Lai kā tās šķietami traucē, kad izskalotas krastā pludmalē, lielajām aļģēm ir ārkārtīgi svarīga loma jūras ekosistēmā. Kā šīs zemūdens pļavas veido veselīgu jūras vidi un vai ir pamats domāt, ka tās pazūd un to vietā jūrā sāk veidoties "tuksneši"? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāves - vadošā pētniece, hidrobioloģe Ingrīda Andersone un zinātniskā asistente Anete Fedorovska.

Kaltenes kuģinieks, uzņēmīgais latvietis Jānis Dambekalns laikā, kad vēl nebija dzimusi Latvijas Republika, uz Kaltenē gatavotām konservu bundžām lika uzrakstu "Made in Latvia". 

Par konservēšanas metodes ieviesēju tiek uzskatīts  franču  konditors  Nikolā  Apērs (Nicolas Appert) (1749.–1841.), kurš pēc vairākiem eksperimentiem, pildot stikla pudelēs dažādus pārtikas produktus, 19. gadsimta sākumā  izstrādāja metodi augļu un dārzeņu ilgstošai uzglabāšanai stikla traukos. Laikā gaitā metode pilnveidojās līdz  konservu kārbām. Ap 1890. gadu jau Baltijas jūras piekrastē sāka nodarboties ar zivju konservēšanu. Sākotnēji  uz Kurzemes jūrmalu  brauca uzņēmēji no  Rēveles, tagadējās Tallinas, un  iepazīstināja vietējos ar brētliņām garšvielu sālījumā, kas cariskajā Krievijā bija pazīstamas ar nosaukumu „Reveļskije kiļki” (Rēveles ķilavas). Pagāja pāris gadi un Kaltenē savu zivju konservu uzņēmumu atvera vietējais – izbijis kuģinieks Jānis Dambekalns. Vairāk par viņa darbību un interesentajām konservu receptēm stāsta Rojas Jūras zvejniecības muzeja galvenā speciāliste Madara Tālberga.

Iedibinot Nacionālo profilakses dienu, veselības nozares speciālisti vēlas pievērst uzmanību ļoti augstajam novēršamās mirstības rādītājam valstī. Kā profilakse var mazināt šo nepatīkamo statistiku? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta interniste Veselības centru apvienībā Inga Orleāne un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga. Sazināmies ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentu Aini Dzalbu.

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīva fondu analītikas un uzziņas sistēmas nodaļas vadītāja Enija Rubina; pārraides producente - Inta Zēgnere.

Arī uz šo jautājumu atbildi mums sniedz unikālie Rīgas rātes protokoli. Un izrādās, ka apģērbs senajā Rīgā bija daudz vairāk nekā tikai nepieciešamība vai modes lieta. Apģērbs bija dārgs īpašums, reizēm daļa no atalgojuma, bet vienlaikus arī zīme, pēc kuras apkārtējie varēja nolasīt cilvēka nodarbošanos, sociālo stāvokli un piederību noteiktai sabiedrības grupai.

To, cik vērtīgs bija apģērbs, labi parāda pilsētas karavīru atalgojums. 1755. gada 2. jūnijā rātei tika ziņots par visai bēdīgo pilsētas sardzes stāvokli. Karavīru esot maz, turklāt viņi pārsvarā esot „vāji un neuzticami”, bet atrast kārtīgu cilvēku, kurš vēlētos stāties pilsētas dienestā, kļuvis gandrīz neiespējami.Iemesls bija pavisam vienkāršs – dienests nebija izdevīgs. Pilsētas karavīrs gadā saņēma tikai 21 ar pusi Alberta dāldera, bet formas tērpam – vienu mēteli un vienu cepuri gadā, „bet neko vairāk”. Tas, ka mētelis un cepure tika uzskaitīti līdzās naudā izmaksātajai algai, labi parāda apģērba vērtību. Audums bija dārgs, drēbes darināja ar rokām, tās valkāja ilgi, laboja un nodeva tālāk. Tādēļ cilvēka garderobe bija arī daudz mazāka nekā mūsdienās.

Vairāk – audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv

Priekšvēlēšanu laikā atsākušās sarunas par Krievijas graudu tranzītu. Par tā ierobežošanu vismaz vārdos iestājas arī “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība, kas iepriekš šādu iespēju noraidīja kā prettiesisku un Āfrikas valstīm kaitējošu. Tagad politiķi to pašu tranzītu sauc par asiņainu un sola apturēt. Kā šī retorika mainījusies? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Justīne Kozlovska. Pievēršam uzmanību arī politiķu maldinošajiem izteikumiem priekšvēlēšanu debatēs.

Šodien, 16. septembrī, 50. jubileju svin pasaulslavenais mecosoprāns, Latvijas lepnums Elīna Garanča. Dzimšanas dienu viņa aizvadīs tuvāko cilvēku lokā, taču jau drīz sekos viņas koncerti Spānijā, Japānā un arī šeit, Latvijā.

Elīna Garanča ir viena no pasaules opermūzikas līderēm, kuras karjera aptver vairākas desmitgades. Klausītāju sirdis viņa iekarojusi ar savu spēcīgo, magnētisko balsi, izcilo meistarību un īpašo skatuvisko šarmu.

Karmena ir Elīnas Garančas zīmola loma. To viņa dziedājusi daudzus gadus, uzstājoties visos slavenākajos opernamos. Laikraksts "The New York Times" viņu nodēvējis par “labāko Karmenu pēdējo 25 gadu laikā…”. Ļoti būtiskas lomas viņas karjerā bijušas arī Oktaviāns Štrausa ”Rožu kavalierī”, Šarlote Masnē operā ”Verters” un Dalila Sensānsa operā ”Samsons un Dalila”.

Spožākais jaunākais veikums savukārt ir Amnerisas loma Verdi ”Aīdā” un Kundrijas loma Vāgnera ”Parsifālā”. Elīna Garanča ir ļoti skaisti, piepildīti un spoži izdziedājusi savu laiku līdz 50. jubilejai un viņai ir plāni arī turpmākajiem gadiem.

Elīna ietilpst tajā reto mūziķu kategorijā, kas nosaka toni mūsdienu operā – tā viņas lomu raksturo Latvijas Radio 3 ”Klasika” direktore Gunda Vaivode.

Reģionos bērniem plānotie veselības aprūpes pakalpojumi vairumā gadījumu nemaz nav pieejami. Tā jaunākajā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Pārbaudot piecas bērniem paredzētās ambulatorās programmas, 71 procentā gadījumu ārstniecības iestādes pakalpojumus bērniem nemaz nesniedz, atklājuši revidenti.

Katru darbdienu 350 bērnu no reģioniem dodas uz Rīgu, lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, un ģimenēm tas rada izdevumus, bet vecākiem jākavē darbs un bērniem - mācības. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

"Apskatot ļoti plaši, kā tiek nodrošināta ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem, redzam, ka tie netiek nodrošināti ne ātrāk kā citām sabiedrības grupām, tie netiek nodrošināti pat vienlīdzīgi dažādiem bērniem dažādās Latvijas teritorijās, un tie netiek nodrošināti arī pietiekama apmērā. Mēs noteikti nevaram runāt, ka tā ir prioritāte," norāda Korčagins. "Mums ir arī bērnu ārstu trūkums. Latvijā nav skaidrības par to, kuri ārsti drīkst ārstēt bērnus. Bieži vien tiek piesaukts naudas trūkums, bet tā ir tāda ērta atruna, jo ir lietas, ko var darīt arī bez papildus finansējuma meklēšanas. Pirmām kārtām skaidri noteikt, kāda veida pakalpojumu bērniem reģionos ir pieejami."

Pusmiljards eiro – tik lielu summu Igaunijas investori ieguldījuši kāda uzņēmuma pamatkapitālā augustā. Šis ir tikai viens no investīciju piemēriem Latvijas uzņēmējdarbībā. Augusts izceļas arī ar lielāko reģistrēto uzņēmumu skaitu. Savukārt pirmajos astoņos mēnešos jaundibināto uzņēmumu skaits audzis par nepilniem astoņiem procentiem.

Augustā dibināts gandrīz tūkstotis jaunu uzņēmumu, bet kopumā astoņos mēnešos – vairāk nekā septiņi tūkstoši. Pēc to atrašanās vietas dominē Rīga un Pierīga. Šogad dibinātie ir plaša spektra, taču viena nozare īpaši izceļas, skaidro „Lursoft” valdes loceklis Ainārs Brūvelis. Tā joprojām ir mazumtirdzniecība.

Viņas balss mums ir pazīstama jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Viņas radītās dziesmas un spīts arī ir ar krietnu rūdījumu. Monopolā saruna ar dziedātāju Lolitu Vambuti.

Tikko Rāznas ezerā notika spiningošanas sacensības no laivā čempionāts, tāpēc šoreiz raidījumā par Rāznas unikalitāti un īpašo statusu. Kā noritējuši pasākumi bērnu un jauniešu copē, kur vasaras laikā piedalījušies kopā ap 1000 bērniem. Runājam arī par nākotnes plāniem, jo nākamgad Latvijā norisināsies Pasaules čempionāts street fishingā un arī ielu cope. Radio Vilks dabā tiekamies ar Latvijas makšķerēšanas sporta federācijas prezidentu Kristapu Kotānu un viceprezidenti Lauru Liepiņu.