Kamēr šais platuma grādos saules gaismu tuvākajos mēnešos izjutīsim aizvien mazāk, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā apskatāma grieķu kuratores Marinas Fokidis izstāde "Vienmēr saule". Ironiski,tomēr izstādē gaismas ķermeņa iespaids ir cieši klātesošs. 27 grieķu mākslinieku darbos saule ir gan kā spīdeklis, kas rada siltumu un patīkamu sajūtu, gan drauds. Šī izstāde aktualizē arī saules negatīvo iespaidu uz dabu, augiem, kultūras mantojumu, kā arī cilvēkiem. Tostarp, varētu šķist, ka doties atvaļinājumā uz siltajām zemēm nav nekas slikts, tomēr vairākos izstādes darbos mākslinieki meklē ceļu prom no tūristu pūļiem. Kā Rīgas rudenī iemājojusi grieķu saules ideja? 

Lai arī varbūt dažam UNESCO šķiet tikai abstrakts burtu savienojums, Latvijas dalība Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā ir klātesošāka mūsu ikdienā, nekā to nojaušam. Šoruden aprit 35 gadi, kopš Latvija pievienojusies Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai jeb UNESCO. Bet Dace Resele nupat kļuvusi par UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas jauno ģenerālsekretāri.

Par UNESCO nozīmi un ietekmi Kultūras rondo sarunājamies ar Daci Reseli un pētnieci Rūtu Muktupāvelu, Latvijas pārstāvi UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai.

--

Šoruden UNESCO nedēļa  no 12. līdz 18. oktobrim iezīmē laiku, kad Latvija atzīmē 35 gadus kopš pievienošanās UNESCO. Šajā nedēļā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija atskatīsies uz to, kā Latvijas balss šo gadu laikā ir skanējusi pasaulē. Šajā nedēļā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija iepazīstinās ar dokumentiem un atmiņu stāstiem par Latvijas devumu kopējā pasaules telpā. Vienlaikus tas ir aicinājums arī citiem, meklēt atbildi uz jautājumu – ko UNESCO ir devis man?

Vides vēsturi neapšaubāmi ietekmējuši 20. gadsimta konflikti. Arī Latvijas ainavā to redzam uzkrītoši, sākot ar lauksaimniecības zemju kolektivizāciju un mitrāju nosusināšanu, līdz ceļu sistēmu modernizācijai un augstceltņu būvniecībai pilsētu dzīvojamos rajonos. To sīkāk pēta starpdisciplināra komanda, kurā apvienojušies vēsturnieki un folkloristi.

Otrais pasaules karš un okupācija atstājusi dziļas rētas ne vien Latvijas sabiedrībā un dažādās valstiskās jomās, bet arī vidē. Tiesa gan, ikdienā jau esam tā pieraduši redzēt padomju perioda būvētos daudzīvokļu māju rajonus, rūpnīcas vai izveidotās lauksaimniecības zemes, ka var piemirsties - arī šīs ir Otrā pasaules kara sekas. 

Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, folkloriste Ieva Garda-Rozenberga, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, vēsturniece Ilze Boldāne-Zeļenka un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, militārais vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” 7. tēma “Pilsoņa tapšana” vēsta par Latvijas valsts ideju un tās pilsoņu kopuma veidošanu kā jaunu vēsturisku fenomenu 20. gadsimtā, kas soli pa solim ļāva nostiprināt Latvijas valsti un piederības sajūtu tai. Šajā tēmā uzkavēsimies kopā ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru un ekspozīcijas vienu no veidotājiem Tomu Ķikutu.

No pirmajām koncepcijām par Latvijas valstiskumu līdz “latviskuma” ienākšanai visās dzīves jomās - šādi veidojās valstiskuma un pilsoniskā identitāte, un to ekspozīcijā ataino strēlnieki, Latvijas valsts dibināšana, Neatkarības karš, jaunsaimniecības, izglītības sistēma un valoda, Latvijas reprezentēšana ārzemēs, latviskums, tā teikt, “no augšas” autoritārisma laikā, kā arī Kaucmindes seminārs ar latviskumu virtuvē. Pārskatot ekspozīciju, šķiet, ka dažādu faktoru, piemēram, Ulmaņa režīma vai Neatkarības kara, ietekmē ideja par to, kas ir pilsonis, veidojās katrā gadījumā cita. Vai tā bija, to skaidro Toms Ķikuts. 

Latvijā ik gadu plaušu vēzi diagnosticē aptuveni 900–1000 cilvēkiem. Īpaši nepatīkami, vēzis bieži tiek konstatēts vēlīnās slimības stadijās. Un tā nav tikai smēķētāju liga. Kā uzlabot šīs slimības profilaksi un diagnostiku un kur esam ar skrīninga ieviešanu?

Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes loceklis Edgars Āboliņš, pneimonologs, zinošs plaušu veselības jautājumos Gusts Ancāns un radioloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Radziņa.

Plaušu vēzi tā sākumstadijās ir grūti pamanīt

"Kādreiz to sauca par "kluso slepkavu". Tā ir arī galvenā problēma, šajās agrīnajās stadijās slimībai parasti nav absolūti nekādu simptomu. Ir kaut kur mazs bumbulītis plaušās, ko cilvēks nekādi neizjūt," norāda Gusts Ancāns. "Stratēģija, ka pacients pats atnāks uz konsultāciju vai pie ģimenes ārsta, vai pie speciālista un sāks sūdzēties par raksturīgajiem simptomiem, absolūti nestrādā. Kad jau parādās simptomi, kas var būt klepus, novājēšana un nespēks, kādreiz klasiski rādīja filmās, asins atklepošana, svara zudums, tad jau gandrīz vienmēr tā būs trešā vai ceturtā stadija, un tas jau ir par vēlu. Tur mēs nevaram runāt par radikālu izārstēšanu, tur bieži runājam par paliatīvo ārstēšanu. Prognoze ir ļoti slikta. Tāpēc arī šis skrīnings ir tik ļoti nepieciešams, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs varam kaut ko uzlabot."

Stāsta vēsturnieks Kārlis Sils; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa

"Holivuda – Salaspilī!" lepni vēstīja avīze "Brīvā Zeme" 1934. gada augustā. Sensācijas pamats bija pirmās latviešu skaņu filmas "Tautas dēls" uzņemšana. Un kā gan kāds varēja par to neziņot, ja tās aizbildnis bija Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības galvenais propagandists Alfrēds Bērziņš? Tā nu Bērziņš sniedza žurnālistiem ne vienu vien interviju, solot kino industrijas atdzimšanu Latvijā, kuru aizsāks pirmā skaņu filma.

Jau tā samērā vārgo Latvijas kino industriju bija iesaldējusi Lielā Depresija, kuras dēļ starp 1930. un 1934. gadu uz ekrāniem tā arī neiznāca neviena pilnmetrāžas mākslas filma. Pārrāvums bija ieildzis par spīti tam, ka pēdējā pirmskrīzes filma "Lāčplēsis" bija visīstākais kases grāvējs.

Vairāk – audioierakstā. 

Par cilvēka atbildību pret ģimeni un tautu, par katra mūsu dzīves īpašo vērtību vēsta Alvja Hermaņa jauniestudējums ”Vējdzirnavas”, kam 6. oktobrī būs pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī. Izrādes pamatā ir Ingas Ābeles luga, kuras centrā ir kādas latviešu dzimtas liktenis cauri dažādiem laikmeta griežiem līdz mūsdienām. Reālais un ikdienišķais izrādē ļoti cieši savijas ar sapni un ilūziju, ievedot maģiskā un noslēpumainā mistērijā.

Izrāde sākas ar stiprās lauku sievas – Vējkalnu Glorijas – aiziešanu mūžībā. Atvadīties no viņas ierodas tuvākie radi un kaimiņi un sāk risināt gan ar viņas izvadīšanu, gan pašu attiecībām saistītus jautājumus. Arī to, kurš tad īsti būs dzirnavu mantinieks, kurās Glorija visu mūžu dzīvojusi un ko nosargājusi par spīti visskarbākajiem laikiem. Jautājums arī – ko vispār ar šīm nolaistajām dzirnavām darīt?

Ātri vien kļūst skaidrs, ka sadzīviskais līmenis ir tikai stāsta virspuse, aiz kā slēpjas daudz dziļāki simbolu un zemtekstu slāņi. Galvenās sieviešu lomas – Nīnas – atveidotāja Kristīne Krūze lugu raksturo kā eksistenciālu un poētisku vispārinājumu, darbs pie kuras bijis arī ļoti emocionāls:

Lielais vēlētāju atbalsts "Apvienotajam sarakstam" bija sagaidāms, tomēr rezultāts šim politiskajam spēkam ir fantastisks, tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda eksprezidents Valdis Zatlers. Viņš arī atzina, ka šī jaunā situācija rada jaunus riskus un grūtības. Turpmāk daudz izšķirs, kurš vadīs deputātu lielo frakciju Saeimā, lai veidotu vienotu komandu.

"Noteikti būs mēģinājumi šo frakciju šķelt, atšķelt kādus cilvēkus no tās. Tā ir politika, ar to jārēķinās," norāda Zatlers.

--

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 5. oktobrī, sāks sarunas ar pirmajām četrām no sešām 15. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Pirms Rinkēvičs Rīgas pilī tiksies ar vēlēšanu uzvarētājiem - "Apvienoto sarakstu". 

Līdz šodienaifinanšu grūtībās nonākušajam „Amber Latvijas Balzams” jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo Tiesiskās aizsardzības plāns. Šis plāns aizsargā kreditoru intereses un ļautu uzņēmumam darboties tālāk. Tikmēr pats uzņēmums veic izmaksu optimizāciju un daļu produktu jau ražo Lietuvā.

Vai kreditori ir saskaņojuši jauno plānu un kāpēc šampanieša ražošana pārcelta uz Lietuvu?

Tiesisko aizsardzību miljardierim Jurijam Šefleram piederošais „Amber Latvijas balzams” („Balzams”) sāka šā gada februārī pēc tam, kad uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds valstij vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums ir sarucis par trešdaļu – līdz 24,6 miljoniem eiro, to uzņēmums norādījis biržai. Kiprā, kas ir viens no galvenajiem Balzama tirgiem, ieņēmumi saruka vēl vairāk – par 35 %. Pirmajā pusgadā uzņēmums cietis zaudējumus gandrīz miljonu eiro pretstatā peļņai pērn. Tajā nodarbināti vairāk nekā 300 strādājošo.

Pašlaik tiesiskās aizsardzības laikā „Balzams” turpina darbu pie saistību restrukturizācijas un darbības stabilizēšanas. Šovasar uzņēmums „Rīgas šampanieša” ražošanu pārcēlis uz Lietuvu. Mainīts arī produkta nosaukums un tagad tas ir „Rīgas Dzirkstošais”.

Šodien ir zīmīga svētdiena daudzās nozīmēs. Protams, tiek apspriesti nupat aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti, Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika svinēti arī Pļaujas svētki. Bet vēl ir kāds notikums, kuru svin visā pasaulē, tā ir Svētā Asīzes Franciska astoņsimtgade. Tātad ir apritējuši 800 gadi kopš šī neparastā un izcilā svētā došanās uz debesīm.

Ko mēs zinām par Asīzes Francisku? Mākslas vēsturi studējošie droši vien atceras Džoto darinātās freskas. Mūziku mīlošie atcerēsies kaut vai Franča Lista darbus, kas ir veltīti Svētajam Franciskam. Zalcburgas festivālā šovasar pirmizrādi piedzīvoja izcilā franču komponista Olivjē Mesiāna vienīgā opera "Svētais Francisks". Vēl daudz pēc tam tika runāts par šo notikumu, jo uz skatuves parādījās īstas aitiņas, īsti dzīvnieki, un šīs Franciska dzīves ainas tika izspēlētas ļoti reālistiskā veidā. Pilnīgi iespējams, ka visspilgtāko priekšstatu par viņu mēs kādreiz esam guvuši no Franko Dzefirelli filmas "Brālis - Saule, māsa - Mēness", kas uz ekrāniem parādījās, šķiet, vairāk nekā pirms 50 gadiem. Bet katram no radījuma viesiem ir savi iemesli, kāpēc Svētais Francisks un franciskāņu ordenis, kas kopš 12. gadsimta ir plaši sazarojies, ir īpaši. Kāpēc un ar ko jūs ir uzrunājis Svētais Francisks un kā viņš ir izmainījis jūsu dzīves ceļu?

Radīījuma Pāri mums pašiem viesi ir publicists Arnis Šablovskis, Latvijas Konsekrētās dzīves institūta viceprezidente Ginta Mākulēna un un kapucīnu tēvs, kurš kalpo Rīgas Svētā Alberta baznīcā, Jānis Savitskis.