Jau 3. oktobrī 15. Saeimys vieliešonys, kuruos nu Latgolys iz 12 deputatu vītom Saeimā preteņdej 180 kandidati nu 14 sarokstu. Trejūs raidejumūs reikojam pyrma vieliešonu debatis ar vieliešonom īsnāgtūs parteju sarokstu liderim nu Latgolys vieliešonu apgobola.

Kai Latgolā dzeivuosim tuoļuokūs četrus godus? Sūlejumu ir daudz, tok kaidus realus rysynuojumus redz i pīduovoj deputatu kandidati, skaidruosim sarunā par drūšeibu, medicinu, izgleiteibu, demografeju, īspiejom jaunajom saimem, gataveibu krizis situacejom i vieja parkim Latgolā, kai ari par Latgolys deputatu kompeņsacejom Saeimā.

Pyrmajuos pyrma vieliešonu debatēs pīsadola: Leila Rasima – “Progresīvie”, Janīna Kursīte – “Mēs mainām noteikumus”, Edmunds Teirumnieks – Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” i Kaspars Melnis – “Zaļo un zemnieku savienība”.

Raidejumu voda Beatrise Borise.

Saruna ar cytu parteju deputatu kandidatim “Latgolys stuņdē” piec nedelis.

Pyrma vieliešonuu debatis verīs ari LSM Latgolys redakcejis YouTube kanalā: LSM Latgale

“Latgolys stuņde” pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Ģimenes studija dodas tikties ar Skuteļu ģimeni. Antra un Māris dzīvo lauku mājā dažu kilometru attālumā no Preiļiem. Un viņu dzīve mutuļo. Māris ir ģimenes ārsts. Un kaut arī šis darbs paģēr nenormētu darba laiku, taču kad kabineta durvis ārstniecības iestādē aizvērtas, sākas daudzbērnu ģimenes ikdienas nepieciešamības – aizvest, paņemt, palīdzēt, sarunāt, parunāt… Vajadzību saraksts ir bezgalīgs, jo Māris un Antra ir piecu bērnu – Mariana, Helēnas, Sebastiana, Eižena un Leonoras – vecāki. Antra atzīst, ka šobrīd ir vieglāk visu paveikt, jo viņa atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Un viņa paspēj tikt galā ne tikai ar bērniem un ikdienas rūpēm, dzīvojot lauku mājā. Viņi abi joprojām saistīti ar TV 3 šova Koru kari uzvarētājiem – Preiļu purpura kori. Šovs noslēdzies, bet kora koncertdzīve turpinās.

Tieši pirms nedēļas Carnikavā noklīduši suņi uzbruka bērnudārza grupiņai, kas gāja pa ielu, un vairākus bērnus sakoda. Pievēršamies arī tematiem, kas rada jautājumus par plaša profila valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kas pārceļas no vienas padomes uz otru. Politikā pāris apspriestākie temati ir bijuši par Krievijas graudu tranzīts caur Latvijas ostām, arī izglītības jautājumi, kas gari un plaši tika apspriesti Saeimā skatot demisijas pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei.

Aktualitātes Krustpunktā analizē domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, TV3 žurnālists Ģirts Timrots, Latvijas Radio pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Romāns Gagunovs.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu.

“Svaiga gaisa malks”, “interesanta pieredze”, “atšķirīgi skatpunkti” – tā starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” notikumus raksturo apmeklētāji. Festivāls šogad norisinās no 4. līdz 12. septembrim Rīgā un reģionos, dažādās spēles vietās. Festivāla vadmotīvs šogad – atelpa un apzināta dzīves tempa palēnināšana. Festivāls turpinās, apkopojam iespaidus pirmās puses norisēs. 

Festivāls “Homo Novus” notiek līdz 12.septembrim, savukārt teātra izstāde “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 20.septembrim.

Kas šodien visvairāk apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un kādas ir sabiedrības iespējas šos riskus mazināt? Par to šogad aicina domāt Eiropas Kultūras mantojuma dienas. Pasākuma vienojošā tēma šogad ir “Krīzes un risinājumi”. Kultūras rondo viesojas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula, mākslas vēsturniece Elvita Ruka un arhitekts Pēteris Blūms.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas šogad Latvijā norisinās no 11. līdz 13. septembrim.

Eiropas kultūras mantojuma dienas dažādās Eiropas valstīs notiek jau vairāk nekā 40 gadu, un to mērķis ir vairot interesi un rosināt izpratni par mūsu kopīgo kultūras mantojumu, un arī apzināt grūtības, ar ko tas saskaras. Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas aicina domāt par krīzēm un – ko visi kopā varam darīt to risināšanā. 

Šogad IFA izstādē mākslīgais intelekts vairs nebija vienkārši funkcija - tas kļūst par aģentu, kas pats pieņem lēmumus: veļasmašīna atpazīst netīru veļu un pielāgo mazgāšanas programmu, austiņas pieraksta sapulcē izrunāto un slēdzene atpazīst Tavu seju. Kā MI Tevi atbrīvo — laiku, atmiņu, fizisku darbu — un ko tas prasa pretī: tavus datus, autonomiju un tavu uzticēšanos? Vai ieguvums tiešām ir tā vērts?

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Ciklā "Dzejas dienu laiks" kopā ar literatūrvēsturnieku Jāni Zālīti pievēršamies dzejniekam un prozaiķim Erikam Ādamsonam (1907–1946) – autoram, kura daiļradē līdzās estētiskumam, klasiskām dzejas formām un izsmalcinātai valodai atklājas arī sociāli un politiski asi motīvi. Lai gan Ādamsona vārds visbiežāk saistīts ar Latvijas kultūras kanonā iekļauto noveļu krājumu Smalkās kaites, raidījumā uzmanības centrā ir viņa dzeja – arī darbi, kas dažādos laikos palikuši ārpus krājumiem, tikuši cenzēti vai noklusēti. 

Raidījumā ieskatāmies arī Ādamsona attiecībās ar Mirdzu Ķempi, abu sarakstē un savstarpējā radošajā ietekmē, kā arī jautājam – vai Ādamsona dzeja šodien ir novecojusi? Jānis Zālītis atgādina Māra Čaklā savulaik izteikto domu, ka "Erika Ādamsona laiks vēl ir tikai priekšā", un aicina no jauna ieraudzīt viņa neparasti daudzveidīgo literāro mantojumu. Nepilnos četrdesmit dzīves gados Ādamsons paguva radīt pārsteidzoši intensīvu un daudzveidīgu daiļradi, kurā līdzās "smalkajām kaitēm" sastopama gan politiska ironija, gan vējš, sapņi un pavisam negaidīti dzejas varoņi – no govs un blakts līdz plaušai un slinkumam.