Ko mūsdienās nozīmē būt skolotājam? Tas ir arvien izaicinošāks darbs un vienlaikus arī viens no sabiedrības nākotnes pamatiem. Vai skolotājam šodien pietiek labi pārzināt un mācīt savu priekšmetu, vai arī viņam jābūt audzinātājam, padomdevējam un atbalsta personai? Kā mainījušies skolēni, vecāku gaidas un skolotāja ikdiena, kur beidzas pedagoga atbildība un kā lielajā darba slodzē izvairīties no izdegšanas?

Par skolotāja lomu, ikdienas izaicinājumiem, motivāciju un to, kas nepieciešams, lai pedagogi skolā paliktu ilgtermiņā, runājam raidījumā Ģimenes studija.

Kas ir gandarījuma mirkļi un kas lielākie izaicinājumi, sarunā atklāj Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija latviešu valodas un literatūras skolotāja un klases audzinātāja Agnese Puķe, ķīmijas, fizikas un dabaszinību skolotāja Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā Marija Grīnberga, ķīmijas, fizikas un ģeogrāfijas skolotājs Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā Niks Grīnbergs, Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas sporta skolotājs Arvis Sprude un izglītības vadības maģistrs, izglītības projektu vadītājs un pētnieks Indars Kraģis.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Rīgā tiekamies Latvijas Universitātē, lai runātu par vērtību jautājumiem: kā lemt par Stambulas konvenciju, vai izdosies pieturēties pie Eiropas brīvību standartiem cilvēktiesību un mediju jomā?

Disktutē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Daunis Auers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis.

Vasaras vidū Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski kritizēja pašreizējo nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtību. Viņš apšaubīja, vai organizācijām, kas pārstāv savu biedru vai sabiedrības grupu intereses un piedalās sanāksmēs ar amatpersonām un politiķiem, par to būtu jāsaņem valsts nauda.

Elīna Grīnhofa, biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse interešu pārstāvības vadītāja: „Nav noslēpums, ka šo jomu vajag sakārtot.”

Taču, piemēram, Zemkopības ministrija par lauksaimnieku organizāciju iesaisti politikas veidošanā maksā jau gadiem. Lielāko valsts naudu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jeb LOSP, bet atsevišķi finansē arī vairākas tās biedru organizācijas.

Guntis Gūtmanis, LOSP valdes priekšsēdētājs: „Tas ir tā vēsturiski bijis, lai būtu visi pie galda un konsultētos.”

Savukārt “Auto asociācija”, kad to vēl vadīja pats Kulbergs, savulaik īstenoja projektu, kuram Eiropas Savienība piešķīra gandrīz pusmiljonu eiro. Mērķus varēja izmērīt, taču publiski nevar atrast vienotu apkopojumu par to, ko no iecerētā sasniedza.

Andris Kulbergs, Ministru prezidents: „Ja nav atspoguļoti slikti, es nevaru tagad pateikt, es nevadu ikdienā „Auto asociāciju”.”

Vai prasība pēc izmērāma rezultāta un taupības vienādi attiecas uz visām nevalstiskajām organizācijām Latvijā? To pētām raidījumā Atvērtie faili.

Teksasas varas iestāžu izveidots 850 aizliegto grāmatu saraksts, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTQ+ tematiku, izraisīja negaidīti plašu atsaucību arī citos štatos, bet bibliotekāriem nācās cīnīties par demokrātiju un vārda brīvību.

Dokumentālā filma "Bibliotekāri", kas uzņemta ASV un stāsta par bibliotekāru un sabiedrības cīņu par demokrātiju un vārda brīvību ASV, ir aktuāla arī Latvijā, īpaši priekšvēlēšanu laikā. Kultūras rondo par filmas tematiku, arī par bērnu un jauniešu literatūras saturu un to, vai grāmatu aizliegšanas degsme ir bijusi un ir arī Latvijas problēma, pārrunājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktori Katrīnu Kukaini un Latvijas bibliotekāru biedrības iniciatīvas "Bibliodoma" idejas autori, Salaspils bibliotēkas bibliotekāri Baibu Īvāni.

„Bibliotekārs ikdienā var saskarties ar situācijām, kad ir vēlme ietekmēt krājumu,” par situāciju Latvijā bilst Baiba Īvāne.

„Ir bijuši daži gadījumi Latvijā, kad ir vērsta uzmanība uz grāmatām bērniem, kur ir nepiemēroti temati, to ir darījuši atsevišķi politiskie spēki,” piekrit Katrīna Kukaine.

Aizvadītā vētra padarīja tūkstošiem mājsaimniecību atkarīgas no elektromontieru darba. Ikdienā to nemanām, taču tādās krīzēs, kā šīs vasaras vētra, redzam, cik būtisku darbu veic cilvēki, kas ikdienā nodrošina nepārtrauktu elektrības padevi mūsu mājām. Kā diendienā uztur kārtībā augstsprieguma un pievadošos elektrotīklus un kādas vētras spēj izturēt šī infrastruktūra? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro AS "Sadales tīkli" valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs, ierakstā uzklausām Imantu Zviedri, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli.

Kā palīdzēt apgūt nepieciešamās iemaņas, lai tās varētu pielietot praksē, ja ikdienā nākas aprūpēt tuviniekus ar funkcionāliem traucējumiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, jo ir kāds jaunums, kas palīdzēs visiem, kam nepieciešama šāda pieredze.

Skaidro Sociālās Integrācijas valsts aģentūras (SIVA) direktores vietniece profesionālās rehabilitācijas jomā

Sociālās integrācijas valsts aģentūra Jūrmalā, Slokas ielā 61, augustā atklāja mūsdienīgi izveidotu Kompetenču attīstības centru. Tas ir būtisks solis neformālo aprūpētāju atbalstam. Mācības kompetenču attīstības programmā kādā no pieciem moduļiem neformālajiem aprūpētājiem pieejamas jau no 2023. gada, cilvēkiem, kas nonākuši situācijā, kad ir jāparūpējas par kādu sev tuvu cilvēku.

Kristīne Dārzniece dalās pieredzē un atzīst, ka mācības bijis milzīgs atspaids situācijā, kad bija jāuzņemas rūpes par vīru, kurš ir pirmās grupas invalīds.

Pirms gada Viktors Hordienko Krievijas drona triecienā zaudēja tēvu, bet pirms nedēļas – savu pēdējo kombainu. Viņš ir viens no tikai diviem zemniekiem, kuri palikuši strādāt Hersonas apgabala Berislavas rajonā pie pašas frontes līnijas, kur lauksaimniekiem jābūt arī sapieriem, REB operatoriem un dronu medniekiem.

Hersonas apgabala Zemnieku asociācijas vadītājs stāsta par Krievijas dedzinātajiem labības laukiem un mērķtiecīgajiem uzbrukumiem cilvēkiem un tehnikai, tēva Oleksandra Hordienko zaudējumu un ukraiņu zemnieku spītu, izdomu un spēju pielāgoties karam.

“Ja vajadzēs, mēs iemācīsimies arī ar F-16 lidot,” – sarunā ar Dīvu Reiznieku saka Viktors.

Savukārt, Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Рік тому Віктор Гордієнко втратив батька внаслідок удару російського дрона, а тиждень тому — свій останній комбайн. Сьогодні він один із лише двох фермерів, які досі працюють у Бериславському районі Херсонщини, біля самої лінії фронту, де аграріям доводиться бути не лише хліборобами, а й саперами, операторами РЕБ та мисливцями на дрони.

(Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.)

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs.