“Gadsimta vētras” laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem un visiem, kuri piedalījās elektroapgādes atjaunošanā un citos seku novēršanas darbos. Glābēju un NMPD mediķu brigādēm ik pa brīdim nācās strādāt “ārpus zonas”, tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, “Starlink” satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras laikā pieredzēto, paziņoja, ka vērtē iespēju krīžu vadības vajadzībām kā rezerves sakaru slāni izmantot arī Eiropas Savienības programmas "GovSatCom" satelītsakarus. Kas ir šī programma, ko tā ietver un kā Latvija to var izmantot savām vajadzībām?

“GovSatCom” jeb valdību satelītsakari ir Eiropas Savienības kosmosa programmas daļa, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm drošus satelītsakarus. Tā paredzēta kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, civilajai aizsardzībai, robežapsardzībai un krīžu vadībai situācijās, kad virszemes sakaru infrastruktūra ir pārslogota vai nav pieejama. Programma sāka darboties janvārī, un pašlaik tajā ir pieejami  Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas un Spānijas satelīti. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Jurijs Sadovskis stāsta, ka šo satelītu izvietojuma dēļ Latvijas vajadzībām var izmantot tikai dažus no tiem.

Mēs celsim dvīņu māju laukos.

0:00 Ievads: Sākam ar kašķi.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Vairāk pirkt, vairāk ēst, vairāk izmest - tā ir klasiska patērētājsabiedrības formula, par kuru maksājam ar veselību, vides piesārņojumu un citām negatīvām sekām. Šai parādībai īpašu uzmanību pievērsīs festivāls ”Māksla par gaļas nodokli”, kas risināsies no 4. līdz 6. septembrim radošajā rūpnīcā ”Veldze”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 30 mākslinieku no septiņām valstīm. Būs skatāma izstāde, notiks performances, sarunas un diskusijas.

Festivāls ”Māksla par gaļas nodokli” notiks otro reizi. Par tā tēmu šogad izvēlēts jēdziens ar intensīvi emocionālu nokrāsu – ”rijība”, kas simbolizē negausīgu un alkatīgu patēriņu visdažādākajās nozīmēs.

Mēs esam pieraduši patērēt par daudz, ikdienā par to reti aizdomājamies, bet festivāls ar mākslas starpniecību vērsīs uzmanību uz to, cik tas dažkārt ir neatbilstoši mūsu vajadzībām un cik dārgi tas mums patiesībā maksā. 

Bērnu slimnīcas fonds arī turpmāk plāno rīkot psihoemocionālās atbalsta nometnes bērniem no Ukrainas. To intervijā Latvijas Radio sacīja Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Vineta Vilistere-Lāce. Tieši šobrīd rit kārtējā nometne, kur bērni Latvijā viesojas ar savām mammām.

"Psihoemocionālā terapija, fizioterapija, mākslas un mūzikas terapijas, kā arī individuāli piemērotas nodarbības. Līdzās tam mēs dodam iespēju šiem bērniem piedzīvot arī bērnību - zooloģiskais dārzs, saldējums, jūra un tā tālāk. Mūsu spēkos nav apturēt karu vismaz uz 10 dienām Ukrainā, bet mēs varam nodrošināt šīs 10 dienas bez kara bērniem, kas atbrauc šeit, uz Latviju," bilst Vilistere-Lāce.

Vilistere-Lāce turpmāk būs Bērnu slimnīcas fonda vadītāja. Viņa pienākumus pārņem no līdzšinējās vadītājas Lienes Dambiņas.

Vai radīt scenogrāfiju un tērpus filmām, teātriem un operetei ir kā veidot jaunu realitāti? Monopolā saruna ar dizaineri, scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Elīnu Miltu-Niedrāju.

Vienā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārziņā esošajām informācijas sistēmām konstatēts datu drošības incidents.

Saeima vērtēs, vai ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus.

ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija: Šī gada dabas parādība El Ninjo varētu būt spēcīgākā 40 gadu laikā un radīt milzīgu ietekmi uz globālo temperatūru.

Augšdaugavas novadā izveidojies konflikts par skolēnu pārvadājumiem – ap 60 bērnu no Daugavpils palikuši bez autobusa uz 25 kilometrus attālo Biķernieku pamatskolu.

Madonā startē rollerslēpošanas pasaules čempionāts

Kārtējais priekšvēlēšanu solījums vai apņemšanās, kas šoreiz tiks īstenota? Saeima vērtēs, vai ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus. Deputāti šodien, 3. septembrī, nodeva komisijām divus līdzīgus likumu grozījumu priekšlikumus, kurus atsevišķi iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienība un “Progresīvie”.

Saeima ir vienīgā valsts iestāde, kuru Valsts kontrole nerevidē. Par iespēju to mainīt diskutēts gadiem, un līdzīgi priekšlikumi parlamentā iesniegti vairākkārt, taču līdz likumu grozījumu pieņemšanai nav nonākts. Vai šoreiz tas izdosies?

Šonedēļ raidījums Kur kritiķiem nav vietas lūkojas aktuālo festivālu pavēderēs – uzmanībā ir jau 30. Baltijas jūras dokumentālā filmu foruma “Baltic Sea Docs” programmas aprises un 83. Venēcijas kinofestivāls, kurā šogad pirmizrādīs klasiķu Denija Boila, Mārtina Makdonas, Vernera Hercoga filmas un arī Baltijā veidotus darbus.

Recenzējam spilgtākos programmas atradumus – Susannes Kovačas “Tehplomātija” un Jūlijas Hontarukas “Tērauda brālība”, kas ir Ukrainas, Slovākijas un Latvijas kopprodukcija.

Ķīna - tas ir šajā raidījumu ciklā nepārejošs temats, pie kura laiku pa laikam vērts atgriezties. Šoreiz saruna par to, kāda ir šībrīža Ķīnas pozicionēšanās pasaules politiskajos procesos un arī Ķīnas iekšpolitiskā situācija. Analizē Latvijas ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Iesākumā par to, kas notiek Pekinā, turienes varas virsotnē? Skaidrs, totalitāras sistēmas, varas koncentrācija priekšsēdētāja un prezidenta Sji Dzjiņpina rokās ir liela, tomēr cik lielā mērā tā ir vienpersoniska lēmumu pieņemšana, cik tomēr kolektīva, kādas augstākās partijas struktūras? Kuri faktiski ir tie otrais, trešais, ceturtais cilvēks aiz Sjī Pekinas varas virsotnē?

"Par kompartijas ģenerālsekretāru Sji Dzjiņpins kļuva 2012. gadā, un bija skaidrs, ka pēc pāris mēnešiem viņš kļūst arī par Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāju jeb, kā to starptautiski dēvē, prezidentu. Tad bija lielās gaidas, ka viņš būs tāds ar cilvēka seju, atšķirībā no Hu Dzjiņtao [iepriekšējais Ķīnas vadītājs], kurš bija tāds tehnokrātisks un robotīgs varasvīrs. Likās, ka viņš būs runājams no Rietumu viedokļa un ka viņš noteikti turpinās izaugsmi un mēģinās atrisināt tās sociālās problēmas, kuras šī izaugsme bija radījusi. Kad Ķīnas atvēršanās pasaulei process turpināsies. Nekā nebija," norāda Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. "(..) Sji Dzjiņpins faktiski diezgan ātri parādīja, ka viņš nejūtas komfortabli situācijā, kad viņam kāds nepiekrīt. Viņš uzreiz ieviesa tautā populārus pretkorupcijas pasākumus, "sitot gan pa tīģeriem, gan pa mušām", bet tajā pašā laikā arī tieši pa tiem tīģeriem un tām mušām, kuras viņam šķita viņu apdraudošas. Un šodien nav tāda otrā, trešā un ceturtā. Mēs redzam, ka jebkura galva var noripot, it īpaši tajos amatos, kuros ir ne tikai politiskā, bet arī militārā vara. Nav arī tāda otrā, jo Sji Dzjiņpins nav iezīmējis arī politiskajā varā sev mantinieku. Viņš faktiski ir pagarinājis savu termiņu. Kurš ir otrais, trešais un ceturtais? To, pat stāvot pie Ķīnas centrālās rezidences augstā mūra, nevar redzēt. Ne tikai no Rīgas to nevar redzēt."