Krievija gatavojas būtiskai kara eskalācijai šajā ziemā. Tā var būt izšķiroša gan Ukrainai, gan pašai Krievijai. Tā ir teicis Polijas premjers, sakot, ka drošības riski nopietni pieaug arī mums, tajā skaitā Latvijā. Krustpunktā cenšamies saprast, kāda ir pašreizējā realitāte un ko tas nozīmē?

Analizēa nalītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un atvaļināts vēstnieks Andris Teikmanis.

Pēc mēneša būs Saeimas vēlēšanas, tāpēc septembrī katru trešdienu raidījumā Reģioni krustpunktā uzklausīsim, kā iedzīvotāji reģionos vērtē politiķu solīto un izdarīto un ko no Saeimas deputātiem gaida nākotnē. Šoreiz dodamies uz jaunāko Latvijas pilsētu – Carnikavu.

Rīgas reģions jau daudzus gadus ir ekonomiski aktīvākais un arī ar cilvēkiem bagātākais. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā Rīgas reģions radīja 65,8% no visas Latvijas IKP. Salīdzinājumam – otrajā vietā esošā Kurzeme – tikai 10,2%. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju starpība ir būtiska – Rīgas reģionā tas sasniedza 30440 eiro, Latgalē  – tikai 11536 eiro.

Līdzīga tendence vērojama arī demogrāfijā. Rīgas reģionā 2025. gada sākumā dzīvoja gandrīz 46% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus iedzīvotāju skaits tomēr samazinās pašā Rīgā, bet pieaug vairākos Pierīgas novados, piemēram, Mārupes, Ādažu, Ropažu un Salaspils novadā.

Carnikavā, kas pilsētas tiesības ieguva šogad augustā, šobrīd dzīvo 5800 iedzīvotāji un kopumā Carnikavas pagastā iedzīvotāju skaits pārsniedz 11000. Pēc pēdējās reformas Carnikavas pagasts tika pievienots Ādažu novadam un jaunajā novadā dzīvo vairāk nekā 25000 iedzīvotāju. 

Kultūras rondo Rīgas Mākslas telpā tiekas ar mākslinieci Sarmīti Māliņu viņas jaunākajā izstādē "Skatīšanās no malas", kuras centrā ir mākslinieces pirmais – 1990. gadā radītais objekts, ar tādu pašu nosaukumu, kuram līdzās skatāms šogad tapušais objekts "Mute".

Sarmītes Māliņas 1990. gadā radītais darbs “Skatīšanās no malas” tika eksponēts pirmajā objektu un instalāciju mākslas lielformāta izstādē “Latvija – XX gadsimta kūlenis. 1940.–1990. gads” izstāžu zālē “Latvija”. Darbs ir lakonisks, pat minimālistisks, iezīmējot vēlākajiem Sarmītes Māliņas darbiem raksturīgo attīrīto formu valodu.

Latvijas laikmetīgā māksla un izstāžu vēsture glabājas šķūnīšos un pagrabos, jo laikmetīgās mākslas joprojām nav pat projektā. Arī pie šādas atziņas atkal nonākam sarunā ar mākslinieci un izstādes kuratori Daigu Rudzāti.

Sarmītes Māliņas izstāde "Skatīšanās no malas" būs aplūkojama no 4. septembra līdz 25. oktobrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē ciklā "Milži".

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

Dadzītis ir caurceļotājs un arī ziemotājs. Ceļošanas laikā un ziemas periodā dadzīši veido barus, un ziemā tos ir arī vieglāk pamanīt. Bars kopīgi barojas un nakšņo parasti kādā augstā kokā, un barā varbūt pat 40 līdz simts dadzīšu. Cilvēki parasti ir ļoti pārsteigti, ieraugot tik košu putniņu Latvijā. 

"Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, bet ir tiešām nesajaucami. Tiem ir sarkans sejas apspalvojums, balta galva ar melnu pakausi, smilšbrūna mugura un krūtis, gaiša, gandrīz balta pavēdere, bet spārni – melni ar koši dzeltenu joslu. Izskatās pēc maza, krāsaina papagailīša," raksturo Zane Dāvidsone.

Mode savulaik bija ciešissavijusies ar sociālekonomisko dzīvi. Sieviešu rokassomas vēsture nebūt nav stāsts tikai par modes aksesuāru vai pratisko nepieciešamu pārnēsāt priekšmetus – tā sevi ietver lielākas sabiedrības izmaiņas – sieviešu finansu neatkarību. Kabatas, kas savulaik bija tik ierastas vīriešu un tā sieviešu apģērbā, 19. un 20. gadsimtā sieviešu garderobē nomainīja somas, kļūstot par simbolu sieviešu dalībai kopējā darba tirgū un finanšu neatkarībai. Kopš tā laika tieši rokassomiņa ir kļuvusi par luksusa simbolu modes pasaulē un viesienesīgāko modes namu preci.  Kāpēc sieviešu apģērbā pazuda kabatas un kā to vietā ienāca somiņas un ko viena rokassoma var pastāstīt par gadsimtu ilgu sabiedrības vēsturi? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tekstīliju krājuma glabātāja Agnija Cigelniece.

Naudas aizdevumi pret ķīlu ir sens finansiāls darījums. Šis termins sākotnēji cēlies no lombardiem – tautas, kas 6. gadsimtā iekaroja Itāliju un apmetās tās ziemeļu reģionā, kas vēlāk kļuva pazīstams kā Lombardija. Šī reģiona bagātās pilsētas bija modernās banku sistēmas šūpulis, un daudzi lombardu baņķieri viduslaikos kļuva ievērojami visā Rietumeiropā kā finansisti, naudas aizdevēji un ķīlas ņēmēji.

Latvijā pirmo lombardu vēsture ir datējama ar 19. gadsimta sākumu, bet oficiāli šī finanšu iestāde Rīgā sāk darbu 1895. gadā. Vairāk par lombardiem to darbiniekiem un klientiem Latvijā 20. gs. 20. – 30. gados stāsta vēsturniece un "Latvijas Avīzes" Kultūras nodaļas vadītāja Anita Bormane, kura par šo laika posmu un minēto tematu ir arī sarakstījusi grāmatas „Skaists bij’ tas laiks" un "Kā var aizmirst".

--

"Dadzītis, kuru mēdz dēvēt arī par cigli, ir putniņš, kurš dzīvo vairāk laukos, bet sastopams arī pilsētas parkos. Jūsu dzīve noteikti kļūs krāsaināka un priecīgāka, ja to pazīsiet, jo putns tiešām ir ļoti košs. Savukārt, ja iemācās dziesmu, tad var arī pamanīt un nojaust, cik daudz šo putniņu patiesībā ir," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

22. augusta viesuļvētras, kas pārdrāzās pāri Latvijai, nodarītais posts, vēl joprojām rada problēmas krietnai daļai iedzīvotāju. Daļa no problēmām būtu vieglāk risināmas, ja cilvēki būtu laikus sagatavojušies. Kā sagatavoties šādām krīzēm?

Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste un uzņēmuma "Bugout.eu" dibinātājs un vadītājs, eksperts gatavības un rīcības ārkārtas situācijās jautājumos Jānis Joksts.

"sam dzīvojuši salīdzinoši drošos un komfortablos apstākļos. Līdz ar to situācija, kad nav elektrības vai nav sakaru, daudziem ir katastrofa. Cilvēki nemāk dzīvot bez telefona, nezina, kā tas ir, kad nav elektrības - ko tad darīt, kā pagatavot ēst, kā izdzīvot," norāda Viktorija Gribuste. "Varam atcerēties savu bērnību, kad elektrības pārrāvumi bija regulāri, un atcerēties, ko darīja mūsu vecāki un vecvecāki, lai šādas situācijas pārdzīvotu. Ierasts bija, piemēram, daudzdzīvokļu mājās piepildīt vannu ar ūdeni. Kāpēc to darīju? Tikai tāpēc, ka zināja, ka iespējams, nebūs ūdens, un šādā veidā sagatavoja krājumus. Sen aizmirsta, bet ļoti laba metode."

Viņa arī aicina nopietni uztvert šūnu apraidē izsūtītos paziņojumus.

Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abašinu. Ierakstā uzklausām Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jāni Bekeru.

Stāsta Enija Rubina, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīva fondu analītikas un uzziņas sistēmas nodaļas vadītāja; pārraides producente – Inta Zēgnere

Izrādās, uz šo jautājumu var atbildēt Rīgas rātes protokoli. Līdz mūsdienām saglabājušās 386 Rīgas rātes protokolu grāmatas par laiku no 1603. līdz 1890. gadam. Tajās rūpīgi pierakstīti Rīgas rātes sēdēs apspriestie jautājumi un pieņemtie lēmumi. Līdzās lieliem politiskiem un saimnieciskiem jautājumiem protokolos nonākuši arī pavisam ikdienišķi un reizēm ļoti neparasti pilsētas notikumi. Un izrādās – arī stāsti par apslēptu un atrastu mantu.

Pirmā vieta, kur būtu vērts meklēt, ir pats Rīgas rātsnams. 1751. gada 8. novembrī rātes sēdē birģermeistars Berenss ziņoja par dārgumiem, kas atrasti zem vecā rātsnama - skaidra nauda un dažādi sudraba priekšmeti. Tobrīd vecais rātsnams tika pārbūvēts, lai tā vietā celtu jaunu, un atrastā manta bija nodota fogtijas tiesas pārziņā. Rātei bija jāizlemj, ko ar to darīt. Lēmums bija ļoti praktisks. Dārgumus nolēma nodot Tirdzniecības kasei un izmantot jaunā rātsnama celtniecības finansēšanai. Tātad vismaz daļa jaunā Rīgas rātsnama savā ziņā tika uzcelta par dārgumiem, kas atrasti zem vecā. Diemžēl protokols neatklāj pašu interesantāko – kas šo naudu un sudrabu tur bija paslēpis un cik sen tas bija noticis.

Vairāk – audioierakstā.