Rīgas konferencē amatpersonas, militārpersonas, domnīcu pārstāvji šajās dienās Rīgā spriež par NATO un Eiropas lomu šajā mainīgajā pasaulē.

“Progresīvie” aicina valdību nekavējoties izstrādāt regulējumu, lai pārtrauktu un turpmāk nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu Latvijā, tostarp tranzītā.

Ziemeļvalstu noturības samitā šogad uzmanība pievērsta trim tematiskiem virzieniem – līderībai un sabiedrības noturībai, uzņēmēju gatavībai, kā arī militārā un civilā sektora sadarbībai.

Vairāk nekā 400 uzņēmumu no vairāk nekā 30 valstīm – tik daudz dalībnieku sapulcējušies Ķīpsalā, kur atklāta starptautiskā pārtikas izstāde „Riga Food”.

ASV republikāņi Teksasā, Dallasā pulcējušies gada lielākajā politiskajā pasākumā - konventā, lai apvienotu spēkus un iedrošinātu vēlētājus pirms novembrī gaidāmajām vidus termiņa vēlēšanām.

Līdzšinējā pasaules kārtība vairs nepastāv un pie apvāršņa sāk parādīties kaut kas jauns. Un tā veidošanā mums visiem ir jāiesaistās. Šādi Rīgas konferences dalībniekus šodien, 10. septembrī, uzrunāja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Amatpersonas, militārpersonas, domnīcu pārstāvji šajās dienās Rīgā spriež par NATO un Eiropas lomu šajā mainīgajā pasaulē. Uzmanības centrā ir arī notiekošais Ukrainā un arī Tuvajos Austrumos.

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē aplūkojam mītus par sākumiem un beigām. Kanādieša Meta Džonsona biogrāfiskā filma “Tonijs” ļauj ielūkoties gastronomijas un kultūru gardēža Entonija Bordeina jaunībā, savukārt Holivudā strādājošā franču režisora Luija Leterjē filma “Pēdējā māja” ar izcilajiem aktieriem Vāgneru Mouru un Grētu Lī piedāvā ģimenisku apokalipsi.

Izklaidējoša un nekritiski labdabīga filma gan vēstījumā, gan vizuālajos risinājumos un aktierdarbos. Kino bez sānsoļiem un pārsteigumiem – viens no retajiem gadījumiem šogad, kur, liekot roku uz sirds, varam aicināt iet skatīties biogrāfisko filmu arī tos, kurus ar Bordeinu nekas nesaista.

Ir darbi, kuru dēļ tēvs nedēļām vai pat mēnešiem ir prom no mājām. Kā ģimene pielāgojas šādam dzīves ritmam, kā tētim no attāluma saglabāt saikni ar bērniem un cik liela ikdienas slodze šajā laikā gulstas uz mammu? Un kas notiek, tēvam pārbraucot mājās, – vai ģimenes dzīve uzreiz atgriežas ierastajās sliedēs, vai arī visiem no jauna jāatrod sava vieta, jāsadala pienākumi un jāpierod citam pie cita? Par ģimenes dzīvi apstākļos, kad tēvs ilgstoši strādā prom no mājām, saruna raidījumā Ģimenes studija.

Sarunājas Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona instruktors Renis Melioranskis, psiholoģe, mediatore Ieva Pakse, kā arī Līga Kuksika, basketbolista Riharda Kuksika sieva, un Laura Rozefelde, kuras vīrs Toms Rozefelds, kuru uzklausām ierakstā, strādā uz kuģa un vienu mēnesi prom, otru - mājās. Ierakstā arī uzklausām trīs bērnu mammu, kuras vīrs strādā ārzemēs.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Valmierā tiekamies Vidzemes Augstskolā, lai runātu par ekonomiku un uzņēmējdarbību. Kā Latvijā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un atbalstīt inovāciju ieviešanu? Diskutē Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas prorektore Iveta Putniņa un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja. 

Pēdējo divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādes ir iztērējušas gandrīz pusmiljardu eiro dažādos informācijas tehnoloģiju jeb IT iepirkumos. Aptuveni piektajā daļā šo iepirkumu piedalījās tikai viens pretendents, kas ir krietni virs rekomendētā lieluma.

Viktors (vārds mainīts), programmētājs, IT nozares uzņēmējs: „Vai eksistē gigantiska ēnu karteļa konspirācija, sazvērestība, kurā Latvijas lielie IT uzņēmumi ir sazvērējušies apčakarēt valsti IT iepirkumos?”

Par nozari atbildīgie nesteidz meklēt vainīgos vai atbildīgos un piebilst, ka citās Eiropas Savienības valstīs situācija nav diži labāka.

Artis Lapiņš, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs: „Es negribētu, teiksim, kaisīt arī visus iespējamos pelnus uz galvas. Ir ko darīt, bet nu, mums tā situācija tāda vidēja.”

Nozares līderi neslēpj, ka patlaban iepirkumos forma ir svarīgāka par saturu.

Edžus Žeiris, uzņēmuma „Dativa” direktors: „Tu gribi izstrādāt labu sistēmu, bet lai uzvarētu konkursā, tev jāuztaisa labs piedāvājums.”

Vasaras sākumā valdības vadītājs apturēja lielo IT iepirkumu norisi. Cita starpā viņš norādīja, ka gandrīz 40% iepirkumu apkalpojuši trīs uzņēmumi. Vai birokrātija informācijas tehnoloģiju iepirkumos traucē tirgū ielauzties jauniem spēlētājiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

--Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Nedēļas nogalē, no 11. līdz 13. septembrim, Dzintaru koncertzālē norisināsies festivāls “Kremerata Baltica”, ar kuru orķestris ieskandina arī savu jubilejas sezonu. “Klasikas” studijā Inta Pīrāga aicinājusi jauno orķestra direktori Dainu Markovu un komponistu Jēkabu Jančevski, kura mūzika skanēs festivāla atklāšanas koncertā. Markova pievienošanos “Kremerata Baltica” raksturo kā “lielu izaicinājumu un lielu godu”, īpaši izceļot kolektīva neparasto sadarbības modeli – mūziķi spēlē bez diriģenta, tādēļ priekšnesums top kopīgā ieklausīšanās un savstarpējas atbildības procesā.

Savukārt Jančevskis atceras savu pirmo sadarbību ar “Kremerata Baltica” 2017. gadā, kad tapa Lignum. Šoreiz festivālā skanēs viņa darba Reiz izaugs mīlestība versija vijolei un stīgu orķestrim – mūzika, kas sākotnēji tapusi Valmieras teātra izrādei Burvju kalns. Komponistam īpaši būtiska kļuvusi tajā paustā doma, ka “cilvēkmīlestība ir augstākā brīvības forma”, un cerība, ka arī “šajā neprātīgo notikumu un pasaules kontekstā reiz tomēr izaugs mīlestība”. Sarunā ieskicēta arī “Kremerata Baltica” jubilejas sezona, gaidāmie koncertceļojumi un jauni skaņdarbi, tostarp topošs Jančevska opuss orķestrim.