Nacionālā apvienība ir viens no senākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā: kaut oficiāli dibināta pirms 15 gadiem un priekšplānā esošās personas mainījušās, tās saknes iesniedzas atmodas gados. Gan iepriekš, gan tagad 14. Saeimā Nacionālā apvienība ir starp varas partijām. Nepārtraukti bijusi valdībā no 2011. līdz 2023. gadam. Taču pēdējos gados bijis salīdzinoši maz spilgtu brīžu. 

Iepazīt Latvijas vēsturi paša muzeja direktora vai 11 gadus veca vēsturnieka vadībā, spēlēt viduslaiku spēles un klausīties pasakas pieaugušajiem: tās ir tikai dažas no norisēm, ko rīt, 19. septembrī, īpašā programmā apmeklētājiem piedāvās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas aicina uz rudens sezonas atklāšanas pasākumu „Rudeņošana muzejā”. 

Vasarā muzeju pārsvarā apmeklējuši tūristi, taču nu sākas sezona, kad vairs tik daudz nebraucam uz laukiem un neejam dabā, tāpēc jo sevišķi jāmudina pašu iedzīvotājus iepazīt atjaunoto Rīgas pils daļu un jauno Nacionālā vēstures muzeja piedāvājumu.

Tikai šovasar atklāta ekspozīcija par Livonijas pilīm. Tā veltīta ne tikai Rīgas pilij, bet visām šādām būvēm bijušajā Latvijas un Igaunijas teritorijā. Pagrabstāvā, kur iekārtota ekspozīcija, redzami pils pamati un velves no 15., 14. un pat 13 gadsimta. Sestdienas rītā te ekskursiju vadīs arheologs Jānis Ciglis un varēs uzzināt vairāk nekā parasti par atradumiem pilīs, viduslaiku keramiku, ieročiem, saimniecību.

Muzeja Izglītības un publisko norišu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka stāsta, ka tieši pagrabā varēs arī spēlēt viduslaiku spēles, no kurām daļa, piemēram, dambrete un šahs ir populāras joprojām. Taču pieejamas arī retāk dzirdētas spēles.

Lielāka dzimstība, cienīgas vecumdienas un emigrācijas samazināšana – visas šīs lietas ir būtiskas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Latvijai šī tēma ir aktuāla jau daudzus gadus, un, neskatoties uz politiķu solījumiem, vairākām likuma izmaiņām un dažādu pabalstu celšanu, Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Pēdējie dati liecina, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, Latvijā dzīvo par apmēram 12 tūkstošiem cilvēku mazāk. Ko demogrāfijas uzlabošanai solīja 14. Saeimas politiķi, kas ir un kas nav izpildīts?

--

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 4,6% mazāks nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Šogad septiņos mēnešos reģistrēti 6613 jaundzimušie. Savukārt reģistrēto mirušo skaits sasniedz 15 tūkstošus 282-us cilvēkus, un tas ir par 0,7% mazāk nekā pērn.

--

Lai uzlabotu dzimstību, politiķiem nebūtu jāraugās tikai uz pabalstiem, jo naudas pabalsti ir noderīgi tikai brīdī, kad ģimene jau ir izvēlējusies par pieaugumu. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa. Viņa atzīst, ka domājot par demogrāfiju, ir jāraugās gan uz dzimstību, gan migrāciju, gan mirstību. Piedzimšanas pabalsts nav glābējs, kas visu atrisinās.

Viedokli izsaka arī Edijs Klaišis, OPEN Radošā centra vadītīajs un seniore no Rīgas aktīvo senioru alianses "RASA" Aija Vīgante.

Inovācija ir veids, kā palielināt produktivitāti un pievienoto vērtību. Latvijas problēma nav ideju trūkums, bet gan nepietiekama ideju pārvēršana biznesa vērtībā jeb ideju komercializācijā. 2025. gadā Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ierindojās 25. vietā, tāpēc pirms diviem gadiem tika izveidota Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai. 

“Mēs šobrīd atrodamies laboratorijā. Šis ir viens no pasaulē vērtīgākajiem atomspēku mikroskopiem šobrīd. Šeit atrodas lāzeri augšā, ar kuru palīdzību mēs apstarojam paraugu. Principā mēs varam runāt par lielumiem, kas ir mazāki par atoma izmēriem un tas noteikti būs vērtīgi mūsu pētījumiem, un, cerams, arī cilvēkiem industrijā šis izraisīs interesi.”

Eiropā šobrīd ir 20 jaunākās paaudzes atomspēka mikroskopi un viens no tiem atrodas Cietvielu fizikas institūtā Rīgā. Vadošā pētniece Marija Dunce stāsta, kādās jomās šo unikālo mikroskopu varēs izmantot.

Vai vīrs, kurš ģimenei uzcēlis māju tradicionālā salmu būvniecības veidā, ir tas pats, kurš apmāca citus strādāt ar Mākslīgā intelekta programmām? Monopolā saruna ar Aleksandru Ļubinski.

Vai zinājāt, ka Latvijā arheoloģiskajos izrakumos var atrast aptuveni piecu tūkstošu gadu vecas māla trauku atliekas? Un ka tās liecina gan par tā laika ļaužu prasmēm, gan uzvedību, gan ceļojumu maršrutiem. Šajos senajos laikos cilvēki bija ļoti asprātīgi. Tehniskā nozīmē asprātīgi, stāstīto joku pieraksti gan diemžēl pagaidām vēl nav atrasti.

Raidījumā Ivars Austers sarunāsies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieci Vandu Haferbergu.

Saeima vērtē gan liegumu caur Latviju vest Krievijas un Baltkrievijas graudus, gan tranzīta nodevas palielināšanu.

Zemnieku Krustpilī protestē pret Krievijas graudu tranzītu.

Ukrainas prezidents parakstījis likumprojektu par zvanu centru krāpnieku darbības kriminalizēšanu.

Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests uzsāk kampaņu Pārmaiņas sākas kopā, aicinot laikus pamanīt bērnus un jauniešus, kuri nonākuši grūtībās, un nepalikt vienaldzīgiem.

VEF basketbolisti aizvadījuši otro maču Čempionu līgas atlasē.

Krievijas graudu tranzītam jau tuvāko trīs nedēļu laikā varētu piemērot par 300 % lielāku dzelzceļa infrastruktūras maksu. Saeima atbalstījusi valdības sagatavotos likuma grozījumus, kas ļauj šo maksu pārskatīt paātrināti. Par konkrēto palielinājumu gan vēl būs jālemj dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Tikmēr koalīcijā izskan atšķirīgi viedokļi par to, vai ar šādu sadārdzinājumu pietiks. Nacionālā apvienība prasa pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu tranzītu, bet pārējie partneri norāda uz tiesvedību un budžeta zaudējumu riskiem.

--

Tikmēr Jēkabpils apkārtnes lauksaimnieki, protestējot pret Krievijas graudu tranzītu, ar vairākiem desmitiem traktoru un kravas auto šodien devās kopīgā braucienā līdz Krustpils dzelzceļa stacijai. Protestētāji aicina politiķus rīkoties un aizliegt šo graudu pārvadājumu plūsmu caur Latvijas infrastruktūru - dzelzceļu un ostām. Zemnieki sola protestus arī turpināt, ja situācija nemainīsies.

Raidījums Kur kritiķiem nav vietas šoreiz aplūko divus kardināli atšķirīgus sieviešu stāstus – Viestura Kairiša biogrāfiskā filma “Uļa” ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā piedāvā sevis atrašanas naratīvu, savukārt 90. gadu hita “Praktiskā maģija” otrā daļa pēc teju 30 gadiem liek apdomāt nostaļģijas un absurda attiecības.

Melnbaltais basketbolistes Uļjanas Semjonovas (1952–2026) jaunības portretējums 60. gadu padomju Latvijā ir viens no gada spilgtākajiem kino notikumiem, kuru jau kopš pirmizrādes aizvadītajā Kannu kinofestivālā pavada diskusijas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Idejas autors un titullomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots te sastrādājas ar pieredzējušo kino un teātra režisoru Viesturu Kairišu, kurš ar saviem iepriekšējiem darbiem jau ir uz ekrāna iedzīvinājis dažādus Latvijas vēstures laikposmus.

Epizodē aplūkojam filmas vizualitāti, aprunājamies par filmas saistību ar pēdējā laika skaļāko latviešu sporta filmu, proti, Dzintara Dreiberga "TTT. Tīklā", un mēģinām formulēt šīs visnotaļ neparastās filmas uzdevumus. 

Deviņdesmito gadu beigu romantiskās filmas "Praktiskā maģija" otrā daļa, savukārt, liek uzdot jautājumu – vai bez Sandras Bulokas un Nikolas Kidmenas šanī filmā vēl kas maz ir? Plaši apbalvotās dānietes Suzannas Bīras sīkvels būvē pagājušā gadsimta izskaņas nostaļģiju ar mūsdienu televīzijas filmu valodu, kas raganīgās Ouensu dinastijas vīriešu nedienas paceļ vēl nebijušā saldmes līmenī.

Sarunā pieskaramies 20. gs izskaņas raganu tēliem kino un televīzijā, tam, vai filmām par sievietēm automātiski var piedēvēt feministiskas īpašības, kā arī tam, kuri filmveides šabloni spēj noturēt uzmanību arī 2026. gadā.