Šodien, 31. augustā, Saeimā notiks diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajiem grozījumiem eksaminācijas sistēmā un skolēnu snieguma vērtēšanas kārtībā. Par to spriedīs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti kopā ar ministrijas pārstāvjiem un sociālajiem partneriem.

"Vienīgās izmaiņas, kas tieši mainīs mācību darbu skolās šogad, ir iespēja uzlabot vērtējumu par pārbaudes darbiem, kas līdz šim bijis liegts, izņemot gada beigās par visu mācību vielu," tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības.

Taču virkne citu izmaiņu, kas izskanējušas pēdējā mēneša laikā, nekur nav atliktas, tajā skaitā eksāmenu lomas mazināšana devītklasniekiem.

"Vērtējumu neviens neatceļ, notiks visi eksāmeni, plus vēl būs arī dabaszinību eksāmens, kura vērtējums gan netiks ņemts vērā, pirmajā gadā uzņemot vidusskolā. Jāatzīst, iepriekš pieņemtie lēmumi nav nodrošinājuši pilnu atbalstu un iespējas bērniem un jauniešiem. Īpaši sliktāki rezultāti ir tieši matemātikas eksāmenā, un mēs noteikti esam par to, ka nedrīkstam sodīt bērnu, to apturot savā izaugsmē," norāda Indriksone.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas vairākas ziņas, kas daļā sabiedrības pastiprinājušas bažas par drošību reģionā – neierasti augsta NATO aviācijas aktivitāte pie Kaļiņingradas, CIP direktora Džona Retklifa vizīte Maskavā, kā arī „The Telegraph” vēstītais par jaunām Krievijas dronu bāzēm gar tās rietumu robežu. Lai gan Latvijas amatpersonas norādījušas, ka militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies, tomēr atbildes tiek meklētas arī „alternatīvos” informācijas avotos, tostarp taro kāršu lasījumos. 

„Vai tu Eiropā gaidi karu? Negaidu, bet tas būs, un mēs ar jums to nekādi neietekmēsim. Miljons cilvēku ies bojā, miljons cilvēku paliks bez mājokļa, īpaši Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Ja jums tur ir nekustamais īpašums vai nekustamais īpašums Rietumukrainā, aizdomājieties – par bomzi var palikt ļoti īsā laikā.”

Šis ir taro pareģojums, kas augusta sākumā krievu valodā publicēts sociālo mediju platformā „TikTok”. Tā autorei, kura norādījusi, ka dzīvo Harkivā, Ukrainā, ir vairāk nekā 340 000 sekotāju, savukārt viņas video kopumā saņēmuši vairāk nekā septiņus miljonus atzīmju „patīk”. Lai gan viņas taro lasījumi aptver dažādas tēmas, daudzi no tiem pievēršas politikai un ģeopolitikai, it īpaši reģiona drošībai.

Tā, piemēram, 19. augustā jeb dienā, kad mediji ziņoja par netipisku NATO aviācijas aktivitāti pie Kaļiņingradas, izraisot dažādas spekulācijas, taro kāršu lasītāja publicēja šādu pareģojumu.

„Es redzēju daļēju okupāciju Lietuvā, Latvijā, Igaunijā. Ja jūs man uzdodat jautājumu par to, vai tur būs okupācija, es redzēju daļēju, bet es redzēju, ka sauszemes koridora nebūs. Un, kamēr nekustamais īpašums tur vēl ir kādas naudas vērts, es ieteiktu to pārdot. Bet atkal jau – viss ir individuāli. Kādam būs labi arī pie tās varas, kas tur būs tālāk.”

Lai gan nav pamata apgalvot, ka taro lasītājas mērķis ir apzināti biedēt vai maldināt cilvēkus, viņas teiktais par sauszemes koridoru sasaucas arī ar iepriekš izplatītu dezinformāciju par Suvalku koridoru. Proti, nepatiesiem stāstiem, ka baidoties no kara, šo reģionu masveidā pametot iedzīvotāji. Jāatgādina, ka tas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju.

Laikā, kad informatīvajā telpā parādās daudz ziņu par drošības jautājumiem, uz kuriem ne vienmēr uzreiz ir atbildes, cilvēki var kļūt uzņēmīgāki pret dažādiem „alternatīviem” skaidrojumiem, kā tos piedāvā taro lasījumi. Tie var radīt viltus skaidrības sajūtu – šķietami atklāt to, ko nestāsta oficiālie avoti, ielūkoties nākotnē un pat pateikt, kā rīkoties.

Savukārt sociālo mediju algoritmi var veicināt to, ka šāds saturs cilvēkam tiek rādīts arvien biežāk. Ja lietotājs pie kāda video pavada ilgāku laiku vai ar to mijiedarbojas, platforma šādu uzvedību uztver kā interesi par konkrēto tēmu un sāk piedāvāt līdzīgus ierakstus.

Šī gada jūnijā pēc ilgāka procentu likmju samazinājuma perioda Eiropas Centrālā Banka paaugstināja procentu likmi jeb maksu par naudas aizņemšanos vai atlīdzību par naudas noguldīšanu par 0,25 procentpunktiem. Līdz ar to galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme ir 2,4 procenti gadā.

Investori prognozē, ka procentu likmes septembrī tiks paaugstinātas vēl par 0,25 procentpunktiem, un tas nozīmē, ka palielināsies maksājums par esošajiem kredītiem un dārgāki kļūs jaunie kredīti.

Ekonomisti vērtē, ka procentu likmju celšanās visvairāk ietekmēs hipotekāro kredītu ņēmējus, tātad mājokļu pircējus, kas aizņemas lielas summas un uz ilgu termiņu, bet kopumā likmju kāpums būs pakāpenisks un ne tik straujš kā 2023. gadā.

Raidījumā mēģinām noskaidrot, kur ir radusies māņticība. Šajā sfērā dažādu uzskatu un apgalvojumu ir ļoti daudz. Piemēram, ticējums par melno kaķi, kurš pārskrien ceļu, bet ne tikai. Māņticības formas ir tik dažādas un, jāteic, patiešām izdomas bagātas. Ja nokrīt dakšiņa, ciemos ieradīsies viešņa, ja nazis, tad ciemiņš būs vīrietis. Kur nu vēl skaidrojumi par skaitli 13, sveicināšanos pāri slieksnim un daudz ko citu. Tomēr dažkārt māņticības formas nav skatāmas vienīgi sadzīvē, bet savu vietu atradušas arī ticīgu cilvēku dzīvē.

Vai jums kā mācītājiem ir nācies saskarties ar sadzīvē izplatītām māņticības formām? Varbūt kādreiz jūs paši, kad vēl gājāt uz skolu un ieraudzījāt melnu kaķi, katram gadījumam izvēlējāties citu maršrutu vai nekāpāt no gultas ārā ar kreiso kāju, lai diena būtu veiksmīga?

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi - Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un priesteris, televīzijas "EWTN Latvija" vadītājs Rihards Rasnacis.

Ir sapņi, par kuriem cilvēki runā skaļi, un ir arī tādi, kurus glabā kaut kur dziļi, dziļi sevī, reizēm gadiem ilgi. Viens no tiem šķietami var būt pavisam vienkāršs – kļūt par mammu vai tēti. Taču ne visiem šis sapnis piepildās viegli. Neauglība ir pieredze, ar kuru saskaras daudzi pāri, un aiz medicīniskiem terminiem bieži vien slēpjas ļoti personiski stāsti – cerība, vilšanās, gaidīšana un reizēm arī sajūta, ka apkārtējie līdz galam nesaprot. Raidījumā runājam par neauglību, tās iemesliem, ārstēšanās iespējām un vairāk fokusēsimies tieši uz psihoemocionālo stāvokli. Protams, arī par pašiem cilvēkiem, kam jāmēro šis ceļš, kas patiešām reizēm nav viegls. 

Kā neauglība vai citas ar reproduktīvo veselību saistītās problēmas ietekmē psihoemocionālo stāvokli un ne tikai to, pētām raidījumā kopā ar ārstu psihoterapeitu Ernestu Pūliņu-Cini un ārsti psihoterapeiti Paulu Kovaļevsku no “Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas”.

Franču rakstnieces Koletes novele "Kaķenīte". Darbu tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja.

Režisore Antonija Apele. Piedalās Andrejs Žagars un Anita Grūbe. 1995. gada ieraksts.

Šogad mūsu valsts galvaspilsēta Rīga svin jau 825 gadadienu kopš savas dibināšanas.  Vairāki nākamie raidījumi būs veltīti Rīgas vēsturei. Šajā reizē vēlamies pieskarties tam, kas šeit, Daugavas grīvā, un arī plašākā reģionā bija pirms Rīgas un kāpēc varbūt Rīga radās tad, kad tā radās un tieši šeit.

Sarunu biedrs studijā ir vēsturnieks, arheologs, akadēmiķis, Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Guntis Zemītis.

Spēlē piedalās: Reinis Bērziņš, Roberts Veics, Vita Zalcmane, Gints Rasa.