Jau otro gadu Pārdaugava gatavojas Starptautiskajam mākslas plenēram. Tā ir gan iespēja satikties vietējiem un ārzemju māksliniekiem, gan vieta, kur iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar māksliniekiem, kuru darbus ikdienā, iespējams, nav nācies sastapt. Pirmajā norises gadā Pārdaugavu vairāku nedēļu laikā iepazina fotogrāfi, kuru darbus vēlāk izvietoja Uzvaras parkā. Savukārt jau šodien, 18. septembrī, Imantā atklās brīvdabas izstādi, kur eksponēs vides mākslas darbus, kas veidoti iedvesmojoties tieši no šīs apkārtnes. Ja parasti lietainās dienās mēdzam sūdzēties un būt neapmierināti, vienam no plenēra darbiem tieši ir nepieciešami šādi laikapstākļi. 

Šonedēļ Latvijā sāka demonstrēt spēlfilmu "Uļa". Tās pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja par pusaudzes identitātes meklējumiem, balstīta Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Filmas darbība risinās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, un tajā atainots Uļas ceļš no nomaļas Latvijas lauku sētas līdz iespējai kļūt par pasaules mēroga sporta personību. Filmas režisors Viesturs Kairišs. Trako jaunā aktiera Kārļa Arnolda Avota ideju palīdzēja īstenot bijusī TTT basketboliste un sporta žurnāliste Inita Kresa-Katkovska. Viņa aizveda aktieri pie Uļas.

Kārlis šobrīd turpina filmēties Īrijā seriālā "Vikingi", bet, kaut arī gandrīz bez balss, piekrita telefonsarunai, jo studijā viesojas Inita Kresa-Katkovska, kura kopā ar Uļjanu Semjonovu uzrakstīja grāmatu "Kad es biju laimīga". Grāmata iznāca pirms 30 gadiem, tieši tik pašlaik ir aktierim Kārlim Arnoldam Avotam. 

"Samsung Galaxy Fold 8" ar jaunā, salokāmā forma pārsteidz, taču kā ar kameru, izturība, skaņu u.c. lietošanas aspektiem? Vai ar formu pietiek, lai tā attaisnotu cenu? Salīdzinām ar "Fold 8 Ultra" un "Apple iPhone Duo". Noklausies!

"Samsung Galaxy Fold 8" ar jaunā, salokāmā forma pārsteidz, taču kā ar kameru, izturība, skaņu u.c. lietošanas aspektiem? Vai ar formu pietiek, lai tā attaisnotu cenu? Salīdzinām ar "Fold 8 Ultra" un "Apple iPhone Duo". Noklausies!

"IFA 2026" Artis un Rihards turpina meklēt ierīces, kas pārsteidz, aizrauj un mēģina atvieglot mūsu ikdienu: no logu, grīdu un zāles pļaušanas robotiem līdz viedām mājas ierīcēm, kas arvien vairāk izmanto MI. Apskatām arī jaunas austiņas, datorus, auto tehnoloģijas, kameras un pat robotputnu-dronu. Kas no šī visa ir praktisks jaunums, bet kas tikai iespaidīgs tehnoloģiju šovs? Pievienojies mūsu ceļojumam!

"IFA 2026" Artis un Rihards turpina meklēt ierīces, kas pārsteidz, aizrauj un mēģina atvieglot mūsu ikdienu: no logu, grīdu un zāles pļaušanas robotiem līdz viedām mājas ierīcēm, kas arvien vairāk izmanto MI. Apskatām arī jaunas austiņas, datorus, auto tehnoloģijas, kameras un pat robotputnu-dronu. Kas no šī visa ir praktisks jaunums, bet kas tikai iespaidīgs tehnoloģiju šovs? Pievienojies mūsu ceļojumam!

Šajā nedēļas nogalē aicinām Latgalē baudīt teātri, dzeju un latgalisku sirsnību: Rēzeknē notiek 14. Starptautiskais teātra festivāls “Soli pa solim 2026”, Preiļos – dzīves, mākslas un Latvijas kino svētki, godinot izcilo režisoru Jāni Streiču koncertuzvedumā “Mans draugs Jānis Streičs”, un Balvu novadā – vecākais latgaliešu mīlestības dzejas un dziesmu festivāls “Upītes uobeļduorzs”.

Rēzekne aicina piedzīvot Starptautisko teātra festivālu “Soli pa solim 2026”, kas jau 14. reizi pilsētā pulcēs teātra profesionāļus, amatierkolektīvus un skatītājus no Latvijas un ārvalstīm. “Trīs dienu garumā festivāla programma piedāvās daudzveidīgu teātra pieredzi – no laikmetīgās drāmas un monodrāmas līdz komēdijai un leļļu teātrim. Šogad festivālā piedalīsies kolektīvi no Latvijas, Armēnijas, Igaunijas un Itālijas,” teic Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece Olita Kuksa, piebilstot, ka teātra festivāla atklāšana piektdien (18.09.) Latgales vēstniecībā GORS būs īpašs notikums: “Pirmizrādi piedzīvos muzikālais stāsts “Poema par O.R.”, kas veltīts latgaliešu rakstnieka, pedagoga, diriģenta un sabiedriskā darbinieka Ontona Rupaiņa 120. jubilejas atcerei. Iestudējuma režisore ir Māra Zaļaiskalns, mūziku komponējuši Ilona Rupaine un Mārcis Lipskis.” Tāpat skatītājus priecēs desmit amatierteātru, neatkarīgo un profesionālo teātru saimes, rādot savus labākos iestudējumus: “Festivāls aicina ne tikai skatīties, bet arī sarunāties. Sestdien (19.09.) aktierus un skatītājus uz sarunu par teātri, dzīvi un mākslu aicinās festivāla eksperti – teātra kritiķis Atis Rozentāls un dzejnieks Guntars Godiņš. Iekrāso septembra nogali teātra krāsās!”

Arī Preiļos sestdien (19.09.) būs teātra, kino un satikšanās sintēze – te notiks režisora Jāņa Streiča 90. dzimšanas dienai veltīts koncertuzvedums “Mans draugs Jānis Streičs”, turpina Preiļu novada pašvaldības pārstāve Ilze Piskunova: “Jānis Streičs vēlējās, ka viņa 90. jubileja būtu kopīgi svētki visai Latvijai, un tieši tā tas arī būs! Lai arī dižā koncertmeistara jau pus gadu nav mūsu vidū, koncertuzvedums būs veidots kā dzīvespriecīgas un sirsnīgas svinības, atceroties viņa filmas, mūziku un personību. Īpaši šim notikumam jaunās skaņās tiek ierakstītas dziesmas no Jāņa Streiča filmām. Uz skatuves satiksies Latvijā iemīļoti mūziķi un aktieri. Koncertuzvedumā piedalīsies grupas “The Sound Poets”, “Kautkaili”, “Carnival Youth”, kā arī aktieri Gundars Āboliņš un Artūrs Skrastiņš, Jānis Paukštello, Olga Dreģe un citi.”

Satikšanās starp dzeju, dziesmām un latgalisko sestdien (19.09.) būs arī Balvu novada Upītē – pasaulē vecākajā latgaliešu mīlestības dzejas un dziesmu festivālā “Upītes uobeļduorzs”: “Svinēsim kopā 25. reizi “Upītes uobeļduorzu”, tas ir festivāls, ko radījis dzejnieks, novadpētnieks, rakstnieks, folklorists Antons Slišāns. Tā kā septembris ir dzejas dienu mēnesis un nemainīgi 25. reizi Upītē trešajā septembra sestdienā mēs gaidām gan dzejniekus, gan mūziķus, gan visas šīs mākslas baudītājus,” stāsta  viens no organizatoriem Andris Slišāns, uzsverot, ka festivāls iesāksies ar Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila katedras studentu darbu izstādes “Cilvēka trajektorijas” atklāšanu, un tad uz Upītes skatuves satiksies dažādi mūzikas žanri un paaudzes no “#FKUpīte” līdz etnopopa grupas “Tautumeitas” un latgaliskā vārda meistariem: “Mums pirmo reizi dzejnieku būs vairāk nekā mūziķu. 12 dzejnieki – Anna Rancāne, Annele Slišāne, Ilze Sperga, Evika Muizniece, bet mūziķi – kā solomāksliniece Amanda Lapa, vietējie “Kei-Rei”, bez Vinsenta Kūkoja un grupas “Trikmīns” arī “Uobeļduorzs” nav iedomājams, otro gadu riktīgi izlustēs un izdancinās “Latgales Klezmeri”, būs arī “Dabasu Durovys”! Mums ir arī īpašie gosti – etnopopa grupa “Tautumeitas” un fonds “Viegli”,” un vēl daudzi citi latgaliskā vārda un mūzikas autori.

Šoreiz piena upe mūs nes pie Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma – AS „Rīgas piena kombināts”. Raidījumu veltām piena pārstrādes nozarei, kā arī piena produktu patēriņa tendencēm un to izmaiņām.

Stāsta AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis, Rīgas piena kombināta vadošais tehnologs Viktors Biziks, Rīgas piena kombināta personālvadības direktore Gunita Kiesnere un Rīgas piena kombināta Iepirkumu departamenta vadītājs Māris Keziks.

Ministrs uzvar iemetienā.

0:00 Ievads: Mediju zīmolvedības vēstis un viss par padušu skūšanu kungiem

Stāsta Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis; pārraides producente – Inga Saksone.

Līdz šim diezgan daudz pētīts, kā, kur un kādos strīdos tapusi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990. gada 4.maija deklarācija. Mazāk runāts par 1991. gada 21. augusta Konstitucionālo likumu, kas līdzvērtīgi Satversmei un 4. maija deklarācijai iegūlis mūsu valsts tiesiskajos pamatos. Šogad, kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu un kādreizējo Augstākās padomes preses centra vadītāju Aleksandru Mirlinu apkopojām liktenīgā augusta žurnālistu, deputātu un Augstākās padomes darbinieku atmiņas grāmatā ar nosaukumu “Posteņos augustā”.  Palikām pie versijas, ka Konstitucionālā likuma  nepieciešamību  augusta puča dienās pirmā 19. augusta vakarā izteikusi Nacionālas Neatkarības kustības valde. Mirkli pirms Latvijas sabiedrisko radio ieņēma padomju desantnieki, Visvaldis Lāsis un Antons Mikoss tiešraidē nolasījuši lakonisko rezolūciju:

“Ņemot vērā, ka PSRS centrālās varas struktūru darbība ir pārtraukta un varu sagrābusi militāra hunta, LNNK uzskata, ka turpmāk nav nozīmes 1990. gada 4. maija “Deklarācijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” noteiktajam pārejas periodam, un aicina Latvijas Republikas Augstāko padomi pasludināt pilnīgu Latvijas Republikas neatkarību.”

Tūlīt pat konspiratīvā privātmājā atbalstu šai rezolūcijai izteikusi Tautas frontes valde. Tās priekšsēdētājs Romualds Ražuks atcerējies: “Secinājām, ka tādā gadījumā pat pēc likumīgās varas gāšanas Latvija paliktu kā pilnīgi neatkarīga valsts, kuras varu atkārtoti gāzusi PSRS."

Vairāk – audioierakstā.