"Katra grāmata sākumā ir noslēpums – par ko tā būs, kā iesāksies un risināsies tās sižets. Vai tas piesaistīs uzmanību un interesi uzreiz jeb darbība sāksies tikai pēc vairākām nodaļām? Lai katrs mans romāns sniedz izklaidi jau no paša sākuma un lasīšana nekad neapnīk! "Tā raksta Ričards Ingrems, īstajā vārdā Ronalds Pētersons, kurš savus spriedzes detektīvromānus raksta ar pseidonīmu, kas liek interesēties par viņa personību.

Sākotnēji viņu apvija liela noslēpumainība, bet septītajai grāmatai iznākot (tas ir apgāda "Zvaigzne ABC" izdotais romāns "Nulles punkts"), esam jau vairāk uzzinājuši par tūrisma speciālistu un rakstnieku Ričardu Ingremu, kuru uz plašāku sarunu aicinājusi Liega Piešiņa. 

Futbola svētki ir klāt – Ziemeļamerikas valstis ASV, Kanāda un Meksika ir gatavas uzņemt Pasaules kausa finālturnīru futbolā. Grandiozais notikums vienaldzīgos neatstāj un pirms turnīra daudz apspriežamu tematu – gan organizatoriskie, gan arī sportiskie aspekti ir dienaskārtības centrālie punkti, bet futbolisti gatavi uzsākt cīņu par prestižāko balvu visā futbolā. 

Gaidāmais Pasaules kauss būs lielākais vēsturē – ja līdz šim finālturnīrā spēlēja 32 valstu izlases, tad tagad pirmoreiz piedalīsies 48 valstis, bet mači notiks 16 pilsētās un 3 valstīs – pasaules labākos futbolistus uzņems divas Kanādas, trīs Meksikas un 11 ASV pilsētas. Interesanti, ka līdz šim Pasaules kausa mačus uzņēmis tikai Meksikas nacionālais stadions Mehiko, kur risināsies turnīra atklāšanas spēle starp Meksiku un Dienvidāfrikas Republiku, savukārt netiek lietots neviens no stadioniem, kas 1994. gadā uzņēma iepriekšējo Pasaules kausu ASV. Pirms turnīra daudz debatēts, vai 48 komandas tomēr nav par daudz un vai no tā necietīs sportiskais līmenis. Futbola apskatnieks Ilvars Koscinkevičs norāda uz pozitīvajiem piemēriem kontinentālajos futbola čempionātos.

Ja dronu uzlidojumos kādam uzņēmējam vai privātpersonai nodarīs zaudējumus, tad valsts plāno to kompensēt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības. Jau esot izstrādāts algoritms, ko plānots apstiprināt. 

"Cilvēkiem šie kaitējumi, šī nelaime ir pilnībā jāatlīdzina. Algoritmu mēs plānojam prezentēt jau 27. jūnijā izbraukuma sēdē Latgalē. Uz to šobrīd strādā vairākas ministrijas, un es domāju, rezultāts būs. Ir jābūt skaidrai valsts atbildei, kādā veidā tiek pilnībā kompensēti zaudējumi, ja tādi radušies. Tam jābūt gan privātpersonām, ja, pieņemsim, mašīnai vai vienīgajam mājoklim ir radīta problēma, gan arī uzņēmējam, ja tu esi ieguldījis 50 vai 100 miljonus ražotnes izveidē," norāda Valainis.

Piektdien, 12. jūnijā, Dailes teātrī būs pirmizrāde iestudējumam, kuru jau kopš gada sākuma pavada liela ažiotāža publiskajā telpā, un tas ir Matīsa Gricmaņa un Valtera Sīļa kopdarbs "Rīkojums Nr. 2". Izrādes centrā ir notikumi pirms 15 gadiem, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu atlaist Saeimu.

Uzskatot šo izrādi par slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vērsies partijas ”Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, un KNAB arī apņēmies izvērtēt izrādes saturu.

Kultūras nozares pārstāvji ir neizpratnē par šādu lēmumu un uzskata to par tiešu uzbrukumu radošajai brīvībai. Bet par ko tad īsti būs iestudējums, uz kuru, pateicoties ažiotāžai, visas biļetes ir pilnībā izpirktas?

Izrāde aptvers laika posmu no Valda Zatlera ievēlēšanas par prezidentu līdz viņa izdotajam rīkojumam Nr.2, rosinot 10.Saeimas atlaišanu. Tā bija pirmā reize Latvijas vēsturē, kad tika atlaista Saeima, kas raisīja arī būtiskas pārmaiņas Latvijas politiskajā vidē kopumā.

Izrāde izsekos tā laika notikumiem un meklēs atbildes uz jautājumiem par šī rīkojuma sekām, kuras, kā uzskata izrādes režisors Valters Sīlis, nu jau ar 15 gadu distanci ir daudz labāk ieraugāmas un izvērtējamas.

Darbojošās personas izrādē tiks sauktas īstajos vārdos – Valdi Zalteru atveidos Artūrs Skrastiņš, Solvitu Āboltiņu – Kristīne Nevarauska, Ilzi Viņķeli – Jana Herbsta. Valda Dombrovska lomā būs Imants Strads, Aivara Lemberga – Lauris Dzelzītis, Aināra Šlesera lomā – Lauris Subatnieks, kopumā izrādē būs 15 personāžu.

Valteram Sīlim raksturīgi, ka viņš savās izrādēs nemoralizē un viņam piemīt izteikti cilvēcīgs režijas rokraksts, un tādā viņš veidojis arī šo iestudējumu.

Valda Zatlera padomnieci likumdošanas jautājumos, vienu no Zatlera Reformu partijas dibinātājām Sandru Sondori Kukuli atveidos Ilze Ķuzule-Skrastiņa.

Aktieri arī tikušies ar savu tēlu prototipiem, Andrim Bulim tas bijis Ģirts Valdis Kristovskis, satikšanās ar kuru ļoti daudz palīdzējusi gan viņa personības, gan tā laika notikumu izpratnē.

Ko darīt, ja esi nonācis Latvijas dienvidrietumos? Bārtas upes laivošana, Papes ezera kanoe izzinošais brauciens, Latvijas šķērsošana draugu kompānijā! Saruna ar Turaidu Šēferu - sofijas laivas saimnieku Bernātos!

Vai porcelāns ir māla smalkais brālis? Un vai mūsdienu pasaulē, kad ražots tiek teju viss, rokdarbam atliek tikai elitārs pielietojums? Monopolā viesojas keramiķe Linda Ķivule.

Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt. Pēc ekspertu domām šo trīs izvēļu priekšā ir Latvijas pensiju sistēma. Rīgas Biznesa skolas Baltijas finanšu centra pētījumā secināts, ka tuvākajos gados pieņemtie lēmumi noteiks, cik lielas pensijas saņems nākamās paaudzes. Pētnieki gan brīdina, ka bez pārmaiņām pensijas nākotnē kļūs arvien mazākas attiecībā pret darbā gūto atalgojumu, bet pensiju uzkrājumu sistēmas vājināšana var pasliktināt iedzīvotāju finansiālo drošību vecumdienās. Pētījums šodien, 9. jūnijā, prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Latvijas pensiju sistēmas pamatā ir pensiju pirmais un otrais līmenis, kas kopā veido iemaksas aptuveni 20 % apmērā no ienākumiem. Tam papildu ir pensiju trešais līmenis, kurā iedzīvotāji pēc savas izvēles var veikt iemaksas, lai palielinātu savu pensijas apjomu.

Baltijas Finanšu centra pētījums liecina, ka, lai arī Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli ilgtspējīga, tā daudziem senioriem nenodrošina pietiekamus ienākumus. Baltijas Finanšu centra vecākais pētnieks, ekonomists Edgars Voļskis sēdē uzsvēra, ka Latvijas pensiju sistēma jau pirms 30 gadiem veidota tā, lai spētu darboties gan samazinoties iedzīvotājiem, gan novecojot sabiedrībai. Viņaprāt, galvenais jautājums nav par to, vai pensijas nākotnē būs, bet gan par to apmēru, tāpēc būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju papildu uzkrājumiem.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) Tallinā piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 līderu sanāksmē, tur ieradies arī Ukrainas prezindets Volodimirs Zelenskis ar kundzi.

Koalīcijas partijas vienojušās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām.

Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt – šādas izvēles priekšā, pēc pētnieku domām, šobrīd atrodas Latvijas pensiju sistēma. 

Saeimā piesardzīga attieksme pret Tiesībsardzes ieteikumu likvidēt bāriņtiesas.

Saeimā vērtē e-cigarešu depozīta sistēmas ieveišanai nepieciešamos likuma grozījumus.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Vašingtonas Kara pētījumu studiju institūta (ISW) vadošo pētnieci Katerinu Stepanenko par to, vai Krievija gatavojas karam ar NATO un kas ir Krievijas realizētais kognitīvais karš.

Ukraina pirmajā jūnija nedēļā veikusi vairākus uzbrukumus Krievijas reģionos, sasniedzot Krievijas teritoriju līdz pat tūkstošiem kilometru dziļumā un trāpot vairākiem mērķiem. Dažas dienas iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atklātā vēstulē Krievijas diktatoram Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu sarunām. Vācija, Francija Lielbritānija kopā ar Ukrainu šobrīd strādā pie plāna, lai piespiestu Krieviju iesaistīties sarunās par kara izbeigšanu, tā rakstīja ziņu aģentūra "Bloomberg". 

Ukrainas panākumi frontē un sekmīgie triecieni dziļi Krievijas teritorijā ir stiprinājuši Ukrainas prezidenta Zelenska pozīcijas, tāpēc Londona, Berlīne un Parīze saskata iespēju panākt Krievijas diktatora Putina sēšanos pie galda.

Rīgā notikušajā Starkom ikgadējā konferencē kādā no diskusijām izskanēja viedoklis, ka Krievija šobrīd ir ievainots dzīvnieks, tādēļ ļoti bīstams.

Jūs bijāt komandā, kas apkopoja un veidoja krievu ofensīvas kampaņas izvērtējumu kopš 2022. gada februāra. Pirms tam jūs ziņojāt ari par Krievijas gatavošanos pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Vai ir iespējams pateikt, ko Krievija gatavojas darīt tagad?

Katerina Stepanenko : Manuprāt, Krievija turpina virzīt savu stratēģisko mērķi, tas ir, dzīties pēc "gravitācijas centriem", kas atrodami rietumu galvaspilsētās. Tā cenšas iznīcināt atbalstu Ukrainai. Ja skatāmies uz Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, numur viens ir iekarot Ukrainu. Krievija zina, ka tas nav iespējams tikai ar militāru spēku vien. Kā pierādījuši līdzšinējie kara gadi, ukraiņi ir apturējuši daudzas krievu ofensīvas, krievu progress šobrīd ir pietuvojies absolūtai nullei, pateicoties ukraiņu pretuzbrukumiem un formējošajām operācijām. Krievijas mērķis ir bijis tēmēt pa gravitācijas centriem Vašingtonā, Briselē, Parīzē, Londonā, lai liktu Ukrainas partneriem to pamest, tādējādi liekot Ukrainai priekšlaicīgi piekāpties Krievijas nosacījumiem. To Kremlis ir virzījis jau kādu laiku, un visdrīzāk turpinās virzīt. Izaicinājums ir skatīties uz āru, ko Kremlis darīs tālāk, aiz Ukrainas robežām? Tas ir neparedzams, grūti atbildams jautājums, vismaz pašlaik. Kremlis turpina attīstīt vairākus naratīvus.

Ja skatāmies salīdzinoši, piemēram, 2022. gads un situācija šobrīd. Vai to vispār ir iespējams salīdzināt?

Katerina Stepanenko: 2022. bija interesants gads, jo man tolaik šķita, ka Kremlis vēl nebija izveidojis pareizo informatīvo stāvokli kara uzsākšanai. Ja skatāmies uz iekšējiem vēstījumiem, ko Kremlis izplatīja, daudzi no tiem bija haotiski. Tie krievu sabiedrībai klāstīja, ka nekāda kara nebūs, ja nu kaut kas tomēr notiks, tas būs maza mēroga iebrukums, kurā Krievija uzvarētu pāris dienu laikā. Šeit arī rodama problēma – Kremlim neizdevās savu sabiedrību sagatavot ilgstošam konfliktam, likt tai ziedoties. Tas ir izaicinājums, ar ko Krievijas informatīvā telpa saskaras jau pēdējos četrus gadus. Katru reizi, kad ukraiņu spēki dodas uzbrukumā un gūst panākumus kara laukā, vai apdzen Krievijas spēkus militārās inovācijas lauciņā, tas rada atgriezenisko saiti Krievijas sabiedrībā. Redzam, kā krievvu ultranacionālisti sūdzas par Aizsardzības ministrijas vai bruņoto spēku amatpersonām. Lielā problēma ir šāda – Krievija domāja, ka karu uzvarēs ļoti ātri, bez lielas ziedošanās no tautas, taču, kad tas nenotika, valsts ir centusies pielāgoties, sabiedrību "atpakaļejoši" sagatavot karam, cerībā, ka tā pieņems arvien augošos zaudējumus.