Raidījumā Piespēle saruna par autosportu, taču ne profesionālo. Studijā viesos Rīgas Tehniskās universitātes studenti Elīza Ripa un Kārlis Apinis, kuri pārstāv šīs mācību iestādes vārdu nesošo studentu formulu čempionāta komandu. Studentu formulu čempionātā sacenšas jaunie inženieri, automehāniķi un piloti. Galvenais gan nav pašu uzbūvētās mašīnas ātrums trasē, bet dažādu vērtējamo elementu kopsumma.

Nedēļas notikumu izlasē:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēsta, ka provizoriski deviņas politiskās organizācijas, par kurām nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, nākamgad no valsts budžeta kopumā saņems aptuveni 6,2 miljonus eiro.

Jaunā Saeima ir ievēlēta un mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām – dažas valsts naudu zaudēs, bet citas saņems lielāku finansējumu. Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, rekordfinansējumu nākamajos gados saņems "Apvienotais saraksts", bet bez valsts finansējums paliks tie politiskie spēki, kuri nav pārvarējuši 2 % barjeru.

Valsts naudu politiskajām partijām piešķir uz četriem gadiem un partijas šo naudu drīkst tērēt biroja un darbinieku uzturēšanai, semināriem un politiskajai aģitācijai.

"Apvienotais saraksts" (AS) pēc uzvaras vēlēšanās varēs saņemt maksimāli pieļaujamo finansējumu no valsts budžeta. Partijai no valsts ik gadu pienāktos vismaz divi miljoni eiro, bet, tā kā valsts budžeta nauda gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas, līdz ar to nauda šim sarakstam nākamgad būtu 1,3 miljoni eiro.

"Latvija pirmajā vietā" varētu saņemt vairāk nekā 900 tūkstošus eiro, "Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši" – 850 tūkstošus, Nacionālā apvienība – vismaz 690 tūkstošus eiro un vairāk nekā pusmiljonu – „Progresīvie”- un "Jaunā Vienotība".

Vismaz 200 tūkstošus eiro valsts naudas nākamgad saņems arī viena no jaunpienācējām – "Mēs mainām noteikumus".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sācis sarunas ar 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem.

Pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām – dažas valsts naudu zaudēs, bet citas saņems vairāk.

Vairāk nekā 700 vēlētāju, kas bija nodevuši savu balsi glabāšanā, vēlēšanu dienā savu viedokli mainīja. Vai šī kārtība būtu jāpārskata?

Kopš oktobra sākuma Krievija veikusi sešus mērķtiecīgus triecienus pa tiltiem pār Dņipru Kijivā.

Latvijas futbola izlase šovakar noslēgs gandrīz divu nedēļu garo izlašu logu un aizvadīs UEFA Nāciju līgas spēli pret Kipras izlasi.

Pirms 75 gadiem Londonā dibināja Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru ar mērķi sekmēt Latvijas atbrīvošanu un valstiskuma atjaunošanu. Šodien šo misiju turpina Eiropas Latviešu apvienība, uzturot dzīvu latvietības garu tālu prom no dzimtenes. Saruna par apvienības pagātnes veikumu un nākotnes izaicinājumiem raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas līdzšinējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdētāja Justīne Dace Krēsliņa (Zviedrija), ELA prezidija locekle, biedrzine Laura Ritenberga-Kindere (Vācija), ELA prezidija locekle, izglītības referende Ilze Atardo (Itālija) un ELA prezidija locekle, Stavangeres latviešu biedrības pārstāve Ieva Valena (Norvēģija).

--

Piebilde – sarunas ieraksts tapa mirkli pirms Eiropas Latviešu apvienības kopsapulces un šobrīd jau ir notikušas pārmaiņas – Eiropas Latviešu apvienībai ir jauna priekšsēde Ilga Švāne no Norvēģijas latviešu biedrības, bet Justīne Krēsliņa darbus turpinās kā priekšsēdētājas vietniece. Rosība Eiropas latviešiem turpinās un par to runāsim jau citā reizē. 

Latvijā vīrieši pedagoga profesijā joprojām ir izteiktā mazākumā. 2025. un 2026. mācību gadā pirmsskolās no 11,5 tūkstošiem pedagoģisko darbinieku tikai 151 ir vīrietis, turklāt lielākā daļa no viņiem ir sporta skolotāji. Arī skolās situācija būtiski nemainās – 2025. gadā 86,5 %% skolotāju ir sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kāpēc tik maz vīriešu izvēlas pedagoga profesiju, kas viņus motivē strādāt izglītībā un vai skolu vadībai izdodas viņus piesaistīt?

15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar neredzēti augstu rezultātu vienai no partijām, vienlaikus šajās vēlēšanas bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte. "Apvienotais saraksts" ir ieguvis 41 mandātus, tālu aiz sevis atstājot citas partijas. "Apvienotā saraksta" pārstāvji saka to paši, ko pirms vēlēšanām – prioritāri runās ar esošās koalīcijas partijām un valdība tur arī sanāktu. Jautājums tikai, uz kādiem nosacījumiem? 

Par vēlēšanu rezultātiem, vēlētāju aktivitāti, kā arī gaidāmo valdības veidošanu Krustpunktā diskutē politoloģe Līga Stafecka, politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par riskiem, kurus mākslīgais intelekts rada vai varētu radīt pavisam tuvā nākotnē mūsu finanšu sistēmai.

Nākamajos gados viens no būtiskākajiem riskiem Eiropas finanšu sistēmai ir mākslīgais intelekts - tā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konferencē galvenajā uzrunā uzsvēra Eiropas centrālās bankas vadītāja un arī kolēģijas vadītāja Urzula fon der Leiena.

Ikviens, kas kaut ko darījis ar māksligo intelektu ir piedzīvojis, ka tas reizēm pārprot norādījumus vai pats izdomā un dara ko pilnīgi citu. Un ja iedomājas, ka šādi rīkojas mākslīgā intelekta aģenti, kam uzdots rīkoties ar mūsu naudu. Lielāka autonomija - lielāki riski, saka Leiena.

Tāpat vēl nezinām, kā MI aģentu piedalīšanās tirgū plašā mērogā mainīs to, kā vispār veidojam finanšu pakalpojumus. Antonio Gomes, OECD Finanšu un uzņēmējdarbības lietu direktorāta direktora vietnieks, uzskata, ka šīs izmaiņas ir neizbēgamas.