Festivāla “Homo novus” laikā notika konference, kurā no dažādiem leņķiem aplūkoja to, kā kultūru padarīt pieejamu ikvienam. Uz to lūkojās, gan ņemot vērā aspektus saistībā ar fizisko vidi, gan mākslas saturu un kopienu iesaistes veidošanu.

Kā mainās mūsu priekšstati par memoriālajiem muzejiem, to dažādo saturu un finansējuma šaurību. Kāpēc valstij ir svarīgas šīs atmiņu un iesaistes institūcijas? Kultūras rondo izvaicājam Memoriālo muzeju apvienības direktori Ināru Polmani un Raiņa un Aspazijas muzeja pārstāvi Annu Auziņu, kura atklāj arī ieceri par jauno Raiņa skolu.

Rudens sezona ir klāt un tas nozīmē, ka pie durvīm klauvēt sāk vīrusi. Jo vairāk uzturamies telpās un jo mitrāks laiks ir aiz loga, jo rosīgāk vīrusi uzdarbojas. Raidījumā runājam par vienu no vīrusu izpausmēm - klepu. Kaironošs, nevietā un nakts mieru traucējošs, skaļs un neapturams – klepus rudeņos nomoka nevienu vien. Kāpēc mēs klepojam? Kādu funkciju veic klepus mūsu organismā? Kad klepus ir vajadzīgs un kad – signāls par nopietnu slimību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā Madara Tirzīte un otolaringologs Kaspars Peksis.

Vai balss lūzums skar tikai zēnus, vai arī meitenes un galu galā - kāpēc balsij vispār jāmainās? Kas ir balss lūzums, kurš ar to saskaras, kad un kā sev palīdzēt balss lūzuma gadījumā? Lai gan balss lūzums īpaši varētu ietekmēt bērnus, kuri dzied, šī parādība skar ikvienu cilvēku. Vai tiešām balsī kaut kas anatomiski lūst? Skaidro ārsts-otolaringologs, medicīnas zinātņu doktors Dins Sumerags.

Stāsta vēsturniece Inga Sarma; pārraides producente – Inta Pīrāga.

Vasaras Jūrmalā pavadījuši daudzi ievērojami cilvēki. Daudzi no viņiem ir labi zināmi, bet ir arī tādi, kas nepelnīti aizmirsti kā Marija Apolonija Edenska. Rīgas Rātes sekretāra Kārļa Gustava Ādolfa Edes ģimenes vasarnīca atradās Aleksandra ielas pašā galā, gandrīz pie dzelzceļa. Domājams, tā bija sākta būvēt vēl labu laiku pirms dzelzceļa līnijas tapšanas.

  Vasarnīca bija plaša, ar daudzām verandām un lielu, priedēm apaugušu gruntsgabalu. Ģimenē bija daudz bērnu, tāpēc vasarnīca allaž bija ļaužu pilna, vasarās šeit vienmēr skanēja smiekli un mūzika.No visas plašās saimes visslavenākie bija abi vecākie bērni – Marija Apolonija un Kārlis.Viņi bija Kārļa Gustava Ādolfa bērni no pirmās sievas, kas pāragri mirusi. Vēlāk viņš apprecējās otrreiz.

Vairāk – audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.

Zaļo un Zemnieku savienībai ir gara vēsture, tā lielu daļu laika bijusi varas partija, bet tās vārds saistīts arī ar dažādiem skandāliem. Ierakstu sērijā "Partija fokusā" Laine Skvarcova atskatās uz šīs partijas 24 pastāvēšanas gadiem.

--

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā Partija fokusā iepazīstina ar politiskajām partijām. Stāstām par tām partijām, kuras, pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem, saņemtu vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Sākot no tās partijas, kura pēc aptauju datiem saņemtu vismazāk balsu.

Gaidot Aleksandra Čaka 125. dzimšanas dienu, viņa muzejā no 15.septembra būs skatāma jauna izstāde – „Dzejnieka virtuve un radošā bohēma”. Tā atklās Čaka personības intriģējošo kontrastu. Viņu aizrāva bohēma, bet vienlaikus viņš bija pedantiski kārtīgs namatēvs un izcils pavārs. Izstāde stāstīs gan par Čaka iemīļotākajiem Rīgas krodziņiem un naktsdzīves iedvesmu, gan par kulinārijas meistardarbiem, kas tapa viņa paša virtuvē.

Čaks savā dzejā Rīgas krodziņu gaisotni un smeldzi atklājis tik dzīvi, ka šī dzeja iedvesmojusi arī daudzām muzikālām kompozīcijām. Mākslinieku bohēmu viņš sāka iepazīt, kad viņam bija jau tuvu 30 gadiem. Viņš bija nolēmis pielikt punktu pedagoga darbam un kļūt par dzejnieku.

Lai arī Čaku bohēma aizrāva, viņam tā vairāk bija iedvesmas avots, nevis dzīvesveids. Neraksturīgi dzejniekam viņš bija ļoti saimniecisks, pedantiski kārtīgs un prata garšīgi gatavot. Tas bija mantojums no mātes:

Atbrīvotā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka no Zaļo un Zemnieku savienības politiskā karjera ir beigusies, bet, vai šis gadījums atstās ietekmi uz partiju apvienības reitingiem, kas pašlaik jau svārstās ap piecu procentu atzīmi, nav skaidrs. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt! izteicās domnīcas “Providus” pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka.

Viņa atzina, ka mūsu sabiedrībā ir liela iecietība pret alkohola lietošanu un alkoholismu, tāpēc daudz kas ir atkarīgs no tā, kā ZZS šodien skaidros Uzulnieka braukšanu dzērumā.

"Nedomāju, ka ietekme būs ārkārtīgi radikāla. Iespējams, kaut kāds minimāls pasliktinājums, jo Uzulnieka kungs ir ministrs, nu jau bija ministrs, bet viņš arī nebija īpaši labi redzams publiski. Viņš nav pirmā figūra ZZS rindās. Lielā mērā [ietekme] būs atkarīga no tā, vai ZZS šodien nāks ar nožēlu par situāciju, ļoti kritisku, asu pozīciju, vai mēģinās šo pozīciju mīkstināt, skaidrojot kādus cilvēciskus apsvērumus.  Latvijā tolerance pret alkoholismu ir diezgan liela. Cilvēki daudz ko ir gatavi pieciest, noskatīties, kā kolēģis ar to cīnās, un attaisnot šādu rīcību. Arī jau sociālajos medijos to varēja redzēt jau vakar," vērtē Stafecka.

--

Ministru prezidents Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” Latvijas Radio programmā Labrīt! sacīja, ka jaunu labklājības minitru nemeklēs - šos pienākumus pildīs zemkopības ministrs Uldis Augulis no ZZS.

Vai birokrātija veselības aprūpē ir virs pacienta interesēm? Privātprakšu pacienti nevar saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi pat onkoloģijas gadījumā, lai gan ir maksājuši nodokļus Latvijā. 

Ģimenes ārstes Andas Kariņas privātprakse pastāv 26 gadus. Viņas aprūpē ir gan ārzemnieki, gan Latvijas iedzīvotāji. Taču viņas pacienti, kuri ir tiesīgi uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, šo gadu laikā to nav saņēmuši ar viņas nosūtījumu, jo viņai nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu.

Ārstu un pacientu šķēršļus skaidroja Venta Ilva Stūris.

Tiekamies Tēva dienā, tāpēc sveicam visus tēvus. Tāpēc arī saruna par tēviem, par sajūtām, kas rodas, kad vīrietis kļūst par tēvu. Jautājam arī raidījuma viesiem, ko šodien nozīmē būt par tēvu, jo gadsimtu gaitā izpratne par to krietni mainās. 

Raidījumā Pāri mums pašiem sarunājas enerģētikas speciālists, divu bērnu tēvs Roberts Grants, atvaļināts Latvijas armijas virsnieks, četru bērnu tēvs Deniss Miglāns, mācītājs, piecu bērnu tēvs un vectētiņš, kustības "Ceturtais musketieris" vadītājs , mentors Mārcis Zīverts un izņēmējs, četru bērnu tētis Artis Krasts.

Kāda ir mūsdienu vīrieša identitāte, loma attiecībās un kā sasniegt līdzsvaru starp atbildību par citiem un rūpēm par sevi? Par to raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājas Intelekta attīstības centra vadītājs, vīru domubiedru kopienas vadītājs Oskars Grīslis un mācību un konsultāciju uzņēmuma "Training Lab" līdzīpašnieks, vīru domubiedru kopienas "EVO" vadītājs Ivars Juškēvics.

Tiekamies Tēva dienā. Droši vien katram no mums ir savas attiecības ar tēvu, varbūt tas ir klātesošs, varbūt tas ir cilvēks, kurš ir blakus, varbūt arī tā ir noticis, ka viņa vairs nav līdzās. Kādam ir labas attiecības ar savu tēvu, bet kādam - sarežģītas, kāds pats ir kļuvis par tēvu un kāds vēl tikai būs. Tāpēc arī raidījumā saruna par to, ko nozīmē vispār būt vīrietim, par vīrieša identitāti, par to, kā vīrietis jūtas mūsdienās.

Vai vīrietim vienmēr ir jābūt stipram, atbildīgam, tam, kurš zina, ko grib, un vienmēr zina, kā rīkoties. Vai varbūt mūsdienu vīrietim ir atļauts arī nezināt, šaubīties, kļūdīties, būt ievainojamam un pateikt: es nezinu, kā man ar šo tikt galā? Vīriešu loma sabiedrībā pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Kas ir mainījies, kas notiek pašlaik, un kas ir varbūt gaidāms nākotnē?