Ar Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" jauniestudējumu Paulas Pļavnieces režijā 10. septembrī Latvijas Nacionālais teātris atklās 108. sezona. Izrādei dots žanra apzīmējums "precību sāga" – tajā Eglīša asprātīgais skats uz trīsdesmito gadu Rīgas sabiedrību sastapsies ar mūsdienu skatījumu uz jaunu cilvēku izvēlēm. Iestudējums ir vēltījums autoram 120. jubilejas gadā.

Kultūras rondo pirmizrādes rītā viesojas izrādes režisore Paula Pļavniece un scenogrāfs Kristaps Kramiņš.

Ierakstā uzklausām trīs aktierus – Lauru Siliņu, kura spēlē šķietami kaprīzo meiteni precību gados Grizeldu Surģenieci, Igoru Šelegovski, kurš atveido vienu no līgavu medniekiem Ati Dušeli, kura alkas pēc labas dzīves ieved gan pazemojumā, gan atriebē, un Gustu Ābeli jaunā korporeļa Vanckara lomā, kurš meklē savu veidu, kā tikt ieraudzītam un novērtētam. Runājam par to, ko kopīgu šodien varam sajust ar pagājušā gadsimta 30.gadu Latvijas „zelta jaunatnes” un viņu vecāku alkām un rīcībām, un kādā skatuves valodā to šodien stāstīt.

Lai arī "Līgavu mednieki" ir uzskatāms par vienu no populārākajiem literārajiem darbiem starpkaru periodā, šis ir pirmais romāna iestudējums uz Rīgas teātru skatuvēm. 

Rūras triennālē Vācijā šovakar, 10. septembrī, pirmizrādi piedzīvos beļģu režisores Lisaboa Haubrehtsas interpretācija par Hermaņa Heses romānu “Sidharta”. Tā pieteikta kā maģisks stāsts par jauna brahmana garīgo ceļojumu uz apgaismību Indijā, meklējot sevis izzināšanas gudrību laicīgajā pasaulē. Izrāde top sadarbībā ar Dailes teātri, Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu. Telefonsarunā uzklausām Kasparu Putniņu.

„Sidhartas” izrādes Rīgā būs 21. - 23.oktobrī. 

Savulaik izskolot bērnu par skolotāju bija goda lieta. Kā tas ir šodien? Kāpēc jau vairākas desmitgades sabierībā izskan viedoklis, ka pegagoga profesija vairs nav prestiža? Vai skolotājs aizvien ir kas vairāk par priekšmeta pasniedzēju un vai šo attieksmi ietekmē pegagogu atalgojums, notiekošais klasē vai sabiedrības attieksme pret skolotāju? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē vēsturnieki – Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Iveta Ķestere un Latvijas Universitātes Homanitāro zinātņu fakultātes profesors Gvido Straube.

Zinātnes ziņās stāsts par to, ka finansiālās grūtības pieaugušā vecumā ir saistītas ar smadzeņu darbības pasliktināšanos vecumdienās.

Vai naudas problēmas var paātrināt smadzeņu novecošanos? Londonas Universitātes koledžas pētnieki apgalvo, ka var gan. Žurnālā “Innovation in Aging” publicēti 1946. gada Lielbritānijas kohortas pētījuma rezultāti, un tas ir pasaulē visilgāk nepārtraukti veiktais dzimšanas kohortas jeb noteiktas cilvēku grupas pētījums. Tā dalībnieki savas dzīves laikā aizpildīja anketas, atbildēja pētnieku jautājumiem, un kopumā tika apsekoti 2759 cilvēki Apvienotajā Karalistē. Vispārīgais secinājums – cilvēki, kuri agrīnā un vidējā pieaugušā vecumā saskārās ar pastāvīgām finansiālām grūtībām vai zemiem ienākumiem, līdz 53 gadu vecumam kognitīvajos testos uzrādīja sliktākus rezultātus. Ārstam-psihoterapeitam Ernestam Pūliņam-Cinim vaicājam, vai līdz šim jau nācies saskarties ar pētījumiem par naudas problēmu ietekmi uz smadzeņu veselību?

Latvija ir skaista zeme, kura glabā gan noslēpumus, gan slēpj skaistas un aizraujošas vietas, kuras ir vērts iepazīt. Kur tās ir un ko īpašu sola ceļotājam – izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Iepazīt Latviju aicina tūrisma eksperts, biologs un dabas fotogrāfs Juris Smaļinskis un vides zinātņu maģistrs, ceļotājs Gatis Pāvils.

"Jau pēc īsa brīža būs skaistās rudens lapas. It īpaši tajās vietās, kur ir jauktu jaukto koku meži, tās iekrāsosies ārkārtīgi skaistās krāsās, ja vēl būs salna. Ja gribas doties tālāk un arī tur, kur ir mazāk cilvēku, un arī tādu drusku mazāk skartu sajūtu, var braukt uz Mežtaku posmā, kas ir, piemēram, no Apes līdz Igaunijas robežai," iesaka Juris Smaļinskis. "Tur atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ar ārkārtīgi skaistu ainavu, ar reljefu, ledāju veidotu ezeru ieplakām, arī skatu torņiem un skatu vietām, kas ir veidotas tieši ainavas baudīšanai. Es teiktu, ka šo Mežtakas posmu, kas ir pēdējais virzienā uz Igauniju, vienu dienu ir vērts iziet, varbūt nākamo dienu paturpināt Igaunijā vai tieši otrādi – Latvijas virzienā un gūt fantastiskus kadrus saviem sociālajiem medijiem un ne tikai. Arī iespaidus, protams."

Ierakstā stāsts par pastaigu maršrutu Jelgavā. 

Jelgava izveidots tematisks pastaigu maršruts "Jelgava - skulptūru pilsēta". Tajā nepilnu 6 km garā maršrutā tūristi var iepazīties ar 15 pilsētai nozīmīgu personību pieminekļiem un piemiņas zīmēm. Pie Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavas centrā Ilze Repše no Jelgavas reģionālā tūrisma centra stāsta par jauno maršrutu.

Russia’s war against Ukraine is also a war against its language, history and identity. Libraries and millions of books have been destroyed across Ukraine, while in the occupied territories Ukrainian literature is being replaced with Russian textbooks and Russia’s version of history. In a conversation with Liusiena Shum, head of the “Library Country” Charitable Foundation, and Rihards Plūme discusses why books have become a target of war and how libraries are helping people preserve not only knowledge, but also their Ukrainian identity.

Krievijas karš pret Ukrainu ir arī karš pret tās valodu, vēsturi un identitāti. Ukrainā iznīcinātas bibliotēkas un miljoniem grāmatu, bet okupētajās teritorijās ukraiņu literatūru aizstāj ar Krievijas mācību grāmatām un tās vēstures versiju. Rihards Plūme, sarunā ar labdarības fonda “Bibliotēku valsts” vadītāju Ljusjenu Šumu, apspriež, kāpēc grāmatas kļuvušas par kara mērķi un kā bibliotēkas kara laikā palīdz cilvēkiem saglabāt ne tikai zināšanas, bet arī savu ukraiņu identitāti?

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Stāsta Līga Moderniece, Alojas bibliotēkas galvenā bibliogrāfe novadpētniecībā; pārraides producente - Rūta Paula.

Abi dižgari dzimuši Alojas pusē. Kādreizējās Alojas draudzes Ungurpils muižas “Sīpolu” mājās 1850. gada septembrī piedzima “Gaismas pils” vārdu autors, dzejnieks Auseklis, savukārt,1841. gadā Vīķu muižas “Vecdreimaņu” mājās - I-III Vispārējo Latviešu Dziedāšanas svētku virsdiriģents Indriķis Zīle. Nav zināms, vai abi dižgari kādreiz ir tikušies, runājuši, bet to ceļi vairākkārtīgi krustojušies. 

Gan dzejnieks Auseklis, gan virsdiriģents Indriķis Zīle skolas gudrības sāka apgūt Alojas draudzes skolā. Tiesa Indriķim Zīlem vairāk paveicās ar skolotājiem. Ja dzejnieks pirmās zinības skolā apguva pie skolotāja Miškes, kurš vairāk bija tirgonis un andelēja sviestu, kā arī mija zirgus nevis nodarbojās ar skolēnu mācīšanu, tad Indriķis  zinības apguva skolotāja Pētera Bormaņa vadībā, kurš prata arī vijoles spēli un bieži bērnu dziedāšanu pavadīja ar vijoles skaņām.  

Pēc tam abi Jāņa Cimzes Valkas skolotāja seminārā apguva skolotāja profesiju. Tiesa gan atšķirīgā laikā. Dzejnieks seminārā mācījās no 1868. līdz 1871. Gadam, bet Indriķis Zīle šajā laikā vairs tieši nebija saistīts ar Cimzes semināru. Viņš bija skolotājs Valkas meiteņu skolā, arī dažās citās Valkas skolās, pildīja ērģelnieka pienākumus Valkas evanģēliski luteriskā baznīcā, dibināja un vadīja biedrību “Dziesmu kronis”, izveidoja un vadīja  jaukto kori un visu Valkas muzikālo dzīvi ārpus Cimzes semināra. Viņš arī 1868. gadā piedalījās pirmo Valkas novada Dziesmu svētku organizēšanā un diriģēja170 dziedātāju lielu  kopkori. 

Vairāk - audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.

Četri gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai partijas solījumus pārvērstu darbos. Vai arī, lai par tiem aizmirstu. Politiskie spēki, kas šajā sasaukumā strādājuši valdībā, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām solīja celt pensijas, vairāk palīdzēt ģimenēm, mazināt nodokļus un risināt demogrāfijas problēmas. Ko kura partija rakstīja programmās toreiz un cik no tā izpildījusi? To analizē "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnālisti.

Justīne Kozlovska pirmajā no četriem šā cikla raidījumiem šķetina partiju solījumus sociālajā politikā.

Latvijā nav kopīga darbības nepārtrauktības plāna ar valsts iestādēm, ko darīt ar medikamentu saglabāšanu ārkārtas situācijā. To uzrādīja arī notikušais augustā, kad pēc vētras daudzviet pazuda elektrība. To intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.

Kad pazuda elektrība, aptiekām bija jārisina, kā saglābt medikamentus, kam nepieciešama īpaša temperatūra.

Režisors Jānis Streičs vēlējās, lai viņa 90. jubileja būtu kopīgi svētki visai Latvijai. Tieši tā tas arī būs. Kaut arī dižā kinomeistara jau pusgadu nav mūsu vidū, viņam veltītais koncertuzvedums "Mans draugs Jānis Streičs" būs veidots kā dzīvespriecīgas svinības. Tajās skanēs dzīvas sarunas un pazīstamas melodijas jaunā skanējumā. Daļa no Streiča filmu dziesmām patlaban tiek arī ierakstītas.

Ierakstos piedalās arī grupa "The Sound Poets", kura ieskaņo dziesmu "Vālodzīte". Dziesmas izvēli grupas mūziķi uzticējuši Jānim Aišpuram, un tieši šo dziesmu viņš izvēlējies divu iemeslu dēļ – tā ir ļoti spēcīgs filmas ”Limuzīns Jāņu nakts krāsā” vadmotīvs un tā bijusi tuva viņam personiski ļoti mīļam cilvēkam.

Albums digitālā formātā nāks klajā šomēnes, un dziesmas skanēs arī koncertuzvedumā ”Mans draugs Jānis Streičs”, kas notiks 19.septembrī Preiļos, bet 26.septembrī – Streiča dzimšanas dienā – Rīgā, kinoteātrī ”Splendid Palace”.