Nākamajā gadā paredzēts ieviest jaunu slimnīcu reformu, ne vairs ar pieciem, bet trim slimnīcu līmeņiem. Ko tas risinās un kā līdzēs mūžīgajai līdzekļu trūkuma problēmai medicīnā?

Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentara sekretare Līga Āboliņa, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Krustpunktā vēsturē ne reizi vien esam runājuši par slimnīcu reformu, jo jautājums tiek aktualizēts ik pa gadiem. Jau iepriekš ir bijušas slimnīcu reformas, kaut kādu rezultātu, protams, tās ir devušas. Jautājumā, vai šis rezultāts ir bijis labs, domas dalās. Lai nu kā, ir skaidrs, ka tas nav pilnībā sakārtojis slimnīcu tīklu, jo atkal esam nākamās reformas priekšvakarā. Protams, realitāte mainās, un nekas arī akmenī nav iecirsts. Jautājums, vai tad, ja tiks īstenota nākamā reforma, būs labāk? Sekojot līdzi jau vairāku mēnešu garumā ilgušajām diskusijām, šķiet, ka vairums speciālistu saka, ka atstāt visu, kā ir, arī nevajadzētu. Bet ir svarīgi, lai pēc vēl vienas reformas tiešām sistēma būtu kaut cik sakārtota un saprotama un pacienti būtu ieguvēji, nevis zaudētāji.

No 1. jūlija pasažieru pārvadājumos Vidzemē gaidāmas pārmaiņas. Limbažu un Siguldas novadu maršrutos vēsturisko pārvadātāju “CATA” nomainīs Valmieras novada pašvaldībai piederošais transporta uzņēmums “VTU Valmiera”, kas uzvarēja Autotransporta direkcijas rīkotajā konkursā. Limbažu, Siguldas un Cēsu maršrutu tīkli bija pēdējie, kur kopš 2019. gada neveiksmīgu konkursu un tiesvedību dēļ tā arī nebija izdevies noslēgt ilgtermiņa līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu.

Kamēr uzņēmums “VTU Valmiera” steidz labiekārtot filiāles un apmācīt jaunus autobusu šoferus, Limbažu novada pašvaldībā neslēpj bažas, vai uzņēmumam pietiks kapacitātes visus maršrutus izbraukāt kā līdz šim. Tikmēr Siguldā uz pārmaiņām raugās daudz optimistiskāk. 

Ir darba dienas pēcpusdiena. Limbažu autoostā ik pa brīdim piestāj kāds mikroautobuss, kurš atved pasažierus no novada ciematiem. Izbraukšanas laiku gaida arī lielizmēra autobusu vadītāji. Tie gan pārsvarā dodas tālāk – uz Saulkrastiem, Ainažiem vai Rīgu. Šos autobusus rotā uzņēmuma “CATA” zīmols. Tas pārvadājumus šajā teritorijā nodrošinājis ilgus gadus.

No Viļķenes reisa teju kā atgriezies šoferis Atis Eglītis. Viņš par autobusa vadītāju strādā visu dzīvi – pie stūres aizripojuši jau 46 darba gadi. Autobusa vadītājs pastāsta, ka jaunais pārvadātājs “VTU Valmiera” aicinājis uzņēmuma “CATA” šoferus uz tikšanos, piedāvājot darbu, bet vadītāju atsaucība nav bijusi liela. Viņš pats tajā gan nav piedalījies, jo bijis sasirdzis.

Autobusa vadītāja alga šeit esot vidēji tūkstoš eiro uz rokas, un tā ir atkarīga no nobraukto reisu skaita, kilometriem un citiem aspektiem. To apstiprina arī lielizmēra autobusa vadītājs Andrejs no Saulkrastiem, kurš par šoferi strādā jau 10 gadus. Arī Andrejs ir dzirdējis par pārmaiņām Limbažu novadā, bet vadītāji Saulkrastos šim darbam neesot uzrunāti.

Tikmēr Limbažu autoostā uzrunātie pasažieri par gaidāmajām pārmaiņām zina visai maz. Limbažniece Ilze uzsver – galvenais, lai autobusi kursētu laikā. Bet Jana no Lādezera bažījas, ka līdz ar pārmaiņām pieaugs biļešu cenas.

Pārvadātāja meklēšana Limbažu un Siguldas maršrutu tīklos bijis gaužām garš un skandāliem apvīts process.

Raidījuma veidoja Laura Jansone.

Rotko muzejā Daugavpilī vasaras izstāžu sezonā apmeklētājiem iespējams aplūkot izstādes, kuras veidojuši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ķīnas un Dienvidāfrikas. Laikmetīgās fotogrāfijas, glezniecības un keramikas medijos risinātās izstādes aptver plašu tēmu loku. Bet sezonas centrālais notikums ir fotomākslinieka Rodžera Ballena izstāde, kas aptver vairāk nekā piecdesmit viņa radošā darba gadus.

Mākslinieku izvaicā Megija Kriviša.

Rodžers Ballens (Roger Ballen) ir viens no pazīstamākajiem laikmetīgajiem fotogrāfiem, kurš dzimis 1950. gadā Ņujorkā, bet kopš 20. gadsimta 80. gadiem dzīvo un strādā Dienvidāfrikā. 

Viņa darbs sākotnēji bija dokumentāls – viņš fotografēja nelielas Dienvidāfrikas pilsētiņas un to iedzīvotājus. Vēlāk viņa stils būtiski mainījās un kļuva daudz mākslinieciskāks un inscenētāks.

Mākslinieka fotogrāfijās sastopami cilvēki, dzīvnieki, zīmējumi un tēli, kas vienlaikus šķiet gan pazīstami, gan sveši. Vairāk nekā piecdesmit gadus mākslinieks pētījis cilvēka zemapziņu. Tieši šim pasaules redzējumam veltīta viņa retrospekcija.

Rotko muzeja vasaras sezonas izstādes apmeklētājus gaida līdz pat 30. augustam.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi muzeju vidē ir kļuvuši ne tikai aktuāli, bet eksistenciāli svarīgi. Sarunas par drošību, par pieredzi, veidojot rīcības plānu krīzes un ārkārtas situācijām it īpaši pierobežā Kultūras rondo izvaicāsim muzeju darbiniekus.

Diskutē domnīcas "Creative museum" vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone, Latvijas Kara muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, Latgales kultūrvēstures muzeja krājuma glabātāja Renāte Vancāne un Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Ierakstā uzklausām Viļakas muzeja vadītāju Ritu Gruševu.

Domnīca "Creative Museum" sarunu ciklā “Sarunas par drošību” ir apzinājusi un dokumentējusi drošības situāciju muzeju nozarē Latvijā, īpaši Latgales pierobežas muzejos. Intervijas ar muzeju vadītājiem un krājuma glabātājiem lasāmas domnīcas mājaslapā. 17. jūnijā būs cikla noslēguma diskusija.

Vasaras sākums nozīmē rosīgu laiku putnu bērnistabā. Māju pagalmos var sastapt pirmos mājas strazdu mazuļus, kurus vecāki steidz barot. Taču ir kāds putns Latvijā, kas ir slinks mazuļu aprūpētājs un labprātāk šīs rūpes uzgrūž kādam citam. Par dzeguzi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

"Dzeguzes kūkošana ir skaļa, skanīga, tīra, skaista skaņa un, iespējams, tāpēc arī dzeguze ir kultūrā svarīgākajām putnu balsīm. No senām tautasdziesmām un ticējumiem līdz Imanta Kalniņa un Māra Čaklā "Dzeguzes balsij".

Vienīgais, par ticējumiem runājot, es neieteiktu, it īpaši jauniem cilvēkiem, mēģināt pēc dzeguzes balss prognozēt atlikušo gadu skaitu, jo nu nekas daudz vairāk par 10 parasti nesanāks" par dzeguzi stāsta Viesturs Ķerus. 

Kūkotāji ir dzeguzes tēviņi, bet gan tēviņam, gan arī mātītei ir arī dažādi citi saucieni.

"Dzeguzes kūkošana ir vispazīstamākā balss, un ar to tēviņš, kā jau visbiežāk putniem ar dziesmām ir, aizsargā teritoriju un piesaista mātītes," turpina Viesturs Ķerus. "Bet, kā mēs zinām, dzeguzes nav piesaistītas ligzdai. Arī viņu pāra attiecības patiesībā nav pāra attiecības. Tēviņš sargā savu teritoriju, un, ja kāda mātīte atnāk, viņš ar to pārojas bet pāri neveidojas. Galu galā par mazuļiem nerūpējas ne tēviņš, ne mātīte. Kāda gan būtu lietderība no šāda pāra?"

Zinām, ka dzeguzes dēj olas citu putnu ligzdās, bet ne gluži jebkura cita putna ligzdā. Katrai dzeguzes mātītei ir ģenētiski noteikts, kādas olas viņa dēs. Viņai ir jādēj tāda putna ligzdā, kur puslīdz atbildīs tas olu izskats. 

"Kā viņa to nosaka, kurš būs īstais putns, tas man nav īsti skaidrs," atzīst Viesturs Ķerus. "Bet par to, kā atrod ligzdu, ir vismaz versijas. Ir kaut kādi novērošanas posteņi, kur dzegužu mātītes skatās, kas apkārtnē notiek. Un ir pētījumi, kur tuvāk tiem novērošanas posteņiem ligzdās ir biežāk dzegužu olas, tālāk - mazāk. Un arī uztraukuma saucieni palīdz viņām ligzdas atrast, jo mēdz uztraukties putni pie savām likstām, redzot apdraudējumu."

Tālāk stāsts ir visnotaļ nežēlīgs. Kad dzeguze ir atradusi ligzdu, viņai ir svarīgi, lai viņas ola šķiltos apmēram tajā laikā, kad būtu normāli tam putnam, kura ligzda izraudzīta, jāšķiļas. Tas nozīmē, ja izraudzītajā ligzdā ir jau mazuļi vai olu attīstība ir tālāk nekā dzeguzei, viņa mazuļus vai olas izsviež ārā, lai tas putns dabūtu dēt pa jaunu. Bet, ja ir pareizā attīstības stadija, tad dzeguze var piedēt savu olu. 

"Mazulis, kad izšķiļas, vēl ir pliks un akls, izstumj ārā īstās olas vai mazuļus, ja viņi jau ir uz to brīdi izšķīlušies, un paliek viens pats audžuvecākiem aprūpēšanai.

Tad viņš liek lietā visas iežēlināšanas metodes, kas no putnu mazuļiem ir pieejamas, jo putnu mazuļi ar saviem saucieniem, ar savu čīkstēšanu prasa vecākiem barību. Un dzegužu mazuļu saucieni izklausās iespaidīgi, tā ka brīžiem pat vairāki mazuļi čīkstētu pēc barības," stāsta Viesturs Ķerus.

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Izrādās, garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā. Kā uztveram garšu ar visām savām maņām? Kāpēc dažkārt produkts ar nemainītu recepti garšo atšķirīgi? Un ko garša pastāsta par produkta kvalitāti? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas institūta asociētā profesore Evita Straumīte. Par garšas uztveri ierakstā uzklausām Latvijas Universitātes profesoru Jurģi Šķilteru.

Dati ir nežēlīgi - Latvijā ar prostatas vēzi slimo par 30% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kāpēc mēs zaudējam šo cīņu un kā to mainīt? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē urologs-andrologs Andris Ābele, onkoloģijas pacients, pacientu biedrības "Europa Uomo. Eiropas vīrietis" un biedrības "Alianse vīriešu veselībai" pārstāvis Jānis Kunce un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Andris Ābele norāda, ka viens no prostatas vēža riskiem ir reģions, kurā dzīvojam. 

"Ziemeļu reģions pats par sevi skaitās augstāks riska reģions, kur slimo cilvēki biežāk ar prostatas vēzi, atzīst Andris Ābele. "Bet tas nav vienīgais faktors. Protams, mūsu dzīvesveids, iedzimtība un mūsu paradumi to veicina vai neveicina. Bet pats fakts, ka prostatas vēzis tiek diagnosticēts vairāk, tas ir labi. Tas nozīmē, ka  ejam pareizā virzienā un slimība tiek noteikta aizvien agrīnākās stadijās. Zinot datus un arī to, cik bieži vīrieši iet pie ārsta, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varētu arī diagnosticēt vairāk."

Ārsts norāda, ka dažādām informātīvām kampaņām ir nozīme, bet to varētu būt arī vairāk. Informācijas ir krietni par maz.