OECD: Valsts pārvaldes un veselības aprūpes rezultātu uzlabošana veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā.

To, kā ministriem veicas ar trīs prioritāro darbu izpildi, vērtēs ne tikai valdības pilnvaru beigās, bet vismaz reizi mēnesī.

Ukraina paredz papildu līdzekļus aizsardzībai.

Populārāka kontrabandas prece Latvijā joprojām ir cigaretes, savukārt legālo cigarešu tirgū arvien vairāk iespiežas viltojumi un nezināmas izcelsmes bezdūmu nikotīna izstrādājumi.

Organizācija norāda, ka izaugsmi veicinātu valsts finanšu un administratīvās kapacitātes uzlabošana, veselības rezultātu stiprināšana un ātrāka zaļā pārkārtošanās. 

A Ukrainian ethnomusicologist and musician living in Canada, Marichka has, since the Maidan, devoted her voice, songs and knowledge of Ukrainian traditions to the struggle for freedom. In conversation with Dīvs Reiznieks, the former member of “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” and “Balaklava Blues” talks about her current project “Daughters of Donbas”, which reached No. 1 on the World Music Charts Europe in April 2026, Ukrainian children abducted by russia, her experience on the front line as a volunteer combat medic, and why Ukrainian folk songs seem dangerous to the russian regime.

This is a conversation about music as testimony, about switching language after the Maidan, about the Ukrainian roots of Donbas, and about the responsibility of an artist at a time when culture becomes a form of resistance.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs 

Kanādā dzīvojošā ukraiņu etnomuzikoloģe un mūziķe Marička kopš Maidana laika savu balsi, dziesmas un zināšanas par Ukrainas tradīcijām veltījusi cīņai par brīvību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku bijusī grupu “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” un “Balaclava Blues” dalībniece stāsta par savu projektu “Daughters of Donbas”, kas 2026. gada aprīlī ieņēma 1. vietu “World Music Charts Europe”, krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, pieredzi frontē kā brīvprātīgā kaujas mediķe un to, kāpēc ukraiņu tautasdziesmas krievijas režīmam šķiet bīstamas.

Šī ir saruna par mūziku kā liecību, par valodas maiņu pēc Maidana, par Donbasa ukraiņu saknēm un par mākslinieka atbildību laikā, kad kultūra kļūst par pretošanās formu.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Teatra skotive krizis apstuokļūs palīk par telpu cylvāku reiceibys paruodeišonai, dialogam i puormaiņom. Kaida ir teatra lūma myusu dīnuos, i kai teatri ītekmej globalī satrycynuojumi – kari, politiskuo nastabilitate, klimata puormainis i sabīdreibys polarizaceja.

4. junī Daugovpilī, „Teatra festivalā Nr.5”, nūtyka diskuseja „Krize teatrī i pasaulī”, kurā sprīde, kai muokslinīki reagej iz aktualajim nūtykumim, kaidys temys dominej teatru repertuarā, i kai teatris paleidz sabīdreibai lobuok izprast pasaulī nūteikūšū.

Diskusejā dasadaleja kinu i teatra kuratore i kritike, Dailis teatra muokslinīcyskuos dalis vadeituoja Dārta Ceriņa, portala „Delfi” nacionalūs ziņu žurnalists Raivis Spalvēns, režisors, Latvejis Leļu teatra direktors Mārtiņš Eihe i socialantropologs, RSU asociātais profesors Klāvs Sedlenieks. Diskuseju vadeja teatra kritike i žurnaliste Henrieta Verhoustinska.

Vysu diskuseju verīs ite.

Diskuseju reikuoja „Teatra festivala Nr.5” komanda: Daugovpiļs teatris, Dirty Deal Teatro, Gertrudis īlys teatris sadarbeibā ar Latvejis Leļu teatri.

„Teatra festivalā Nr.5” Daugovpilī jau trešū godu piec kuortys sasapuļcēja vairuoki profesionalī teatri, pīduovojūt kai izruodis, tai sarunys ar skateituojim i profesionaļu diskusejis par nūzarē aktualom temom. Festivala sauklis „Latgola ir tyvai” atguodynoj, ka Latgola ir sasnādzama vīta Latvejis i Eiropys kontekstā.

Pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Ģimenes studija dodas tikties ar Zicmaņu ģimeni. Mārtiņš un Krista dzīvo Līgatnes pagastā. Viņi ir lauksaimnieki, nodarbojas ar lopkopību un audzē kartupeļus. Tā gan vairāk Mārtiņa daļa. Krista rūpējas par viņu dēliem trim dēliem - septiņus gadus vecajiem dvīņiem Renāru un Emīlu un pastarīti trīsgadnieku Olafu. Sarunā viņa atzīst, ka algotu darbu nav strādājusi kopš sagaidīja savus pirmdzimtos. Jo brīdī, kad grasījās atgriezties darba dzīvē, vienam no dvīņiem konstatēja ļaundabīgu saslimšanu un tas visai ģimenei lika mainīt ikdienas ritmu un pārvērtēt, kas dzīvē īsti ir un kas nav svarīgs. Laiks ir pagājis un citādā dzīve kļuvusi pierasta. Tajā līdzās nebeidzamajiem lauku darbiem un rūpēm par bērniem no sirds tiek svinēti arī svētki. Īpaši vasaras saulgrieži.

Pirmais drons ar NATO izīcinātāju palīdzību notriekts, bet nu sākusies diskusija, vai šāda aizsardzība nav pārāk dārga cīņā ar droniem? Šis ir viens no diskusijas tematiem nedēļas notikumu apskatā raidījumā Krustpunktā. Satraukumu šajā nedēļā radīja neatliekamās palīdzības automašīnu rindas pie Stradiņu slimnīcas. Skaidrs, ka netrūkst arī dažādu politisko notikumu. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Radio žurnālistu Eduardu Liniņu.

13. jūnijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks fonda “Sibīrijas bērni” rīkots Latvijas Radio kora koncerts “Aizvestajiem”, kas veltīts 1941. gadā 14. jūnijā uz Sibīriju aizvesto Latvijas bērnu piemiņai. Latviešu komponistu - Ādolfa Ābeles, Riharda Dubras, Andra Dzenīša, Ērika Ešenvalda, Romualda Jermaka, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Jāņa Mediņa, Pētera Vaska un Andra Vītoliņa - darbu programmā piedalīsies arī ērģelniece Kristīne Adamaite, diriģēs - Sigvards Kļava.

Katru gadu fonds “Sibīrijas bērni” rīko gan koncertu, gan arī citas norises. Šogad Rīgas Latviešu biedrībā 13. jūnijā notiks konfrenece-tikšanās “Aizvestajiem” un būs skatāma izstāde “Pieminot 1941. gada 14. jūnija deportāciju”.

Režisore un fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja Dzintra Geka-Vaska uzsver: “Koncerts “Aizvestajiem” ir ne tikai piemiņas brīdis tiem, kuri cieta un gāja bojā izsūtījumā, bet arī dzīvs apliecinājums viņu gara spēkam. Ar mūziku mēs atveram durvis uz atmiņām un sirdsapziņu.

Šis koncerts ir kā klusuma un pateicības brīdis tiem, kuri izdzīvoja, un tiem, kuru ceļš palika sniegā. Mans pienākums un mana sirdslieta ir atgādināt, ka viņi nav aizmirsti.”

Sarunā ar Intu Zēgneri Sigvards Kļava atklāj, ka 14. jūnija notikumiem veltītais koncerts Latvijas Radio korim vienmēr ir ārkārtīgi būtisks: "Īpaši tagad šī atcerēšanās un šī apstāšanās, manuprāt, ir daudz svarīgāka mums pašiem, ne tikai Sibīrijas bērniem un aizvestajiem. Skaidrs, ka klausītāju loks šajos koncertos mainās, tas ir neizbēgami, bet viņu dzīvesstāsti, viņu ceļi - tā ir mūsu vēstures skaudra lappuse, kura, es domāju, katram spēj palīdzēt būt stiprākam un nečīkstēt par sīkumiem, par kuriem ikdienā kļūstam ērcīgi.

Man šis koncerts ir lūgšana spēkam, lūgšana cerībai. 

(..) Cilvēkam, kurš tikai no nostāstiem ir dzirdējis tos milzīgos Golgātas ceļus, tomēr ir distancēta sajūta. Jā, esmu kopā ar fondu "Sibīrijas bērni" devies uz Sibīriju un redzējis visas tās vietas un tās šausmas. Esmu redzējis, kur mājo nāve, bet tomēr tā ir tikai mēģināšana pieskarties. Kopā ar šiem cilvēkiem, kuri tur dzimuši un auguši un kuriem šis stāsts ir ar pilnīgi atšķirīgu dziļumu. No vienas puses man drīzāk gribētos, lai koncerts būtu kā dāvana, dziedāt viņiem šo dziesmu, no otras puses, visiem komfortā mītošiem uzsaukt - hei, skatiet. Kad pierodam pie briesmām, ka kaut kur blakus sprāgst, nogalina un notiek iznīcība. Tik ātri pie visa pierodam, ka vismaz mans personīgais iekšējais gars arvien vairāk sāk pretoties tai apātijai, kas ir visapkārt. Te nav runa vienkārši par pārdzīvojumu vai sāpēm, te ir runa par līdzcietību, par ļoti cilvēcībai būtiskām lietām.