Par projekta "Rail Baltica" sarežģīto situāciju un ko darīt tālāk, par dzelzceļu un tā nākotni Latvijā vispār, arī par viņu pašu runājam, jo savulaik satiksmes ministrs viņam izteica neuzticību. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekli, ekonomistu Aivaru Strakšas.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par vēju, enerģētiku, investīcijām un politiku. Valdības lēmumu neakceptēt “K2 Ventum” vēja parka ieceri ir sacēlis vētru nozarē. Izskatās, ka bez tiesāšanās neiztiks un ne viens vien investors turpmāk daudz vairāk padomās par politiskajiem riskiem, pirms sāks ko attīstīt.

Aizvadītajā nedēļā valdība lēma neakceptēt “K2 Ventum” plānoto vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, lai gan tas izgājis pilnu ciklu visās saskaņošanās un ietekmes uz vidi izvērtējumā saņēmis pozitīvu atzinumu. Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā – nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana un saglabājas atšķirīgi juridiskie viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē. Zemkopības un ekonomikas ministriem atšķirīgs viedoklis, savukārt Tieslietu ministra ieskatā tiesvedības procesi ir teju garantēti. Valdības lēmums pārsteidzis arī Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētāju Alni Bāliņu.

Ja nevaram Visuma dzīlēs ielūkoties paši, esam radījuši vairākus pārus acu, kas spēj ieraudzīt tāltālas zvaigznes, miglājus un galaktikas un kartēt mūsu debesis tik precīzi, it kā mēs no tūkstoš kilometru attāluma mērītu cilvēka mata biezumu. To visu mums sniedz teleskopi – gan tādi, kas riņķo mūsu orbītā un tālu aiz tās, gan tie, kas atrodas tepat uz Zemes.

Šajās dienās NASA kosmosā laiž jaunu teleskopu – sauktu par godu amerikāņu astronomei Nensijai Greisai Romanai. Tāpat nesen darbu sākusi arī Veras Rubīnas observatorija Čīlē, kas dienvidu debesis kartēs ar 3,2 gigapikseļu izšķirtspēju.

Kas jauns teleskopu pasaulē, un ko esam uzzinājuši, pateicoties šiem tehnoloģiju brīnumiem? Par to saruna ar IT speciālistiem un astronomijas entuziastiem Intu Ķešānu un Raiti Misu un sazināmies Suntažu observatorijas saimnieci Annu Ginteri.

Dzīvojamās zonas ikdienā ļoti bieži tiek izmantotas kā sastrēgumu, remontu apkārtceļš, kas rada augstus riskus šajās zonās dzīvojošajiem cilvēkiem, kas nereti rezultējas arī negadījumos. Ko darīt?

Par to spriežam raidījumā kopā ar Latvijas Auto moto biedrības prezidentu Juri Zvirbuli, Darju Bugaju no Imantas apkaimes biedrības, Sanitu Diku-Bokmelderi no Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, kā arī vienu no Teikas apkaimes biedrības dibinātājiem Mareku Kļaviņu.

Stāsta vēsturniece Inga Sarma; pārraides producente – Inta Pīrāga

Vai zini, ka 20. gadsimta 30. gados Rīgas Radiofona darbiniece bija gan skaistumkaraliene, gan kinoaktrise, turklāt iespējams, ka vienīgā latviete, kas filmējusies slavenā zviedru režisora Ingmara Bergmana filmās? Tā bija Zenta Zommere, kas 1915. gada 23. jūnijā bija dzimusi Somijā, jūras kapteiņa Lezdiņa ģimenē. Beidzoties Latvijas Neatkarības karam, ģimene pārcēlās uz Latviju. Zenta uzauga Rīgas Jūrmalā, mācījās Olava komercskolā Rīgā. Pēc skolas beigšanas strādāja Radiofona programmu daļā. Esot sapņojusi par teātri, bet tēvs uzstājis, ka dzīvē jāpievēršas "nopietnākām lietām".

Reiz, apmeklējot restorānu "Lido", viņa, pašai par lielu pārsteigumu, tika ievēlēta par skaistuma karalieni – tas bijis kāds neformāls konkurss, kur restorāna apmeklētāji aicināti balsot par skaistāko sievieti, kura tobrīd atrodas lokālā. Zenta patiešām bija daiļa – slaida, garām, zeltainām matu pīnēm, spulgu acu skatienu, īsts "latvju zeltenes" iemiesojums.

Vairāk – audioierakstā.

Vai Nacionālie bruņotie spēki (NBS) drīkstēs pārņemt jebkuru privātu nekustamo īpašumu un to nekad neatdot? Un vai ir pamats biedēt ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kā to dara kāds populārs veselības blogeris? To šīs nedēļas" Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā skaidro žurnāliste Justīne Kozlovska.

Cilvēka jūtu pieraksts un viņa iekšējo sajūtu esence ir tēmas, kas raksturo gleznotājas Māras Vaičunas mākslu. Viņas glezniecība ir tonāli smalka, jūtīga un emocionāli dziļa.

Māksliniece mūžībā aizgāja pirms septiņiem gadiem. Publisks spožums viņu dzīves laikā nesaistīja, kas, iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc arī viņas izsmalcinātā māksla plašākam skatītāju lokam palika neatklāta.

Tagad klusumu kliedēs izstāde ”Māra Vaičunas. Ārpus”, kas no sestdienas būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.