Vai iepriekšējo attiecību pieredze ietekmē nākamās un vai mēs spējam pamanīt "sarkanos karogus", kam jāpievērš uzmanība, lai neviltos nākotnē? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Kādreiz jau tā ir bijis, ka attiecībās kāds kādam saka - nu tu tieši tāpat kā man tas iepriekšējais partneris, un atkal tu dari tā, kā darīja viņš vai viņa, un atkal es redzu to pašu. Mēs tiešām šad un tad esam dzirdējuši ko tādu, un arī terapijas procesā cilvēki runā par tādām lietām. Viņi stāsta to un stāsta viens otram un stāsta saviem draugiem, un arī dzīvē patiesi tādas situācijas gadās. Mēs mēdzam salīdzināt. Tāpēc raidījumā pieskarsimies tematam, kas, šķiet, ir aktuāls daudziem cilvēkiem, kuri pēc iepriekšējām attiecībām veido jaunas. Mēs bieži dzirdam, ka no pagātnes būtu jāmācās, taču vienlaikus iepriekšējā pieredze var ietekmēt to, kā mēs uztveram jauno partneri, kā mēs reaģējam konfliktos un veidojam arī savstarpējo uzticēšanos. Nereti strīdu laikā cilvēki tiešām atsaucas uz bijušajām attiecībām, salīdzina partnerus vai piedēvē jaunajam partnerim īpašības un nodomus, kas patiesībā ir saistīti ar pagātnes pieredzi. Tāpēc arī vairāk par to domāsim un runāsim, un pētīsim, kā tad tur īsti ir. 

Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Tiekas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Jūlija Berngardte un aktieris un mūziķis Mārtiņš Upenieks.

2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri.

Sarunas iesākumā par to, kas notika Latvijā līdz šai masu deportācijai. Represīvas akcijas notika jau visu pirmo okupācijas gadu. Cik tās bija plašas? Varbūt liela daļa sabiedrības līdz 1941. gada jūnija izsūtīšanai šī režīma represīvo un nežēlīgo raksturu vēl īsti nebija ievērojusi un atklājusi.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par Latvijas basketbolam vēsturisko 2026. gada 7. jūniju. Todien Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlase kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem. Šī trofeja bija vienīgā, ko Latvijas izlasei šajā basketbola atzarā vēl nekad nebija izdevies izcīnīt. Pasaules 3x3 basketbola vēsturē tagad ir tikai divi spēlētāji, kuriem ir visi iespējamie lielie tituli - olimpiskais zelts, Pasaules kauss, Eiropas kauss un Pasaules tūres kopvērtējuma uzvara. Tie ir latvieši Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis. 

Raidījuma lielajā sarunā kopā ar Nauri Miezi rezumējam Pasaules kausa izcīņas nedēļu Varšavā, bet profesionālu vērtējumu ar skatu no malas sniedz Tokijas olimpisko spēļu čempions Agnis Čavars.

Marakaibo apkārtnē dzīvojošie tic, ka ikreiz kaķēnu metienā ir kāds jaguārs, kurš aug un attīstītās citādi. No jaguāra sapņa ir cēlusies šī pilsēta – tā viņi tic Marakaibo apkārtnē. Franču rakstnieka Migela Bonfuā romāns "Jaguāra sapnis" ir maģiski reālistisks, tas balstīts viņa vecvecāku un mātes dzīvesstāstā.

Venecuēla romānā ir gan valsts, gan sievietes vārds. Venecuēlas vēsture kopš "naftas buma” līdz mūsdienām, ģimenes sāga no atradeņa uz baznīcas kāpnēm līdz pirmās ārstes bērēm un noslēpumainajiem pierakstiem.

Ja "Jaguāra sapnī" iedomāsiet par Markesa "Simts vientulības gadiem", tad jūs nebūsit vienīgie.

Migela Bonfuā romānu "Jaguāra sapnis” no franču valodas tulkojusi Inta Šmite, izdevusi "Zvaigzne ABC".

Raidījumu atbalsta:

Vai spoki spēlē šahu un vai vajag lielas un skaistas grāmatas? Par to pļāpājam ar Alisi. Lasām Māra Runguļa "Piekto pīlēnu. Upes stāstu" ("Zvaigzne ABC") un Ineses Zanderes "Kaķa vijoli" ("Liels un mazs").

„Esmu apmierināta ar dzīvi un Dievs mani ir sargājis, man nav naida ne pret vienu, apmeklēju dejas, braucu ekskursijās, eju peldēt." Tā saka kandavniece Dzintra Veispale, atceroties, kā viņu mazu meiteni kopā ar ģimeni izsūtīja 1941. gada 14. jūnijā.

Vēl Kandavas muzejā skan stāsts par tolaik izsūtīto arodskolas direktoru Antoniju Kļaviņu un muzeja vēsturniece Aksilda Petrevica atklāj, kāds bija skolas karoga liktenis.

Savukārt Skrundā kopā ar represēto Valdi Danenbergu skatām dzelzceļa stacijas tuvumā novietoto deportāciju piemiņas vagonu-muzeju.