītāja Silva Bendrāte. Tieši viņas iniciatīva bija flīģeli saglabāt un atjaunot.

Precīzu ziņu par to, kā tas savulaik nonāca iestādē, nav, bet skaidrs, ka pirmās brīvvalsts laikā tas jau tur atradās, ko apliecina kāda pagājušā gadsimta 20. gadu fotogrāfija, kurā redzama jauktā kora uzstāšanās iestādes 100. jubilejā.

Kad noņemts pārvalks, pacelts vāks un spārns, flīģelis atklājas visā savā krāšņumā un izsmalcinātajā elegancē.

”Ja runājam par dizainu, tad "BLUTHNER" kompānijai ir vieni no skaistākajiem flīģeļiem. Un arī skaņa, ne velti to dēvē par zelta skaņu. Tad nu mēs redzēsim, kā skanēs. Tam ir atjaunota stīgu sistēma, taustiņi, ļoti greznā nošu pults, un kas ir ļoti priecējoši, ir saglabāti ziloņkaula taustiņi.

Instrumentu noskaņot mums nāks Boriss Larionovs, kurš pieskata arī Latvijas Radio instrumentus un maestro Raimonda Paula klavieres.”

Klavieru restaurācijas meistari Boriss Larionovs un Gunārs Dālmanis bija arī vieni no pirmajiem, kuriem tika lūgts izvērtēt instrumenta stāvokli un vērtīgumu, un tieši Borisa Larionova darbnīcā flīģelis arī tika restaurēts. Viņš stāsta – tik seni instrumenti arī viņa pieredzē ir retums, un restaurācija bija sevišķi ilglaicīga un sarežģīta tādēļ, ka instruments ilgus gadus bija stāvējis nepiemērotos apstākļos, neapkurinātās telpās, tas bija lēni jāizžāvē un ar to bija ļoti uzmanīgi jāapietas.

Flīģeļa restaurācija ilga piecus gadus, izmaksāja 5000 eiro, to finansēja ārstniecības iestādes Attīstības fonds.

Flīģeļa īpašais ieskandināšanas koncerts ”Sapnis par vasaru” Nacionālajā psihiskās veselības centrā notiks 19. jūnijā, kā pirmie tajā uzstāsies pianiste Helēna Laukmane un dziedātājs Nauris Indzeris, kuru atzinums pirms pieciem gadiem arī bija ļoti svarīgs, lai instruments tiktu saglabāts.

Uzņēmēji, ekonomisti un kopumā interesenti noteikti vēlēsies uzzināt aktuālo informāciju par Latvijas ēnu ekonomikas rādītājiem. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieki ikgadējā konferencē šodien, 15. jūnijā, prezentēs 2025. gada datus. Kāda ir situācija, skaidro profesors un Vidzemes augstskolas padomes vadītājs Arnis Sauka.

Kopš 2022. gada ēnu ekonomikas rādītāji Latvijā ir krituši no vairāk nekā ceturtdaļas no iekšzemes kopprodukta 2022. gadā līdz apmēram piektdaļai 2024. gadā. Kāda situācija bija pērn – tendence turpinājās, izmaiņu nebija vai ēnu ekonomikas rādītāji pieauga?

Arnis Sauka: Šogad mēs, kā parasti katru gadu, par precīzākiem datiem runāsim un tos skaidrosim ikgadējā ekonomikas konferencē, kas šodien mazliet vēlāk arī notiks. Bet tā

galvenā tendence ir tāda, ka būtiskas izmaiņas Latvijā ēnu ekonomikā nav un nav arī tā, ka ēnu ekonomika mazinātos. Mēs esam apmēram turpat, kur bijām.

Igaunijā un Lietuvā atšķirības ir gan mazliet lielākas. Igaunijā ēnu ekonomika pieaug. Tomēr Lietuvā kaut kur mazinās. Bet tas, ko es arī pagājušajā gadā teicu, un tas, ko mēs aizvien vairāk vērojam, ka mēs vairāk nevaram redzēt tādas būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm. Tā saucamā konverģence turpinās, un mēs +/- esam turpat, bet jebkurā gadījumā [ēnu ekonomikas rādītāji visās trīs Baltijas valstīs ir] ap tiem 20%. Tas latviešu vārds „normāli” šeit nederēs, jo 20%, manuprāt, nav normāli.

Kādi ir iemesli, kāpēc ir tāda situācija?

Iemesli, protams, ir plaši jāskatās, bet viena no lietām, kas ir pilnīgi skaidri redzama, ja mēs skatāmies uz komponentēm, no kā tā ēnu ekonomika sastāv, mēs tur arī neredzam būtiskas izmaiņas. Ir vairākas labas tendences, piemēram, mazinās aplokšņu algas – no 20,7% līdz 19,6%, kas jau ir laba ziņa. Nedaudz mazinās vispārējais kukuļdošanas līmenis, aug apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kopš 2010. gada, kad mēs sākām mērīt ēnu ekonomiku un veidot indeksu, 2025. gadā uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienestu sasniedza vēl nebijušus rezultātus – 5 ballu skalā 3,67. Tātad gandrīz 4. Nav slikti. Bet kopumā mums ir jāskatās arī plašāk.

Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara Ukrainā sekas, visticamāk, jau ir parādījušās iepriekšējo gadu rādītājos. Tāpēc mēs 2025. gadā tās vairāk neredzam. Mēs neredzam vēl arī Irānas naftas krīzes ietekmi, ko mēs, visticamāk, vēl redzēsim. Otra lieta: mums ir bijušas un joprojām arī pastāv dažādas iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai. Pēc dinamikas mēs redzam, ka

iepriekšējās iniciatīvas, ko veica ēnu ekonomikas mazināšanai, sevi ir izsmēlušas. Bez citu iniciatīvu veidošanas diez vai mēs varam sagaidīt, ka ēnu ekonomika turpinās mazināties.

Vides tehnoloģiju uzņēmums “P Agro Minerals” izstrādā inovatīvu un ekoloģisku tehnoloģiju, kas vienlaikus risina divas problēmas – ūdens piesārņojumu ar fosforu un tā atgriešanu lauksaimniecībā kā mēslojumu. Uzņēmums tikko konkursā “She’s Next 2026”, ko Baltijas valstīs organizē digitālo maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Visa”, saņēmis 10 000 eiro lielu grantu.

Uzņēmuma vadītāja Annija Emersone stāsta, ka “P Agro Minerals” dibināts pirms četriem gadiem, lai risinātu kādu konkrētu problēmu – izrādās, ka Eiropā ūdens attīrīšanas stacijas nespēj ūdeni attīrīt no fosfora, tādēļ ir spiestas maksāt naudas sodus. Ūdens attīrīšanai uzņēmums izmanto unikālu, Eiropā un Latvijā pieejamu dabisko minerālmateriālu – letonītu, kas īpaša ražošanas procesa rezultātā spēj piesaistīt fosforu.

Grantu konkursā Latvijas dalībniekus vērtēja žūrija, kurā piedalījās arī Anna Andersone, “Riga TechGirls” un “StartSchool” vadītāja.

Grantu programma nav pirmais konkurss, kurā piedalās uzņēmums “P Agro Minerals”. Uzņēmuma vadītāja Annija Emersone stāsta, ka saņemtais LIAA vaučeris 10 000 eiro apmērā izmantots, lai pārbaudītu ūdens stacijās attīrītā fosfora ietekmi uz lauksaimniecību.

Uzņēmums “P Agro Minerals” šovasar sāks testēt ūdens filtrācijas iekārtas prototipu, kas izstrādāts, darbojoties Saldus biznesa inkubatorā.

Grantu konkursā “She’s Next 2026” granti tika piešķirti maziem uzņēmumiem, ko vada sievietes. Arī “Rīga Techgirls” un “Startschool” vadītāja Anna Andersone savās programmās iesaista sievietes, tāpēc viņai vaicāju, kāpēc atbalsts ir īpaši svarīgs sievietēm, kas vada jaunuzņēmumus, kam ir potenciāls strauji augt.

Uzņēmuma “P Agro Minerals” mērķis ir divu līdz trīs gadu laikā tehnoloģiju testēt un ieviest ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā un Nīderlandē, vēlāk arī citās valstīs. Daina Zalamane, Latvijas Radio

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aicinām doties uz Okupācijas muzeju un ieskatīties izstādē "Ticēt un kalpot", kas stāsta par okupācijas varas represijām pret garīdzniekiem, pret ticību, kā arī cilvēku garīgo spēku, ko viņi saglabājuši arī ļoti smagos pārbaudījumu laikos. 

Padomju vara sistemātiski cīnījās pret kristietību, tai skaitā represējot garīdzniekus, kurus uzskatīja par potenciāliem režīma pretiniekiem, jo viņiem bija autoritāte sabiedrībā un viņi pārstāvēja vērtības, kas nebija pakļautas komunistiskās partijas kontrolei. Tāpēc daudzi priesteri un mācītāji tika arestēti, izsūtīti, ieslodzīti darba nometnēs vai pakļauti pastāvīgai novērošanai. Tika slēgtas baznīcas, klosteri, ierobežota pieeja reliģiskai literatūrai un skolās veicināta ateistiska audzināšana, lai jaunajai paaudzei iznīcinātu pamatu, kas ir balstīts Dieva likumos un arī Dieva svētībā. Visticamāk, arī šodien mēs vēl baudām šīs noziedzīgās darbības sekas. 

Dodamies uz Okupācijas muzeju, kur kopā ar izstādes "Ticēt un kalpot" veidotāju Aiju Ventaskrasti iepazīstam dažu garīdznieku dzīvesstāstus, saprotot, ka viņi ir vien nedaudzi no tiem simtiem garīgo kalpotāju, kas piedzīvoja smagas represijas.

Savukārt Okupācijas muzeja krājuma galvenā glabātāja Taiga Koknēviča rūpīgi glabā muzejam uzticētos priekšmetus kā daļu no cilvēku liecībām. Uzklausām arī muzejam dāvāto priekšmetu stāstus.