Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas Talsu novada Rojas pagasta Ķirķragā pie piekrastes zvejnieka Ervīna Vilciņa. Ervīns ir zvejnieks jau trešajā paaudzē un pats zvejot sācis 10 gadu vecumā. Rudenī un ziemā viņš zivis zvejo kopā ar vēl trīs vīriem Ventspils pusē, bet gada siltajā sezonā ir piekrastes zvejnieks un jūrā dodas viens pats. Ervīns uzņem tūristus arī Mājas kafejnīcas dienās un cienā ar zušu zupu, kas ir viņa meistarstiķis.

Viss, kas šobrīd pasaulē notiek, atbalsojas tepat Šķērsielā, kur tagad dzīvo arī bijušā diktatora Huseina pulkveža dēls – saka leģendārais dokumentālists Tālivaldis Margēvičs. Kāpēc vidēji izglītoti cilvēki ar augstāko izglītību ir visgarlaicīgākie un kā filmēja Zilākalna Martu, kā savulaik publicēja Ļeņinam veltītu dzejoli un kāpēc narkotiku tableti sauc par vienu no tuvākajām dāvanām – saruna ar Tālivaldi Margēviču Laikmeta krustpunktā.

Tālivaldi, ja jums šodien būtu jāizvēlas viena Latvijas vieta un tajā jānofilmē cilvēki tā, kā jūs savulaik filmējāt "Šķērsielu". Kur jūs dotos, ko jūs meklētu?

Tālivaldis Margēvičs: Nav nekur jāiet, turpat Šķērsielā.

Bet tur jau ir jaunas paaudzes.

Tālivaldis Margēvičs: Kad "Šķērsiela" tā plašāk izgāja pasaulē, visi teica: "Tādu filmu var uztaisīt jebkurā ielā." Nevar uztaisīt jebkurā. Tomēr Šķērsiela ir īpaša, jo tai tomēr ir arī sava neparasta vēsture. Šajos 800 metros pašā nabadzīgajā nomalē dzīvoja gan pozitīva personība – rakstnieks Jānis Veselis, gan GULAGa dibinātājs Eduards Bērziņš.

Ielai pa vidu scenārists Tālivaldis Margēvičs.

Tālivaldis Margēvičs: Lai cik tas dīvaini nebūtu, savulaik ar Šķērsielu Vilnis Baltiņš bija saistīts, viņa sievas māsa Dzintra Vilks, tekstilmāksliniece. Pie tam neviens to neorganizēja, tas vienkārši kaut kā tur krājās. Šai mazajā, pie tam izcili necilajā it kā ielā. Tur visu laiku kaut kas notiek. Tagad, protams, Šķērsiela jau ir kā tāds brends, kas pievelk daudzus. Tur saliek stabiņus pirmos Rīgā. Nevajadzīgi. Ko tik tur nedara! Tad politiķi izmanto savā reklāmā Šķērsielu, ka tur nav kas. Kritizē tos, kas ir pie varas. Redz, kā salika stabiņus... Vienmēr atrod, kāpēc tur ir bijuši, sākot no Šlesera, beidzot diez ar ko. Bez tam tur tomēr tas laikmets joprojām parādās. Pilnīgi neiedomājama lieta – mana mazdēla draugs, kas bieži pie mums nāk, pagalmā rotaļājas. Vienreiz viņa vecāki grib atnākt pie mums ciemos, paskatīties, pie kā dēls tik bieži ciemojas. Un ierodas pāris, kas mani nošokēja. Tas patēvs ir Sadama Huseina uzticamā pulkveža dēls, musulmanis, kas izgājis daudz kam cauri, ar rētām. Tāds būdīgs. Viņš tagad dzīvo Šķērsielā.

Nopietni?

Tālivaldis Margēvičs: Nopietni! Tā pasaule atkal nāk Šķērsielā iekšā. Viss, kas šobrīd pasaulē notiek, pat no tik tālām zemēm atbalss ir Šķērsielā. Tādu gadījumu tur ir daudz. 

2026. gada Dzejas dienas turpinās. Neparasts notikums bija Muzeju krātuvē. Tā bija “Skaņu dzeja”. Vispirms dzejnieka un atdzejotāja Guntara Godiņa lekcija “Skaņu dzeja”. Pēc tam – dzejas lasījumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā “Skulptūru mežs”. Iedvesmojušies no skaņu dzejas, nākamajā dienā ar pieciem dzejniekiem tikāmies Latvijas Radio studijā. Lasāmo dzeju un skanošo dzeju lasa dzejnieki Elīna Vendija Rībena, Patrīcija M. Keiša, Māra Ulme, Valters Liberts un Aleksandrs Barons.

Esiet gatavi skaniskiem un cita veida pārsteigumiem!

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- viss vienā vietā!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Mākslinieks, kurš aizrāvies ar elektrību. Tas ir uzņēmējs Artis Daugins, kurš kopā ar komandu radījis ātrāko elektrisko kartingu pasaulē. Viņa neatlaidību iepazīsim Monopolā.

Pirms septiņiem gadiem izveidotā Latvijas Mediju ētikas padome savas darbības laikā saņēmusi teju 300 iesniegumus gan no privātpersonām, gan amatpersonām. Jāteic gan, ka amatpersonas par žurnālistiem sūdzas salīdzinoši reti. Tomēr laiku pa laikam sūdzības pienāk no pašiem žurnālistiem. Tā ir konkurences cīņa vai rūpes par mediju vidi – par to runājam Mediju anatomijā ar Latvijas Mediju ētikas padomes vadītāju Andreju Mēteru.

Rīgas konferencē šodien diskutē arī par populisma pieaugumu Eiropā.

Aprit 25 gadi kopš 11. septembra teroraktiem ASV. Torīt Ņujorkas Tirdzniecības centrā ietriecās “Al-Qaeda” teroristu vadītās lidmašīnas, nogalinot teju 3000 cilvēku.

Kulberga valdība pagaidām īstenojusi 16 prioritāros darbus no 61.

Latvijas, Lietuvas un Ukrainas tieslietu ministri vienojušies par praktisku sadarbību Ukrainas tieslietu reformu virzīšanā.

Valmierā spriež, kā vējš var kļūt par reģionu attīstības dzinējspēku.

Ādažu novada dome amatā neieceļ konkursā uzvarējušu bērnudārza vadītāju, bažas par politisku diskrimināciju un atriebību.