Pēc augustā aizvadītās postošs vētras Satiksmes ministrija izstrādā plānu, lai prioritārā sakaru sistēma darbotos neatkarīgi no elektroenerģijas pārrāvumiem.

Saeimas komisija atbalsta pieejas maiņu mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajos medijos.

Latvijas vīriešu volejbola izlasei svarīga spēle ar Šveici.

Vai sabiedriskajam medijam apkarot dezinformāciju proaktīvi vai tikai reaģējot uz konkrētām situācijām? Kā pildīt Satversmes tiesas spriedumā pausto, ka gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt sabiedrības aizsardzību pret propagandu un dezinformāciju, var raidīt mazākumtautību, tostarp krievu valodā. Par to sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. 

Šopavasar Satversmes tiesa lēma, ka sabiedriskajam medijam nav jāveido saturs pašpietiekamās mazākumtautību valodās. Būtība runa ir par krievu valodu. Tomēr tiesa pieļāva izņēmumus. Tāpēc Saeima šobrīd lemj par izmaiņām likumā, kas regulē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu. Jau otrajā lasījumā deputāti tajā ietvēra tiesības sabiedriskajam medijam, ievērojot samērīguma principu, veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus pašpietiekamās mazākumtautību valodās, ja valsts drošības risku mazināšanai jāinformē pēc iespējas plašāka sabiedrība. Likuma izmaiņas paredz, ka krievu valoda pieļaujama ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvoklī, kā arī, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot konkrētu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka šāda likuma norma liedz sabiedriskajam medijam proaktīvi novērst dezinformācijas kaitējumu, bet tikai reaģēt, kad dezinformācija jau izskanējusi.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politikas zinātņu profesoru Jāni Ikstenu par partiju priekšvēlēšanu tēmām un vēlētāju vērtībām, Latvijas vēlēšanu iznākuma variantiem un iespējamo koalīciju pēc Saeimas vēlēšanām.

Vai vēlēšanu tēmas, ko par politikas dienaskārtību padara partijas, patiesi ir tās tēmas, par ko pēc trim nedēļām gaidāmajās Saeimas vēlēšanās mēs arī balsosim? Vai jautājums par nākamo koalīciju un skaidrām "sarkanajām līnijām" ir būtisks Latvijas valsts pastāvēšanas kontekstā? Vai un kā mēs redzam vai neredzam Krievijas ietekmi uz mūsu vēlēšanu procesu? Vai un kā mainās Latvijas demokrātija?

Vairāki politiskie komentētāji medijos saka, ka šīs vēlēšanas ir arī par valsts aizsardzību, drošību, valsts pastāvēšanu. "Eirobarometra" mērījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauc karš Eiropā, 72% par to ir ļoti nobažījušies. Vai  redzam arī tēmās, kā partijas šobrīd mēģina mobilizēt vēlētājus?

Jānis Ikstens: Droši vien ir abi atbilžu varianti - jā un nē. No vienas puses, Kulberga valdība izveidojās, lielā mērā pateicoties tam, kas notika aizsardzības resorā. Arī Kulberga valdības veidošanas procesā valsts drošība biju viena no lielajām prioritātēm. Tas arī pēc pirmajām simts dienām nav būtiski mainījies. Publiskajā apritē ir nonākušas arī ziņas, ka ir kaut kādas nekārtības iepriekš bijušas un pašreizējais ministrs mēģina vērst lietas uz labu. 

Paralēli ir arī citi jautājumi, kas ir aktualizēti. Imigrācijas jautājums un pastarpināti caur to Latvijas nākotnes profils drīzāk demogrāfiskajā izpratnē, Latvijas kā nacionālas valsts, Latvijas kā latviešu valsts jautājums pastarpināti ir dienaskārtībā. Imigrācija noteikti nav starp pieciem nozīmīgākajiem jautājumiem, kas sabiedrību šobrīd nodarbina. Svarīgākie ir ekonomikas attīstība, dzīves dārdzības samazināšana, veselība, izglītība un, protams, arī drošība. Bet daži no jautājumiem, kuri ik pa brīdim parādās valdības darba kārtībā, ir diezgan tālu no tā, kas satrauc sabiedrību. Diemžēl ir jāsaka, ka pagaidām ļoti maz es dzirdu, redzu un lasu tādus konkrētus piedāvājumus, kā risināt Latvijas ekonomiskās attīstības problēmas. 

Ēšanas traucējumi skar arvien jaunākus bērnus, Bērnu slimnīcā pēc palīdzības vēršas pat 7–8 gadus veci bērni. Biežāk bērni un pusaudži slimo ar anoreksiju. Raidījumā Ģimenes studija analizējam, kā pamanīt pirmos anoreksijas signālus un kā tās izpausmes atšķiras meitenēm un zēniem. Tāpat skaidrojam, kad pārlieku veselīga ēšana pārtop par ortoreksiju, kā arī pārrunājam ģimenes, skolotāju vai treneru nozīmīgo lomu atveseļošanās ceļā.

Pēc ilgākas pauzes grupa “YŪT” pārsteidz klausītājus ar divām jaunām dziesmām un izziņo īpaši lolotas akustiskās koncertprogrammas tūri, lai klausītājus samīļotu un sasildītu gada vēsākajos mēnešos!

“Esam pavadījuši brīnišķīgu, koncertiem bagātu vasaru un pateicībā par sajusto enerģiju, nododam saviem klausītājam uzreiz divas jaunas dziesmas!”, priekā dalās grupas dalībnieki Emīls un Matīss. “Dziesmas ”Divatā” un “Džinsos” ir ļoti atšķirīgas, tām ir divas dažādas sajūtas, bet tās mijiedarbojas viena ar otru.”

Gaidāmajā akustiskajā tūrē ierasto bungu vietā YŪT skanējumu veidos klavieres, ļaujot vēl vairāk izcelt grupas dziesmu emocionālo dziļumu, nianses un šarmu. Koncertos skanēs labi pazīstamās YŪT dziesmas “Tuvu”, “Acis” un “Pamosties”, kā arī jaunākie singli “Divatā” un “Džinsos”. Nāc tuvāk, nāc satikt YŪT citādāk koncertos 23. oktobrī Siguldā, 7. novembrī Cēsīs, 13. novembrī Rīgā, 21. novembrī Jelgavā, 27. novembrī Valmierā, 29. novembrī Lūznavā, 3. decembrī Ādažos, 12. decembrī Liepājā, 8. janvārī Saldū, 9. janvārī Ventspilī, 15. janvārī Ogrē un 16. janvārī Stāmerienā.

Kā katru reizi, arī šajā raidījumā laiks kādas jaunas dziesmas vērtējumam:

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus. Studijā Jānis Urbanovičs no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" un Augusts Brigmanis no Zaļo un Zemnieku savienības.

Nedēļas nogalē Krievijā gaidāmas Valsts domes vēlēšanas. Runājot par gaidāmo notikumu, negribas lielu uzmanību pievērst tam, cik kandidātu startē un kurai partijai būs visvairāk balsu, cik procentus saņems nākamā partija. Iznākums faktiski ir zināms jau tagad – uzvarēs valdošā partija “Vienotā Krievija”.

Krievijā ir 450 Valsts domes deputātu vietas, puse tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, puse – vienmandāta apgabalos. Visticamāk, “Vienotā Krievija” arī turpmāk saglabās divu trešdaļu konstitucionālo vairākumu, bet pārējās vietas pienāksies tā dēvētajai “sistēmiskajai opozīcijai” – komunistiem, Liberāldemokrātiskajai partijai un dažām citām mazākajām partijām.  

Lai arī vēlēšanu iznākums ir viegli prognozējams, šoreiz balsošana Krievijā ir interesanta no vairākiem aspektiem. Par vienu no skaļākajiem šīs priekšvēlēšanu kampaņas notikumiem noteikti var saukt partijas „Jabloko” nepielaišanu vēlēšanām. Pareizāk gan būtu teikt, ka partija vēlēšanām tika reģistrēta ar otro numuru, bet vēlāk šī reģistrācija tika atsaukta pēc partijas „Rodina” jeb „Dzimtene” sūdzības par autortiesību pārkāpumu. Turklāt partijas lozungā „Par mieru un brīvību!” tika saskatītas ekstrēmisma pazīmes.

Vairums komentētāju gan sliecas piekrist viedoklim, ka „Jabloko” nepielaišana vēlēšanām, visticamāk, saistīta ar spēju uzrunāt un apvienot mēreno opozīciju, kas vēl atrodas Krievijā. Tāpat aicinājums uz mieru varētu uzrunāt arvien lielāku Krievijas sabiedrības daļu, ņemot vērā ieilgušo karu Ukrainā un baumas par gaidāmo mobilizāciju tūlīt pēc vēlēšanām.

Raidījumu veidoja arī Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.