Kamēr mēs baudījām vasaru, mākslīgā intelekta pasaulē notika vēsturiskas pārmaiņas: boti internetā pirmo reizi apsteidza cilvēkus, MI modeļi izlauzās no testa vidēm, un ASV valdība uz deviņpadsmit dienām vienkārši izslēdza jaudīgāko MI modeli pasaulē. Piecas vasaras ziņas, kas parāda: mākslīgais intelekts vairs nav tikai tehnoloģija — tas ir kļuvis par ģeopolitikas, drošības un regulējuma jautājumu.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šonedēļ Rēzeknes novadā valdīs romantiski piesātināta dzejas noskaņa, aicinot uzkāpt Pleikšņu kalnā un gulgot jeb piedalīties muzikālajās dzejas brokastīs, vai arī vakarpusē klausīties latgaliski rakstošo autoru dzejas slamu “Rogovkys dzejis voga”. Savukārt Daugavpilī svinēs Rīgas ielas svētkus mākslā, kultūrā, mūzikā, Latgales stāstos un noskaņās.

Sestdien, 12. septembrī, plkst. 11.00 Rēzeknes pievārtē Pleikšņu kalnā būs iespēja ļauties muzikālajām dzejas brokastīm: “Gulguošana kā allaž aicina uz muzikāli dzejisku retrītu, pirms visiem sākas rudens depresija, baudot nesteidzīgas brokastis brīnišķīgā atmosfērā,” kāpt kalnā un baudīt dzejas dienas pavisam citādi aicina pasākuma rīkotāja Santa Ostaša. “Mēs aicināsim ne tikai uz garšīgu rīta kafiju, bet aicināsim izbaudīt gan literatūru, gan mūziku. Šogad uz dzejas slama skatuves kāps pagājušā gada “Dzejas slama” uzvarētāja Valija Platace, tāpat mēs dzirdēsim Tomu Treibergu, Ingu Pizāni un Raibo, viņus visus vieno latgaliskais, bet taipat laikā uz skatuves satiekas vairāki novadi. Muzikāli mūs šoreiz priecēs Zane Lasmane, uz apaļiem instrumentiem izpildot savu mūzikas ferformanci, jo aplis ir simboliskais motīvs mūsu pasākumam. Uz skatuves kāps dziesminieks Kārlis Kazāks, kuram ne viena vien tautasdziesma ir latgaliski, un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai”.”

Bet sestdienas vakarā, 12. septembrī plkst. 19.00, Rēzeknes novada Rogovkā notiks jau pieminētais latgaliskais dzejas slams “Rogovkys dzejis voga”: “Rogovkys dzejis voga” vienmēr atnes kādu jaunu pārsteigumu, vai tas būtu muzikāls, vai jauns vārds dzejā, vai tas būtu satikt dzejnieku klātienē un dzirdēt viņa balsi, un varbūt būt par izšķirošo balsi, vērtējot dzejniekus, jo skatītāji piedalās žūrijas balsojumā, ” teic Rēzeknes novada Nautrēnu kultūras centra pasākumu organizatore Inga Vigule, piebilstot, ka par labākā dzejnieka titulu sacentīsies deviņi latgaliskā vārda meistari, un bez mūzikas arī neiztikt: “Jo kā tradīcija ir, ka ar iepriekšējā gada uzvarētāja dzeju tiek radīti pirmatskaņojumi, kas ir brīnišķīga dzejas un mūzikas satikšanās un pierādījums, ka dzeja nepaliek tikai iespiesta grāmatā. Un šogad ar Valijas Plataces dzeju pirmatskaņojumu radīs grupa no Upītes “Kei-Rei”, un tāpat mūs muzikāli priecēs dzieminieks Kārlis Kazāks un grupa “Baritoni”. “Rogovkys dzejis voga” ir notikums, kas jāpiedzīvo klātienē!”

Savukārt Daugavpilī sestdien, 12. septembrī, no plkst. 20.00 nebijušā ritmā pulsēs pilsētas sirds – Rīgas iela – ar motīvu “Vīna īla, daudz stuostu”: “Tā ir iela, kas elpo, skan, kustas. Un šogad svētku centrālā metafora ir “pērle”. Latgales kultūras pērles būs atrodamas dažādos ielas posmos, krustojumos, laukumos priekšnesumos, radošajās darbnīcās, iztādēs, mūzikā, dejā un amatniecībā, ” stāsta “Vienības nams” vadītāja Diāna Soldāne, aicinot meklēt “pērles”, piemēram, mūzikas spēkā starp folkmetāla grupas “Varang Nord” vai rokgrupas “Dabasu Durovys” ritmiem, vai starp arhitektūras un gaismas saspēli. “Apstājies, un paskaties apkārt. Pamani to, kas ikdienā paliek nepamanīts, kas ikdienā nav redzēts.”

Turpinām izzināt, kur un kā Latvijā plūst piena upes. AS "Pampāļi" ir viens no vadošajiem un lielākajiem noslēgta cikla lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā, kurā viens no virzieniem ir piena ražošana. Kā darbojas moderna piensaimniecība? To dodamies noskaidrot uz Saldus novadu.  Roboti, 5G, govju uzpasēšana 24 stundas diennaktī - ne tas vien atrodams Pampāļos. Par pienu, par govīm, par barību un daudz ko citu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar uzņēmuma "Pampāļi" vadītāju Mārtiņu Vaļko, uzņēmuma "Pampāļi" Piena lopkopības asistente Irita Lapsenberga un uzņēmuma mārketinga vadītāju Līgu Vaļko.

Jānis demonstrē vīrišķīgos apaļumus.

0:00 Ievads: Kuram vajag durvis?

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Stāsta Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis; pārraides producente – Inga Saksone.

Latvijas Augstākās padome 1991. gada  21.augusta rīta sēdes noslēgumā pieņēma vēsturisku lēmumu par Latvijas Republikas valstiskā statusa maiņu. Taču trešo dienu mājas arestā atradās PSRS prezidents Gorbačovs. Varu padomju impērijā bija uzurpējusi Vissavienības Valsts Ārkārtas stāvokļa komiteja.

Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs jau 19. augusta rīta pusē Latvijas radio tiešraidē bija nolasījis Augstākās padomes Prezidija paziņojumu par Latvijas nepakļaušanos pučistiem.  Tūlīt pat PSRS Piebaltijas karaspēka pavēlnieks ģenerālis Fjodors Kuzmins, sevi pieteikdams kā Ārkārtas stāvokļa garantu – višij načaļņik v Pribaltike – piedraudēja Gorbunovu arestēt. Arī medijiem jāpārtrauc Ārkārtas stāvokli neatbalstošu ziņu raidīšana.

Vairāk – audioierakstā.

Ceturtdaļgadsimtu pēc 11. septembra teroraktiem ASV vēl joprojām ir izjūtama to ietekme uz drošību pasaulē un arī drošības politikas plānošanu. Raugoties nākotnē, ekspertu vērtējumā izaicinājumus rada draudu dažādība. No atbildēm secināms – valstu valdībām ir jāspēj pielāgoties apstākļiem un ātri reaģēt uz tiem.

”Lai citiem sāp mazāk nekā mums” – ar šādu misiju Cepurīšu ģimene pirms astoņiem gadiem izveidoja mentālās veselības atbalsta biedrību ”Ogle”. Tas notika pēc tam, kad ģimeni skāra traģisks zaudējums. Biedrības publiskā darbība aizsākās ar mentālajai veselībai veltīta festivāla sarīkošanu. Nu jau festivāls ”Ogle” kļuvis par tradīciju, un šogad notiks sesto reizi. Tā notikumi šodien un rīt risināsies Tallinas ielas kvartālā. 

Vakar, 10. septembrī, bija Pasaules pašnāvību novēršanas diena, un šodien un rīt tieši šajā zīmē noritēs arī festivāls ”Ogle”. Tā mērķis ir radīt atbalstošu un drošu atmosfēru, kurā bez aizspriedumiem sarunāties par tēmām, kas ir ļoti aktuālas, bet ikdienā bieži noklusētas un stigmatizētas. Pie tām neapšaubāmi pieder mentālās veselības sarežģījumi, kas iet ciešā kopsolī ar pašnāvību riskiem.

Šādu sarunu platformu izveidot Cepurīšu ģimeni rosināja traģiskais dēla Māra zaudējums, kad viņš pirms astoņiem gadiem izdarīja pašnāvību.

NATO alianse pēdējos gados ir ievērojami mainījusies un tās galvenais spēks ir spēja izpildīt dotos solījumus. Tā uzskata NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska, kas šajās dienās piedalās drošības jautājumiem veltītajā Rīgas konferencē. Saruna ar Radmilu Šekerinsku par to, kā NATO ir mainījusies kopš 2001. gada 11. septembra un to, vai NATO joprojām ir transatlantiska alianse, kas gatava aizsargāt pat vismazākās dalībvalstis.

Jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Igauniju kursē divi pārrobežas sabiedriskā transporta maršruti. Viens no tiem savieno robežpilsētas Valku un Valgu, bet otrs kursē starp Iklu, Ainažiem un Salacgrīvu, nodrošinot iespēju nokļūt arī Pērnavā. Šos maršrutus nodrošina pilotprojektā piešķirtais finansējums, tomēr jau drīz tas beigsies. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai šos maršrutus izdosies saglabāt arī nākamgad.

Skaidro Laura Jansone.

Kinokritiķi mums palīdz izvēlēties filmas, kam veltīt laiku. Taču viņi paši skatās arī kino darbus, kuros grūti atrast vērtību. Vai arī no vāja kino varam kaut ko iegūt? Par to Monopolā saruna ar kinokritiķi Kristīni Simsoni.