Mākslīgais intelekts šodien ir kļuvis par galveno konsultantu visdažādākajās jomās – ērts, parocīgs, runā tavā valodā, bieži radot uzticamību un sniedzot ātru informāciju par teju jebko. Vienlaikus reti kurš iedomājas, ka šī informācija nepazūd, bet krājas milzīgā datu mākonī, kuram atrašanās vieta gan nav debesīs, bet uz Zemes. Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par lielo datu centriem – milzu angāriem, kurus straujā pieprasījuma dēļ ceļ daudzviet pasaulē. Tas, protams, rada arī pretestību, iedzīvotāji ASV un Lielbritānijā protestē pret šo centru izbūvi apdzīvotās vietās.

Skaidro VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra eksperts Jānis Irbe un Latvijas Universitātes maģistrante vides zinātņu programmā Džoanna Lebedoka, viņa pēta datu centru ietekmi uz vidi pasaulē.

Zinātnes ziņas stāsts par travertīnu – iezi, kas atrodams mūsu Brīvības piemineklī

Iezis, kas Latvijai ir gan ģeogrāfiski tāls, gan tuvs. Tāls, jo pie mums tā atradņu nav, bet tuvs, jo ietverts Latvijas neatkarības simbolā – Brīvības piemineklī. Runa ir par iezi travertīnu. Gan travertīnam, gan citam pieminekļa iezim – granītam – veltīta pagājušajā gadā atklāta izstāde Latvijas Universitātes Dabas mājā, ko interesenti aizvien var apmeklēt. Bet, ja vēlaties, tā teikt, pieskarties Brīvības piemineklim un redzēt tā agrākos travertīna gabaliņus, kas restaurācijas procesā nomainīti, tad īstā vieta, kur doties, ir Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekcija. Tur tiekamies ar kolekcijas eksperti, ģeoloģijas doktori Viju Hodirevu. Travertīns galvenokārt tiek izmantots kā apdares un būvmateriāls, taču skaidrojumi par to, kādas kategorijas iezis tas ir, avotos atšķiras. Travertīns raksturots gan kā nogulumiezis, gan akmens starpforma starp kaļķakmeni un marmoru. Kā ir patiesībā?

Viscerālie tauki ir lēni gruzdošs iekaisums, kurš būtiski ietekmē dažādus procesus organismā un rada riskus veselībai. Kādus tieši, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe Gita Erta un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Stradiņa slimnīcas (PSKUS) kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis.

"Lai ko mēs runātu par aptaukošanos un viscerāliem taukiem, ļoti svarīgi ir, ka tā ir novēršama problēma. Nevis novēršama tad, kad jums jau ir izmaiņas visās analīzēs. Novēršama nozīmē - sākam šodien kaut ko. Nav jādara viss uzreiz. Atsakos no kaut kādiem rafinētiem ogļhidrātiem, no bulciņām. Kaut ko vienkārši izdarām šodien. Pāreju no 10 reizes nedēļā bulciņas uz vienu reizi nedēļā. Ja nevar visu uzreiz, maziem solīšiem. Bet tas būs daudz vērtīgāk, manuprāt, nekā sekot miligramiem nanolitrā, kā man mainās kortizola līkne un zīmēt to gadiem, bet turpināt dzīvot kā iepriekš," aicina Kārlis Trušinskis.

Viņš atzīst, ka vispirms ir jādomā par veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu, nevis jāsagaida slikti analīžu rezultāti, lai kaut ko sāktu darīt.

For several years, millions of Ukrainians have been living between the safety of Europe and their ties to a homeland where the war continues. In conversation with Dīvs Reiznieks, social anthropologist and migration researcher Svitlana Odynets explains how displacement reshapes families, careers and decisions about returning; why some women feel more at peace in unsafe Kyiv than in the safety of Western Europe; and why Ukraine should view its diaspora not as a loss, but as a source of strength.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Miljoniem ukraiņu jau vairākus gadus dzīvo starp drošību Eiropā un saikni ar mājām, kur turpinās karš. Sarunā ar Dīvu Reiznieku sociālā antropoloģe un migrācijas pētniece Svitlana Odineta skaidro, kā trimda maina ģimenes, karjeru un lēmumus par atgriešanos, kāpēc dažām sievietēm nedrošajā Kijivā ir mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā un kāpēc Ukrainai uz diasporu jāraugās nevis kā uz zaudējumu, bet gan kā uz spēka avotu.

Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Epizodes gaita:

00:30 Ievads

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Stāsta Līga Moderniece, Alojas bibliotēkas galvenā bibliogrāfe novadpētniecībā; pārraides producente - Rūta Paula.

Mēs savā dzīvē ne reizi vien  piesaucam gaismu, domājam par gaismu. Mēs alkstam pēc gaismas, jo tajā redzam pretmetu tumsai, ļaunumam, visam, kas mūs nomāc. Kas ir gaisma? Krogzemju Mikus tiecās pēc gara gaismas, taču fiziķi saka, ka gaisma ir elektromagnētiskais starojums, kuram ir dažādi viļņa garumi. Līdz ar to ir neredzamā un redzamā gaisma. Dažādās redzamās gaismas frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsas – no violetās augstākajām frekvencēm, caur zilu, gaiši zilu, zaļu, dzeltenu un oranžu līdz sarkanajai – zemākajām frekvencēm. Bet  mūsu galvenais gaismas avots ir Saule, kas nosaka cilvēku dzīves, kā arī dzīvās un nedzīvās dabas norises uz Zemes, vienmēr izstaro dzelteni zaļganos toņus.

Kad Krogzemju Mikum – dzejniekam Auseklim – tuvojās 170. dzimšanas dienā, Alojas Novadpētniecības centra darbinieces Līga un Inese nolēma izsludināt akciju “Ieaud savu gaismas staru gaismas ceļā”. Mērķis bija Novadpētniecības centra vecajās stellēs noaust paklāju – simbolisku gaismas ceļu, kas būtu  dāvana dzejniekam  dzimšanas dienā. Radošās biedrības “Liepale” aušanas grupas vadītāja Ilga Runča palīdzēja sagatavot stelles, Inese intensīvi gatavoja dažādu krāsu lupatiņu kamolus, jo sapratām, ka neko sarežģītu noaust nebūs pa spēkam, bet lupatu paklājiņu droši vien izdosies. Akcija sākās 2019. gada novembrī. Katra dalībnieka ceļš līdz savam gaismas staram bija atšķirīgs. Vieni nāca droši, kaut arī ne reizi nebija auduši, citi nedroši spēra pirmos soļus, jo centrā ieradās pirmo reizi. Svešinieki pie sava gaismas stara nonāca nejauši, jo gribēja vienkārši iepazīties ar Aloju, tās vēsturi un cilvēkiem.

Aušanā piedalījās arī visi Alojas Ausekļa vidusskolas skolēni un skolotāji. Zēniem sevišķi iepatikās aušanas process, jo viņiem paminu mīšana asociējās ar braukšanu – nospied vienu paminu pāri – sajūgs, nospied otru – gāze, nospied trešo – bremze.

Vairāk - audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.

ASV Kongress galīgajā lasījumā atbalstījis likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju. Šīs sankcijas un prezidentam Donaldam Trampam dotais deleģējums piemērots 100% tarifus Krievijas sadarbības valstīm ir uzskatāms par daudz plašāku vēršanos pret tiem, kas nenosoda Krieviju un uzskata, ka tirgoties ar Krieviju ir normāli. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Viņš šo ASV vēršanos nodēvēja par lielo šaha lauku, kura ietekmēta tiek ne tikai Krievija. 

Lai gan pats mūziku mācījies ierastajā mūzikas skolā un akadēmiskajā vidē, citiem viņš radījis baudāmu un nu jau akreditētu izglītības iestādi BJMK Rokskolu. Monopolā saruna ar Endiju Rožkalnu.

Šodien visā Latvijā streiko reģionālie pasažieru pārvadātāji. Autoostās valda neierasts klusums, jo atcelti gandrīz trīs tūkstoši reģionālo reisu.

Saeima veidos alternatīvu likumprojektu, kas dos Valsts kontrolei tiesības pārbaudīt parlamenta tēriņus.

ASV pirmo reizi ir atzinušas, ka kara pret Irānu dēļ valstij ir būtiski samazinājušies ieroču krājumi.

Kanādai ir jākļūst par pirmo Eiropas Savienības asociēto dalībvalsti – tādu priekšlikumu izteica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kura Eiropas Parlamentā.

Latvijas vīriešu volejbola izlase pret Turciju aizvadīs noslēdzošo grupu turnīra spēli. Uzvaras gadījumā latvieši iekļūs izslēgšanas turnīrā.

Pasažieru pārvadātāju protests šodien, 16. septembrī, jūtams arī Rīgas autoostā, kur daļu pasažieru nepatīkami pārsteidza atceltie autobusu reisi. Nozares asociācijas rīkotajā protestā piedalās astoņi pārvadātāji, neizpildot līdz 3000 reģionālo autobusu reisu. Ar šo akciju pārvadātāji kārtējo reizi pieprasa valstij rast risinājumu ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt pārvadājumiem nepieciešamo papildu finansējumu saistībā ar degvielas izmaksu kāpumu.