Ukrainā un arī mums priekšā ir kārtējā, tā būs jau piektā pēc skaita, pilnā kara ziema. Par to, kā tas varētu izskatīties, vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis. Vai ir kādas iespējas, ka šī varētu būt miera ziema, ne vairs kara ziema? 

"Diemžēl jāsaka, raugoties uz notiekošo gan frontē, gan arī politikā, domājot arī par ASV starpniecību, es šobrīd neredzu tādu skaidru perspektīvu, ka līdz ziemai, kaut vai decembra sākumam, situāciju varētu atrisināt. Pieņemot kaut vai lokālu pamieru vai uguns pārtraukšanas režīmu kā potenciālu izeju no situācijas. Nemaz nerunājot par kādu visaptverošu miera līgumu vai tādu fundamentālu risinājumu situācijai. Izslēgt pilnībā nevar, bet, analītiski skatoties, šobrīd neredzu indikatorus, kas liecinātu par to, ka tas vispār varētu būt iespējams," vērtē Mārcis Balodis.

Arī Latvijā jārēķinās, ka dažādas Krievijas īstenotas hibrīdkara operācijas arvien būs. Turklāt, vērojot energoresursu cenas pasaulē, arī mums jāgatavojas ziemai, kurā diemžēl apkures, degvielas un līdz ar to visu citu preču cenas visdrīzāk, mums prieku nedarīs. Arī mums ziema nebūs viegla.

Mārcis Balodis norāda, ka "ekonomiskais spiediens vai neapmierinātība var tikt konvertēta arī politiskā spiedienā ar ambīcijām mainīt mūsu attieksmi pret Krieviju vai mainīt attieksmi arī pret Ukrainu. (..) Tas var kļūt par politiskās, ekonomiskās un, es teiktu, arī  pārliecības noturības pārbaudījumu par to, uz ko mēs paši esam spējīgi, ko mēs paši esam gatavi panest, lai atbalstītu tos, kuriem atbalsts ir nepieciešams, un lai arī mēs paši tiktu no visas šīs situācijas ārā "sausām kājām", nevis izdomātu šoziem augstu gāzes cenu dēļ atgriezties pie Krievijas dabas resursu importa, piemēram."

Bērnudārzieku pastaigas ārpus izglītības iestādes teritorijas. Vai ir kādas vadlīnijas, kas nosaka, kur un kad drīkst doties, kas atbildīgs par bērnu drošību un kāpēc bērniem to vajag?

Ģimenes studijā diskutē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolas nodaļas galvenā specialiste-eksperte Jana Buboviča, Ādažu novada Izglītības pārvadles vadītāja Vija Tomiņa, Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sniedze Brakovska, privātātās pirmsskolas izglītības iestādes "Brīnumu planēta" vadītāja Ieva Kalniņa un Saulkrastu pirmsskolas izglītības iestādes "Rūķītis" vadītāja Jana Bukovska.

4. septembrī Carnikavā 19 bērnudārza bērnu grupa skolotājas un skolotājas palīga pavadībā bija devusies iepriekš saskaņotā pastaigā ārpus izglītības iestādes teritorijas, ievērojot apstiprināto pastaigas maršrutu. Pastaigas laikā bērnu grupai pietuvojās divi nepieskatīti suņi, kas uzbruka bērniem. Incidentā cieta seši bērni, no kuriem divus hospitalizēja; cieta arī viens no bērnus pavadošajiem pedagogiem, kurš centās suņus noturēt, lai pasargātu bērnus. Pēc šī gadījuma daudzi diskutēja, ka suņi nav vainīgi, ka visa atbildība jāuzņemas suņu saimniekiem, kuriem bija jānodrošina, lai suņi neatrastos ārpus privātmājas teritorijas. Un diskusijas raisījās arī par to, vai un kāpēc bērns jāved ārpus bērnudārza? Kāpēc viņi nevar dzīvoties tikai un vienīgi bērnudārza teritorijā, drošajā salā, kuru apjož žogs un tikai ar kodu atslēdzami vārtiņi? Par to diskutējam arī raidījumā.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Liepājā tiekamies RTU Liepājas akadēmijā, lai runātu par izglītības politikas veidošanu nākotnē. Diskutē RTU Liepājas akadēmijas lektore Ivita Pelnēna, RTU Liepājas akadēmijas docētāja Maija Ročāne un Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkeviča.

Par to, ka krītas Latvijas skolēnu sniegums ne tikai dabaszinātnēs un matemātikā, bet arī lasīšanā, kas ir izšķirīgi svarīga, lai varētu visas šīs zinības apgūt, eksperti trauksmi ceļ jau sen. To rāda arī OECD dati. Turklāt tieši vispārējā izglītība ir piedzīvojusi daudz un apjomīgas reformas. Ir viedoklis, ka tas ir iemesls skolēnu sniegums kritumam. Tāpēc runājam par šīm reformām un to, kā būtu jāvirzās tālāk un ko mēs gaidām no nākamā sasaukuma politiķiem?

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tur daudziem civiliedzīvotājiem došanās uz bumbu patvertnēm ir daļa no ikdienas. Latvijā patvertņu regulējumu likumā politiķi sakārtoja tikai pērn.

Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Ja mēs skatāmies tīri matemātiski, tad vietas patvertnēs pietiek aptuveni, gribētu teikt, pat pusmiljonam [gandrīz 496 tūkstošiem] iedzīvotāju.”

Taču skaitļi uz papīra vēl nenozīmē gatavas patvertnes.

Liene Amantova-Salmane, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja: „Te, protams, ir ļoti labi saprotams sabiedrības spiediens par to, ka šim visam ir jānotiek ātrāk.”

Tikmēr pierobežā jautājums par drošu vietu, kur patverties, vairs nav tikai teorētisks.

Ligija Purinaša, literāte un publiciste: „Jā, astoņi šūnapraides ziņojumi tikai maijā!”

Vai Latvijas bumbu patvertņu tīkls pasargās cilvēkus, ja Krievija gadījumā nolemtu sākt militāru konfliktu ar NATO un uzbruktu Latvijai? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Gaidot latgaliešu rakstnieka, pedagoga, diriģenta un sabiedriskā darbinieka Antona Rupaiņa 120. jubilejai veltīto muzikālo stāstu "Poema par O. R.", Inta Pīrāga "Klasikā" sarunājas ar komponisti, Latgales vēstniecības GORS mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāju Ilonu Rupaini un diriģenti, MIKC Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas jauktā kora vadītāju Lāsmu Zundi. Sarunā atklājas mazāk zināmā Rupaiņa personības puse – viņš bijis ne vien rakstnieks, bet arī diriģents, koru pulcinātājs un aktīvs sabiedriskais darbinieks. "Es ceru, ka tagad, kad šī izrāde būs izskanējusi, par Antonu Rupaini runās vairs ne tikai kā par rakstnieku, bet arī kā par mūziķi," saka Lāsma Zunde.

Muzikālajā stāstā Antons Rupainis atklājas kā jauns ideālists, kurš Latgalē dibina korus, strādā ar cilvēkiem un meklē ideālo mūzikā, kultūrā un cilvēkā. Uzvedumā skanēs Jāņa Norviļa "Dziesmu kalnā", ko Rupainis savulaik diriģējis Aglonas dziesmu svētkos, kā arī Ilonas Rupaines un Mārča Lipska jaunradītā mūzika. "Pamīšus visai izrādei vīsies cauri Antona Rupaiņa teksti ar mūsdienu mūziku," stāsta Ilona Rupaine. Savukārt Rupaiņa lomā iejutīsies jaunais aktieris Domeniks Slišāns.

Aizvadītās sestdienas, 12. septembra, rīts Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā bija ļaužu pilns, uz muzikālajām dzejas brokastīm “Gulguošona” te pulcējās literāti, mūziķi un dzejas cienītāji. Savukārt dzejas zīmē aizritējušās dienas noslēgumā Rogovkā norisinājās latgaliski rakstošo autoru sacensība jeb slams “Rogovkys dzejis voga 2026”, kas šogad jau piekto reizi pulcēja krietnu apmeklētāju skaitu.

Ieskats abu pasākumu norisē un saruna ar šī gada slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarētāju – Ziemeļlatgales dzejnieci Anneli Slišāni, kas tapusi īsi pēc apbalvošanas.

Rudens skan ne vien skolas zvanos, bet arī dzejā un dažādos literāros tekstos pašu autoru un mūziķu sniegumā. Aizvadītajā sestdienā arī Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā līdzās brokastu sarunām savus darbus lasīja Valija Platace, Inga Pizāne, Toms Treibergs un Raibīs. Tos papildināja Kārļa Kazāka, vokālās studijas “Skonai” jauniešu dziedājums un Zanes Lasmanes mūzika.

Dzeja, mūzika un nesteidzīga satikšanās, kurai savu garšu piešķir arī skats uz vēl miglā ieskauto pilsētu un mazdārziņu rajonu kalna pakājē – tā šogad jau trešo reizi izskanēja “Gulguošona”. Un ja te dzeju klausās nesteidzīgi, pie brokastu galda, tad vakarā Rēzeknes novada Rogovkā dzejas noskaņa ir pavisam cita. Te autori kāpa uz skatuves jau ar zināmu sacensības garu. “Rogovkys dzejis voga” šogad notika jau piekto reizi, un tajā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori – Aija Mikele, Annele Slišāne, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Dagneja, Laura Strode, Rasma Svikle, Elizabete un Ņomuks.

Pēc sacensības trīs kārtās žūrijas un skatītāju vērtējuma tika sarindoti pirmo trīs vietu ieguvēji. Par trešo labāko tika atzīts mazāk pazīstamais, jaunais Daugavpils puses dzejnieks Ņomuks, 2. vietā ierindojās Aulejas puses autore Elizabete, savukārt uzvaras laurus plūca ziemeļlatgaliete Annele Slišāne.

Apvienot paaudzes – tāda ir laikmetīgās mākslas mini festivāla “Ražas svētki” programmas kuratores Agates Bankavas iecere. Festivāls Mazsalacā notiek jau ceturto reizi, šogad, paplašinot robežas, viena no dejas izrādēm “Simts vientulības” notiks Sēļu muižā. Programmā dejas izrādes, performance, arī izstāde un sarunas pēc izrādēm. Festivāls sākas šodien un turpinās līdz 19.septembrim.

Plašāk stāsta festivāla “Ražas svētki” programmas kuratore Agate Bankava un  horeogrāfe Rūta Pūce.

Laikmetīgās mākslas mini festivāls “Ražas svētki” šogad notiek no 17. līdz 19.septembrim Mazsalacā un Sēļu muižā.

Anonīmi pieņemti lēmumi, civilisti bez sejām un vārdiem, kas tos pieņem; kara ziedi un zivis, kas pārdzimst šāviņos – mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes darbu izstāde "Tuvais tālums" Ventspils kultūras namā "Jūras vārti". No "Maigo svārstību" darbnīcas 1990. gadā līdz mūsdienām. Izstādi veidojis kurators Arnis Martinelli. Kultūras rondo saruna ar abiem māksliniekiem – Sandru Krastiņu un Edgaru Vērpi. Arī par anonīmi pieņemtiem lēmumiem.