Smagi roku un kāju ievainojumi ir pat 75 procentiem Krievijas uzsāktajā karā traumētajiem Ukrainas aizstāvjiem, stāsta traumatologs, ortopēds Olafs Libermanis, kurš regulāri dodas uz Ukrainu turpat operēt cietušos karavīrus. Gan Libermaņa operētie pacienti, gan arī citi karā ievainotie dodas uz Latviju, kur turpina ārstēšanos. Daļa no viņiem te mācās no jauna staigāt Nacionālājā rehabilitācijas centrā „Vaivari”. Citiem tur gatavotas protēzes. 

--

Vērtīgs pienesums Latvijas vēstures izpētē ir Viestura Radovica grāmata ”Pāris centimetru dzīves”. Tās atvēršanas svētki bija vakar, 1. septembrī, Latvijas Okupācijas muzejā. Autors grāmatā apkopojis 15 latviešu leģionāru stāstus, ko uzklausīja un ierakstīja divtūkstošo gadu sākumā. Tas bija pēdējais brīdis, kad šos vīrus vēl varēja satikt vaigu vaigā. Viņu atmiņas ir ļoti personiskas, dzīvas un no mītiem un klišejām brīvas. Kāpēc grāmata nāk klajā tikai tagad un ko tā atklāj par leģionāru likteņiem?

Grāmatas autora – žurnālista un vēsturnieka – Viestura Radovica piezīmes liecina, ka pirmo leģionāru viņš intervējis un sarunu ierakstījis 2009. gada 24. janvārī. Bet pēdējā saruna notikusi trīs gadus vēlāk. Pats viņš to raksturo kā sava veida misijas apziņu, saprotot, ka tas ir pēdējais brīdis viņus satikt, lai saglabātu viņu liecības nākotnei. Bet interese par šo tēmu viņam radusies jau bērnībā personisku motīvu dēļ, jo arī abi viņa vectēvi bija leģionāri.

"Paziņojumi par Krievijas gaisa telpas "apturēšanu" liecina, ka Ukraina ne vien aizstāvas, bet arī mēģina ietekmēt ekonomiku caur Maskavas un Sanktpēterburgas lidostām. To Latvijas Radio atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Tas aptverot piecas lidostas un Krievijai tas būtu izaicinājums. Taču esot jāņem vērā, ka Krievija dara visu, lai sabiedrība būtu mobilizēta.

"Redzam, ka Krievijas propaganda ļoti efektīgi strādā. Krievijā viss tiek darīts tā, lai viss būtu pakļauts sistēmai. Noteikti nav gaidāms, ka Krievijā izceltos kaut kādi protesti. Nedomāju, ka Krievijas politiskajam režīmam šis būtu tāds sāpīgākais punkts," norāda Slaidiņš.

--

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis aviokompānijas un to pasažierus, ka Krievijas gaisa telpa būs "pilnīgi nedroša" Ukrainas dronu dēļ, kamēr turpinās karš. "Ukraina neapdraud civilo aviāciju kā tādu - nevienu civilo lidmašīnu. Vienkārši Krievijas debesīs būs droni tādā mērogā, ka tas jāņem vērā," skaidrojis Zelenskis.

Krievijas diktators atbildējis, nosaucot Zelenska izteikumus par "valsts terorisma deklarāciju". "Viņi lūdz mūs atsākt sarunas (..), bet ar teroristiem netiek risinātas sarunas!" pavēstījis Putins.

Cik daudz no Ilonas Daģes prasa orientēšanās sportā nopelnītais pasaules čempiones tituls savā vecuma grupā jau divus gadus pēc kārtas? Par to un daudz ko citu saruna Monopolā.

“Trula vēlētāju makšķerēšana”, “niķīga bērnudārznieka histērija” un “imitēta cīņa” – tik asus pārmetumus premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” veltījis Nacionālajai apvienībai. Strīds koalīcijā izcēlies par Iekšlietu ministrijas sagatavoto plānu ar vairāk nekā 70 imigrācijas ierobežošanas pasākumiem, kuru valdība šodien tomēr neskatīja.

Premjers pārmet iekšlietu ministram Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības nesaskaņota dokumenta virzīšanu, savukārt Dombrava apgalvo, ka visas procedūras ir ievērotas, un partneri esot tie, kas plānu bremzē politisku iemeslu dēļ. Tikmēr politologs abu pušu komunikācijā saskata priekšvēlēšanu cīņas pazīmes un brīdina, ka domstarpības koalīcijā var kļūt arvien skaļākas.

Zinību dienā Latvijas Radio viesojās Iecavas vidusskolā.

Daugavpils Valsts ģimnāzijā skolas gaitas sāka 95 pirmklasnieki. Zinību dienu ģimnāzijas saime aizvadīja pēc Vienības pamatskolas pievienošanas jeb abu skolu atkalapvienošanās.

Šodien Ukrainā dažādos formātos jauno mācību gadu sāk 25 tūkstoši mācību iestāžu. Nemitīgo Krievijas uzbrukumu dēļ daudzviet svētku pulcēšanās uz pirmo zvanu daudzviet nenotika.

Nacionālās apvienības imigrācijas ierobežošanas plāna dēļ koalīcijā izceļas kašķis.

Apgabaltiesa negroza pirmās instances notiesājošo spriedumu Rimšēviča un Martinsona kukuļošanas lietā.

Nepālā sākusies plūdu upuru pagaidu apbedīšana.

Amerikas Savienoto valstu bruņotajo spēku vadībā kārtējās pārmaiņas. Savu amatu pametis līdzšinējais ASV armijas ministrs Dens Driskols.

Šodien Ukrainā dažādos formātos jauno mācību gadu sāk 25 tūkstoši mācību iestāžu. Nemitīgo Krievijas uzbrukumu dēļ daudzviet svētku pulcēšanās uz pirmo zvanu daudzviet nenotika vai tika rīkota atsevišķi pa klasēm drošās vietās.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektori un Kultūras un mākslas institūta vadītāju socioloģi Andu Laķi par zinātnes brīvību, pētījumu lietderību un nozīmīgumu un to, kāpēc politiķi šobrīd zinātni izmanto savai priekšvēlēšanu kampaņai.

21. augustā apritēja 35 gadi, kopš atjaunoja Latvijas Republikas konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu, proti, Latvijas valsts un varas atjaunošanai de facto. Tikai divas dienas pirms šī vēsturiski nozīmīgā datuma notika Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kuras uzmanības centrā bija zinātne, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas efektivitāte vai jautājums par to, kā valstij vērtēt zinātnē ieguldīto publisko finansējumu. Par ko mēs diskutējam 35 gadus pēc valstiskās neatkarības de facto atjaunošanas, kāpēc zinātne pēkšņi kļūst par priekšvēlēšanu kampaņas instrumentu un kas ir antiintelektuālisma cēloņi Latvijas sabiedrībā un pasaulē?

"Pats fakts, ka politiķi lemj vai ir apņēmīgi izdarīt secinājumus par to, vai ir izvēlētas pareizās tēmas, vai ir lietderīgi iztērēta nauda jeb dažkārt tiek lietots jēdziens "izpļekarēta nauda", tas jau vien parāda, ka mūsu politiskajā domā jeb politiskajā kultūrā pastāv kā norma, ka politiķi ir eksperti zinātnieku tēmu izvēlē un zinātnisko zināšanu lietderīgumu novērtēšanā," vērtē Anda Laķe. "Tas, ka notiek cenzūra jeb politiķi cenšas rekomendēt vai ieteikt to, kādas tēmas tiek izvēlētas pētniecībā, tā nav tikai Latvijas situācija. Kad izveidojās pirmā Trampa valdība Amerikas Savienotajās Valstīs, tika izveidota īpaša politiski administratīvā struktūrvienība, kurai bija dots uzdevums izvētīt ieguldījumus zinātnē. Bija apdraudēti pat tādi ieguldījumi, kas bija saistīti ar pētījumu virzieniem, kas ir Nobela prēmijas saņēmuši."

Zinību dienā dodamies uz Aglonas vidusskolu, kur jaunais mācību gads sākas ar satraukumu, prieku par satikšanos un ierasto pirmās skolas dienas rosību. Skolēni šeit apgūst arī speciālās izglītības programmas, bet pēc stundām iesaistās dažādās interešu izglītības nodarbībās no folkloras līdz robotikai. Daļai skolēnu skola ir arī dzīvesvieta – dienesta viesnīcā uzturas bērni no tālākām apdzīvotām vietām.

Taču šogad līdzās svētku sajūtai aktuāls ir arī jautājums par drošību. Kā Aglonas vidusskola ir gatava rīkoties iespējama gaisa apdraudējuma gadījumā un kā šādā situācijā tiktu organizēts mācību process? Par to sarunas ar skolēniem, pedagogiem un skolas vadību Ģimenes studijā.

Degvielas cenas nekrīt, biļešu cenas nepieaug, valsts subsīdiju apjoms arī. Reģionālie pasažieru pārvadātāji norāda, ka risinājums ir jāmeklē nekavējoties, jo ienākumi nesedz izmaksas. Kopš ASV uzsāka karu ar Irānu, naftas cenas ir krietni kāpušas.  Ko darīt – kas sagaida sabiedriskā transporta pasažierus turpmāk? Krutspunktā diskutē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Bērziņš un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.