"Meldra un negantie kaimiņi" ir jauns latviešu oriģinālkomikss, kura idejas autore ir ilustratore Elvīra Beķere, bet Lote Eglīte rakstījusi scenāriju. Par pašmāju mākslinieku veidotajiem oriģinālkomiksiem un grafiskajiem stāstiem bērniem un pieaugušajiem abas mākslinieces izvaicājam Kultūras rondo.

Skaļi krauķu bari, īgna ome, kaimiņi, katrs ar saviem putniem, un divas piedzīvojumus alkstošas meitenes vasaras brīvlaikā – no šīm sastāvdaļām izaugusi krāsaina 126 lappuses gara komiksu grāmata bērniem, ko nupat klajā laidusi izdevniecība "Liels un mazs".

Sarunājamies par to, kā radās stāsts, kā veidojās abu autoru sadarbība un kāpēc tieši komikss, nevis vienkārši bērnu grāmata ar ilustrācijām?

Sprādzēties ir pašsaprotami lielākajai daļai auto braucēju, taču aizvien notiek negadījumi, kuros pasažieri un šoferi nav piesprādzēti un tādejādi gūst papildu traumas. Kā drošības josta var pasargāt sadursmes gadījumā un  kāpēc mēs bieži atturāmies no piesprādzēšanās? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru Fizikas un materiālzinātnes institūta direktors un vadošais pētnieks Juris Blūms un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošais pētnieks, profesors Ivars Austers.

"Sliktāk kā trieciens pret priekšējo paneli, nevar būt nekas," atzīst Juris Blūms, skaidrojot nepieciešamību piesprādzēties brauciena laikā.

Klāt oktobris un rudens ieradies ne tikai ar krāsainām lapām, bet drīz nāks arī ar pirmo sniegu un salu. Tāpēc arī sarunā vairāk pievēršamies tehniskākām lietām – laikapstākļu ietekmei uz automašīnām.

Lai arī šķiet, ka rudens tikai nupat sāk ieskrieties, jo lielākajā Latvijas daļā vēl kārtīgas salnas nav bijis, arvien šajā laikā aktuāls ir jautājums, kad ir labākais brīdis, lai mainītu ziemas riepas? Visiem apstākļiem, kas varētu noteikt to brīdi, kad vislabāk mainīt auto riepas, pāri stāv drošība.

Pieredzējušais autoservisa speciālists, kurš savā darba mūžā strādājis vairākās servisa pozīcijās un tagad ir vairāku autoservisa centru vadītājs Raivis Liniņš uzskata, ka ziemas riepu it kā lieka deldēšana, sākot lietot tās agrāk rudenī, ir drīzāk vērtējama kā mīts.

Auto nozarē uzskata, ka slieksnis, pie kura ziemas riepas jau ir veikspējīgākas par vasaras riepām ir tad, kad gaisa temperatūra noslīd līdz +7 grādiem un zemāk.

Bet, kad ziema ir klāt un riepas ir nomainītas, sākas nākamā laikapstākļu radītā problēma – ceļu kaisīšana. Kā arī elektroauto īpašniekiem jārēķinās, ka ziemā šis transportlīdzeklis ir mazāk efektīvs.

Cilvēki sociālajos medijos nereti pauž neizpratni, kāpēc, piemēram, šonedēļ elektrība maksā mazāk nekā 3 centus par kilovatstundu, bet citu nedēļu cena ir 30 centi. Kā veidojas elektrības cena un kā varam ietekmēt savus tēriņus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Enefit" privātpersonu segmenta atīstības vadītāja Elza Rudzīte un "Elektrum" Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Liepiņa.

Pieredzes stāsts. Ivaram Kukainim pieder vairāki nekustamie īpašumi un elektro auto. Mēnesī viņš patērē ap 300 kW elektrības. Ziemā par elektrību maksā 70 līdz 80 eiro mēnesī, vasarā 5 līdz 10 eiro. Ivars vērtē, ka elektrība ir salīdzinoši lēta, bet dārgākās izmaksas rada citi pakalpojumi - piegāde, jaudas uzturēšana un apkalpošana. Uzklausām viņa pieredzi, pērkot elektrību par biržas cenām.

Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta LIFE GOODWATER IP vadītājs Jānis Šīre; pārraies producente – Rūta Paula

Lai noskaidrotu, vai upe vai ezers ir tīrs, vispirms varētu ienākt prātā piepildīt pudeli ar ūdeni un nogādāt to laboratorijā, kur iespējams izmērīt dažādus tā parametrus un meklēt dažādas piesārņojošās vielas. Tomēr ūdens ķīmiskā analīze parāda situāciju tikai parauga paņemšanas brīdī. Ja piesārņojums upē nonācis vakar, bet šodien jau aizskalots tālāk, analīzes to var arī neuzrādīt. Savukārt upes un ezera iemītnieki tur dzīvo nepārtraukti.

Tie neprot runāt, tomēr to klātbūtne, daudzums un proporcijas par ūdens kvalitāti var pastāstīt ļoti daudz. Organismus, pēc kuriem iespējams spriest par vides apstākļiem, sauc par bioindikatoriem. Dažas sugas spēj dzīvot tikai ļoti tīrā, vēsā un ar skābekli bagātā ūdenī. Citas ir daudz pieticīgākas un iztur arī duļķainu, barības vielām bagātu vai ar skābekli nabadzīgu vidi. Ja jutīgās sugas pazūd, bet izturīgās sāk dominēt, tā var būt pazīme, ka ūdenstilpē kaut kas ir mainījies. Tieši tāpēc ūdens kvalitātes novērtēšanai izmanto ne tikai ūdens fizikāli ķīmiskos parametrus, bet arī aļģes, ūdensaugus, sīkos bezmugurkaulniekus un zivis. Katra organismu grupa kopējā stāstā parāda citu daļu.

Vairāk – audioierakstā.

Šonedēļ Hanzas peronu pieskandinās eksperimentālā mūzika. Laikmetīgā mūzika, frīdžezs, brīvā improvizācija - tie ir tikai daži no mūzikas žanriem, kas izskanēs koncertos, meistarklasēs un lekcijās. Tas tādēļ, ka 9. un 10. oktobrī notiks nu jau par tradīciju kļuvušais festivāls “Skaņu mežs”.

Kādus pārsteigumus tas sagādās šogad, vairāk Ventas Ilvas Stūris veidotajā ierakstā.

Investīciju piesaiste Latvijā norit veiksmīgi un šogad tiks sasniegti pat maksimāli mērķi. To Latvijas Radio intervijā stāstīja Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Investori saredz daudz iespēju mūsu valstī, atzīst Jāgere.

Sarunā mēģinām iepazīt, cik dažādas var būt sievietes. Tostarp – viena un tā pati sieviete. Raidījuma viešņa ir literāte, kura savos tekstos stāsta par meitenēm, jaunkundzēm un kundzēm – par viņu vēlmēm, par spēku, kas mijas ar bezpalīdzību, par skaistumu, nogurumu, kaislībām un pretrunām. Taču arī viņā pašā satiekas dažādas dabas, kuras mēģinām iepazīt. Tiekamies ar Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektori un rakstnieci Kristīni Jučkoviču.

Raidījumā skan:

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz plašāk runāsim par skaidbetona ēkas fasādes renovācijas darbu gaitu un apdares materiālu izvēli.

1.jautājums. Vēlos noskaidrot, kā pareizi un ar kādiem materiāliem veikt fasādes apdari? Kas būtu jāņem vērā? Māja celta 1960.gadā no skaidbetona un koka (vienkārši dēļu apšuvums). Bēniņi nav siltināti. 

2.jautājums. Šobrīd staļina laika ēkā ar 2,5 ķieģeļu sienu biezumu notiek kapitālais remonts pirmā stāva gala dzīvoklī. Noņemot riģipsi, redzams, ka iepriekšējie īpašnieki āra sienas ir siltinājuši ar vati, aiz vates ir pelējums. Šobrīd visu esam izvākuši un radies jautājums par gala sienām. Viedokļi atšķiras. Kāds saka, ka šādās ēkās ar kārtīgām sienām nav jāsiltina, tāpēc arī veidojies pelējums, jo starp sienu un vati veidojies kondensāts. Kā rīkoties? Siltināt vai nē? Vai vate vispār ir variants?  Ko Jūs ieteiktu?

3.jautājums. Privātmājai ir skurstenis ar diviem atsevišķiem dūmvadiem. Tas netiek vairs izmantots apkurei. Mājā nav nosūces ventilācijas vannas istabai un virtuvei.

3.1. Varbūt var izmantot šo skursteni ventilācijas nosūcējiem? Esmu meklējis, bet neatrodu nekādu informāciju, vai tā var darīt. Ja var, kā pareizi to darīt?

3.2. Vai skurstenī neveidosies kondensāts ziemas laikā? Varbūt vajag likt kaut kādas čaulas, metāla vai plastmasas? Ja liek čaulas, vai vajadzīgs kondensāta savācējs? Varbūt jūs varētu palīdzēt šādā jautājumā?

4.jautājums. Nesen nopirkām 80.gadu beigās celtu māju ar 2 augstiem stāviem. Ar laiku piefiksējām, ka visā mājā parādās spēcīga darvas/naftas produkta smaka (kā dzelzceļa stacijā). No sienām noņēmām vecās OSB plāksnes un konstatējām, ka zem tām ir melni, piesūcināti baļķi, salikti viens pie otra bez starpām. Šur tur redzamas jau padilušas pakulas. Baļķu tapu skrūvju vietas norāda uz veciem dzelzceļa gulšņiem. Māja apšūta ar balto ķieģeli. Šāds naftas produkts ir ne tikai ar spēcīgu nepatīkamu aromātu, bet ir arī kancerogēns.

4.1. Vai labāk būtu visus baļķus demontēt un aizvietot ar citu materiālu/balstiem?

4.2. Vai tas var ietekmēt mājas stabilitāti?

4.3. Vai ir alternatīva? Piemēram, noklāt ar kaut ko izolējošu un pēc tam likt rīģipsi?

Sarunā mēģinām iepazīt, cik dažādas var būt sievietes. Tostarp – viena un tā pati sieviete. Raidījuma viešņa ir literāte, kura savos tekstos stāsta par meitenēm, jaunkundzēm un kundzēm – par viņu vēlmēm, par spēku, kas mijas ar bezpalīdzību, par skaistumu, nogurumu, kaislībām un pretrunām. Taču arī viņā pašā satiekas dažādas dabas, kuras mēģinām iepazīt. Tiekamies ar Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektori un rakstnieci Kristīni Jučkoviču.