Ceļš mājup Dzejas dienu laikā. Tas ir topošā dzejnieka Raiņa jeb mazā Žaniņa ceļojumus no mājas Berķenelē uz skolu un atpakaļ mājās. Kopumā ap 10 kilometru – gar brīnišķīgiem dabas skatiem, seniem un ne tik seniem vēsturiskiem kultūras objektiem, kuros vīd pat Romeo un Džuljetas mīlas stāsta apvīti motīvi. Tāds bija mazā Raiņa bērnības jeb jauno dienu ceļš, kuru aizvadītajās brīvdienās – Latvijas dzejas mēneša sestdienā – pārgājienā ar nosaukumu “Mājup. Jaunā Raiņa ceļš” no Daugavpils uz Berķeneli rīkoja Latgales Centrālā bibliotēka.

Domāšana par literāriem procesiem ir ļoti būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa, atzīst starptautiskās konferences "Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību" rīkotāji no Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Kultūras rondo izvaicājam institūta vadošos pētniekus Evu Eglāju-Kristsoni un Benediktu Kalnaču.

Vaicājam ne tikai par gaidāmo konferenci, bet arī, ko zinātnieki teiktu par lasīšanas kultūru 21. gadsimtā?

16. līdz 18. septembrim Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīgā rīkos starptautisku zinātnisku konferenci “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību”. Konference ir viens no centrālajiem notikumiem LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 80. jubilejas gadā.

Konferences programma veidota četros savstarpēji saistītos tematiskajos virzienos: reālisma kartēšana; poētika un literārās formas; piederība un identitāte; digitālā literatūra un lasīšanas kultūras. Referātos reālisms tiks aplūkots no 19. gadsimta līdz mūsdienām, analizējot tā saikni ar naturālismu, modernismu, sociālistisko reālismu, postkoloniālo un postpadomju pieredzi, ekoloģisko domāšanu, atmiņas studijām, daudzvalodību un digitālo kultūru.

Trīs dienu garumā konference pulcēs ap 70 literatūras un kultūras procesu pētnieku no Eiropas un citām pasaules daļām, veidojot starpdisciplināru dialogu starp literatūrzinātni, kultūras studijām, atmiņas un identitātes pētniecību, digitālajām humanitārajām zinātnēm, mākslas un mediju studijām. 

Latviešu polārpētnieki tikko atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandē. Iepriekš esam daudz stāstījuši par mūsu polārpētnieku ekspedīcijām un tās vienmēr likušās aizraujošas un interesantas gan no ģeoloģijas, gan ģeogrāfijas viedokļa, bet šobrīd polārpētniecība un arī pati grenlande nonākusi starmešu gaismā ģeopolitisko strīdu un dabas katastrofu dēļ. Kā noritēja ekspedīcija un kā arktiskie reģioni nonāk politiskajā arēnā?

Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta pieredzējušas polārpētnieks - Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters un viņa jaunākie kolēģi - LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētnieks Maikls  Andriksons un LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Ģeoloģijas nodaļas pētniece Lelde Švinka.

Latvijā iestājies meteoroloģiskais rudens, tāpēc pievēršamies arī rudens tematiem. Labā ziņa – meteoroloģiskā rudens sākums nenozīmē, ka laiks tūliņ kļūs aukstāks un lietaināks, tas tikai fiksē līdzšinējo temperatūras kritumu. Bet saruna šoreiz ar praktizējošu ģeologu Aigaru Antiņu. Skaidrojam, kā Latvijā laikapstākļi ietekmē šīs profesijas pārstāvjus.

Interesējamies arī par gruntsūdeņu pieejamību saistībā ar klimatu un pielāgošanos nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Zināms, ka sausās vasarās lauksaimniecības ražas ir mazākas, jo Latvijā nav izplatītas apūdeņošanas sistēmas, kā tas ir dienvidu zemēs. Cik gruntsūdens ir pieejams Latvijā?

Līdz šim raidījumā Zināmais nezināmajā biežāk esam runājuši ar pētniekiem. Aigars Antiņš ir ģeologs, kurš veic ģeoloģisko izpēti prakstikām vajadzībām.

Atklāj kustību prieku prāta labbūtība, jo mūsu ķermenis un prāts ir viens vesels. Šogad Eiropas „Be Active” kampaņa aicina kustēties nevis sportisku sasniegumu, bet sava sirdsmiera dēļ. Par to, kā sports uzlabot cilvēka mentālo veselību raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par kampaņas mērķiem un sporta saistību ar mentālo veselību stāsta pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Psiholoģijas katedras pētniece Gundega Ulme un bioloģijas doktore, RSU Sporta un uztura izpētes laboratorijas Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra asociētā profesore Dace Reihmane.

Ierakstā uzklausām Rīgas parkos satiktos aktīvās atpūtas cienītājus.

Nav iespējams precīzi izrēķināt, cik mazkustība ietekmē cilvēka mentālo veselību. Tomēr ir skaidrs, ka fiziskās aktivitātes mazina depresijas simptomus.

"Regulāras fiziskās aktivitātes mazina depresijas simptomus. Pēdējos gados īsti nav pat vairs diskusijas, kādas [aktivitātes]," norāda Gundega Ulme. "Pētniekiem, veidojot pētījumus, ir jautājumi: cik bieži, cik intensīvi, cik regulāri, cik ilgs laiks nepieciešams, lai sasniegtu efektu? Īsā un vienkāršā atbilde ir - vienkārši jāsāk darīt un pēc tam jāatrod to, kas ļauj šo aktivitāti uzturēt ilgtermiņā. Viena no problēmām ir tā, ka, neskatoties uz to, ka dažādu veidu pētījumi apstiprina šo pozitīvo sakarību, ka mentālās veselības rādītāji uzlabojas, depresijas simptomi samazinās, kā beidzas pētījums, beidzas arī aktivitātes. Pat tad, ja zinām, ka šis mums palīdz, vienalga ir problēmas uzturēt šo paradumu."

Stāsta antīkās literatūras pētniece Ilona Gorņeva; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa.

Arhilohs parasti tiek uzskatīts par Eiropas senāko zināmo lirisko dzejnieku. Viņš dzīvojis 7.gs. p.m.ē., dzimis, visticamāk, Paras salā. Arhilohu mēdz dēvēt arī par dzejnieku-karotāju, kas lielā mērā izriet no viņa paša dzejā rodamajiem vārdiem, kur autors saka, ka viņš kalpo gan kara dievam Arejam, bet vienlaikus viņam nav svešas arī mūzu dāvanas. Īpaši slaveni ir Arhiloha jambi. Dzejnieks izpelnījies ievērību ar savu atklātību, individuālu pieeju, zināmu racionālismu, kas mijas ar ironiju un dzēlīgu zobgalību.

Arhiloha dzeja līdz mūsdienām nonākusi fragmentāri, un arī fragmentu rindās ir daudz zudumu un bojājumu. Taču zīmīgi, ka vienā no fragmentiem (turklāt salīdzinoši izvērstākiem) dzejnieks pievēršas notikumam, kas acīmredzami vismaz tā laika pasaulei bijis kaut kas biedējoši pārsteidzošs. Runa par saules aptumsumu, kas, kā parasti uzskata, noticis 648.gadā p.m.ē, lai gan pastāv arī citi pieņēmumi, ka tas ir bijis aptumsums 689. vai pat tālajā 711. gadā pirms mūsu ēras.

Vairāk – audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.

„Jaunā Vienotība” ir vienīgais politiskais spēks, kas valdībā ir vairāk nekā desmit gadus pēc kārtas. Lielāko daļu šī laika apvienībai bijis arī premjera amats. Pēc vājā starta 13. Saeimas vēlēšanās, kad apvienība ieguva tikai astoņas vietas parlamentā, pirms četriem gadiem tā vēlēšanās uzvarēja. Partijas lokomotīve bija premjers Krišjānis Kariņš.

Partija sevi definē kā labēji centrisku politisko spēku. Viena no apvienības līderēm, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa Lukaševiča vietu politiskajā centrā vērtē kā lielu priekšrocību.

--

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā Partija fokusā iepazīstina ar politiskajām partijām. Stāstām par tām partijām, kuras, pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem, saņemtu vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Sākot no tās partijas, kura pēc aptauju datiem saņemtu vismazāk balsu.

Valmieras muzejā šonedēļ pilnā sparā rit gatavošanās mākslinieces Birutas Jansones personālizstādei “Ceļš”. Apmeklētājiem tā būs atvērta no 19. septembra līdz 14.novembrim. Birutai Jansonei, kura savulaik dibinājusi Valmieras mākslas skolu, izstādē sarūpēts arī kāds pārsteigums, par kuru gleznotāja nezina.

Izstādes tapšanas procesā ielūkojās Laura Jansone.

Amerikas atgriešanās globālajā līderībā vairs nav gaidāma, bet šajā vietā par līdzvērtīgu partneri kļūst Ķīna, savukārt mēs kā Rietumi zaudējam tehnoloģisko pārākumu, jo paši savas politikas rezultātā to esam atdevuši Ķīnai. Šādu vērtējumu Latvijas Radio pauda jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs un bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

"Bēdīgākais mūsu ģeopolitiskajā kontekstā man liekas, gan Krievija, gan Amerika redz cīņu par Krieviju. Abas šīs lielvalstis redz, ka viņiem jāiegūst Krievija savā pusē, lai varētu viena otrai pretim stāvēt," vērtē Garisons.

Savukārt Krievija neesot ieinteresēta apstāties, tāpēc sagaidāma nopietnāka eskalācija no Krievijas puses, jo Ukraina esot pārņēmusi stratēģisko pārsvaru.

Cik daudz neiroķirurgs paļaujas uz mūsdienu tehnoloģijām un cik uz paša zināšanām un rokām? Sarunu ar sertificētu neiroķirurģi Jūliju Dolgopolovu klausies raidījumā Monopols.