"Klasikā" tiekamies ar pianistu, JVLMA Klavieru katedras profesoru un Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētāju  Venti Zilbertu. Runājam par Oļģerta Grāvīša 100. dzimšanas dienai veltīto koncertu, kas RLB Zelta zālē izskanēs 6. septembrī, Oļģerta Grāvīša muzikālo mantojumu un kopīgajām gaitām. 

Oļģerta Grāvīša simtgadei veltīto sarīkojumu ievadīs muzikoloģe Zane Prēdele. Koncertā piedalīsies mūziķi Juris Jope (tenors), Ventis Zilberts (klavieres), Ēriks Kiršfelds (čells) un Zīle Ūdre (flauta), kā arī Zemessardzes koris "Stars" diriģenta un vecākā zemessarga Ārija Šķepasta vadībā. Programmā – Oļģerta Grāvīša kamermūzika, kā arī Oļģerta Grāvīša, Edmunda Goldšteina un Aldoņa Kalniņa latviešu tautasdziesmu apdares korim.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar politologu Andi Kudoru.

5. septembris ir dzejnieka un tulkotāja Knutu Skujenieka (1936–2022) dzimšanas diena. Šogad atceramies viņu 90. dzimšanas dienā. Viņa sievai – Intai Skujeniecei, dendroloģei, kurai kā Mordovijas nometnē izsūtītā Knuta sievai nācās atteikties no zinātnieces karjeras, pārrakstīt viņa dzejoļus, nodrošināt sarakstes, kā arī rūpēties par iztiku un audzināt bērnus, 90 gadi palika šā gada 29. jūlijā.

Knuta dienā, kas Salaspilī tradicionāli notiks 25. septembrī, īpaša uzmanība būs pievērsta Intai Skujeniecei. Pasākums simboliski atgriezīsies pie pirmsākumiem – pirmā Knuta diena 2000. gadā notika toreizējā kultūras namā “Enerģētiķis”, kas šodien atdzimis kā Salaspils koncertzāle un tajā būs Knuta Skujenieka zāle.

Kultūras rondo ir sava Knuta diena, kurā pārskatot arhīvus, atradām kolēģes Zaigas Grīnbergas veidoto raidījumu par Intu Skujenieci Melnbaltasi foto 2015. gadā un Kultūras rondo sarunas, kas ierakstītas ciemojoties pie Intas un Knuta 2016. gadā.

Savukārt Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne stāsta, kā Knuta diena noritēs šogad.

Šodien, 4. septembrī, pie skatītājiem ceļu sāk starptautiskais festivāls "Homo Novus". Festivāls, kura pirmsākumi meklējumi Daugavpilī, simboliski arī šogad iegriežas te – Daugavas upes tecējumā.

Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs britu teātra kompānijas "Stan's Cafe" un Latvijas mākslinieku veidotā izrāde "Upes tūres. Daugava". Aptuveni 50 minūšu ilgais izrādes stāsts vedīs no Daugavas ietekas Rīgas līcī pret straumi, iepazīstinot ar upi, tās vēsturi un krastos dzīvojošajiem. Festivāla laikā izrādi varēs pieredzēt dažādās vietās gar Daugavu posmā no Krāslavas līdz Rīgai. Jau šovakar pirmā izrāde notiks Krāslavā, rīt – Augšdaugavas novada Naujenē un parīt – Daugavpilī.

Stāsts "Upes tūres. Daugava" jeb izrāde par visiem Daugavas krastos dzīvojošajiem šī gada "Homo Novus" festivālā nav radies nejauši. Visam pamatā ir sava likumsakarība, un šoreiz tā ir arī veiksmīga sadarbība ar britu māksliniekiem un viņu radīto koncepciju par dzīvi gar dažādām upēm.

Kameras pilsētvidē, sociālie mediji, viedierīces un digitālie pakalpojumi ir kļuvuši par ikdienas daļu. Taču, cik daudz privātuma esam gatavi atdot ērtību vārdā? Diskusijā runājam par datu drošību, digitālo uzraudzību, sabiedrības paradumiem un robežu starp drošību, ērtībām un privātumu mūsdienu digitālajā vidē.

Noklausies Digitālās brokastis dzīvo ierakstu sarunu festivālā “Lampa 2026”. Artim un Anetai pievienojās Kirils Solovjovs, IT drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs un kiberdrošības eksperts, Gatis Ozols, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos, un Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šajā nedēļas nogalē Latgale aicina uz satikšanos zem simtgadīgajiem kokiem Juzefovas parka festivālā Augšdaugavas novadā, doties Rēzeknes novada Debespušu pārgājienā ārpus tūristu ceļiem un takām, kā arī pabūt tradīcijām bagātajā Viļānu tirgū.

Augšdaugavas novads aicina uz romantiskā un varbūt nedaudz noslēpumainā Juzefovas parka festivālu (05.09.): “Šoreiz uzmanības centrā būs koks un tā redzamās un neredzamās pasaules. Parkā būs iespēja baudīt ne tikai mūziku, izrādes un izstādes, tirdziņus un dažādas radošās aktivitātes, bet arī ielūkoties parka dažādajās pasaulēs. Iepazīt koku iemītniekus, izmēģināt savas prasmes, kā arī uzzināt Augšdaugavas novada stāstus,” tieši sestdien no trijiem dienā izbaudīt Juzefovas parka īpašo atmosfēru, ar tā simtgadīgajiem kokiem, kas pieredzējuši gan skaistu un traģisku mīlasstāstu, īpašas satikšanās un jēgpilnu kopābūšanu, aicina Augšdaugavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes pārstāve Vita Litiņa. “Tātad plkst. 15 ir iespēja izbaudīt Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” izrādi “Upes tūres. Daugava”, savukārt plkst. 16.00 Augšdaugavas novada mazākumtautību kolektīvu un bērnu interešu izglītības kolektīvu koncerts “Katrs savā zarā”, un plkst. 18.00 visus gaida grupa “Dzelzs Vilks”.” Izmantojiet iespēju paviesoties arī Naujenes Novadpētniecības muzejā: “Kas atrodas blakus šim unikālajam parkam. Izbaudīt izstādes – apskatīt Ģertrūdes Zeiles un Valentīnas Zeiles darbus. Un muzeja darbinieki būs parūpējušies par unikālām izstādēm, ko būs iespēja baudīt mākslas mīļotājiem. Juzefovas parks aicina uz vēl vienu vasaras satikšanos zem saviem senajiem kokiem.”

Uz satikšanos un kopīgu iešanu svētdien (06.09.) plkst. 9.00 aicina pārgājienu cikls “Rēzeknes novada Debespuses” un Rēzeknes novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Daiga Miščenko: “Trīs gadi ikmēneša pārgājienos pavisam noteikti ir iespēja izzināt novadu no cita rakursa. Tā ir iespēja redzēt gan (Rēzeknes novada) ainavu daudzveidību, mazos ciemus un apdzīvotās vietas, dabas vērtības kultūrvēstures pieminekļus, vietējos cilvēkus un viņu dzīvesveidu un tas pavisam noteikti ir tas ceļš, kas paliek ārpus ierastajiem tūrisma maršrutiem.” Pārgājienu garums un sarežģītības pakāpe ļauj pārgājienos pievienoties teju ikvienam – bērniem, senioriem, ģimenēm un arī četrkājainajiem draugiem, un arī šis, jubilejas, pārgājiens nav izņēmums. “Pārgājienu cikls “Rēzeknes novada Debespuses” svinēs savu trīs gadu jubileju, šoreiz, dodoties rudenīgā pārgājienā pa Stoļerovas un Kaunatas pagastiem. Aptuveni 22 kilometru garais apļveida maršruts vedīs pa nomaļiem lauku ceļiem, cauri mežiem un nelieliem ciemiem gar Dziļūta un Idzepoles ezeriem, ļaujot iepazīt Latgales ainavu vietās, kur ikdienā bieži vien neviesojamies vai pabraucam garām. Starts: 6. septembrī plkst. 9.00 pie Dziļūta ezera atpūtas vietas, kur pēc pārgājiena iecerēta arī neliela jubilejas kopā būšana pie ugunskura, tāpēc, pārgājiena dalībniekus aicinām paņemt līdzi arī kādu ugunskura gardumu.”

Savukārt gardumus, kā arī saimniecībā nepieciešamas lietas, vietējo saimnieku un uzņēmēju produkciju šajā svētdienā (06.09.) būs iespēja iegādāties tradicionālajā Viļānu tirgū.

Lai brīvdienās Latgalē uzņemtā enerģija piepilda visu jauno darba nedēļu!

Sākam pētīt, kur plūst piena upes. Septembrī piektdienās dodamies pie piensaimniekiem un piena pārstrādātājiem, lai noskaidrotu, vai tiešām to pienu Latvijā taisa no piena pulvera un kāpēc piena pakā nav tauku kārtiņas? Un sākam nevis ar piena govīm, bet kazām. Šonedēļ dodamies uz bioloģisko zemnieku saimniecību Mālpils pagasta "Tuntuļos" pie Daces un Valda Ozoliņiem. Ģimene jau 20 gadus nodarbojas ar kazkopību. Turpat blakus saimnieko arī abu dēls Artūrs Ozoliņš ar sievu Baibu, viņi izvēlējušies graudkopību.

Stāsta Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis; pārraides producente – Inga Saksone

Neatkarība nevienai no Baltijas valstīm neiekrita rokās pati par sevi. Uz to neatkarīgi no datumiem mūs vedis kopīgais Baltijas brīvības ceļš. Bet vai zini, kāpēc Lietuva un Latvija neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu atzīmēja pērn, bet Igaunija – šogad? Atbilde nav meklējama nostāstos par igauņu lēnīgumu. Baltijas valstu neatkarības atgūšana noritēja diezgan līdzīgi. Latvijas Tautas frontes, igauņu "Rahvarinne", leišu "Sajūdis" politiku saskaņojām kopīgā Baltijas padomē. Tomēr katrai kustībai bija savs jājamzirdziņš jeb joma, ar ko tā izcēlās. Igauņi pirmie unitārajā Padomju Savienībā ieviesa ekonomiskās patstāvības programmu. Igaunijas PSR Augstākā padome pirmā pieņēma suverenitātes deklarāciju, ar ko padomju impērijā sākās tā sauktā "suverenitāšu parāde". 

Lietuvas komunistiskā partija savukārt pirmā izstājās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas. Impēristus tas gremzda pat vairāk nekā PSRS centralizētās ekonomikas drupināšana. Vissavienības kompartija kā kolektīvs diktators līdz šim bija saturējusi kopās visas krievu apspiestās tautas. PSRS Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Lukjanovs arī mani kā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju brīdināja: "Neuzdrošinieties šķelt kompartiju! Nebūs tās, nebūs Padomju savienības!"

Vairāk – audioierakstā.