Latvijas sabiedrībai turbulents posms - gaidāmās vēlēšanas, regulārie dronu apdraudējumi, nu tam visam pievienojusies pamatīgi sakulta diskusija par lāču patvaļībām. Šo dzīvnieku skaita pieaugums Latvijā rada bažas par to, cik miermīlīgi varēsim sadzīvot ar lāčiem nākotnē. Vai brūnais lācis ir apdraudējums cilvēkam? Ko vispār zinām par šiem dzīvniekiem un to uzvedības paradumiem? Kāda ir brūnā lāča dzīve Latvijā šodien un vēsturē un vai konflikti ar lāčiem cilvēkiem ir bijuši arī agrāk? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja pārstāve, zooloģe Inta Lange, LatvInta Langeijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Ar smaidu var teikt, ka lācis ir kļuvis par teju izšķirošo elementu politiskā kapitāla vākšanā. Tomēr līdz šim nav bijis precedents, ka kāda dzīvnieka uzvedība būtu tā satraukusi sabiedrību. Kāpēc ir tik lielas bailes, bažas un gan sarunas par visu šo? 

"Man liekas, ka viens apstāklis ir tas, ka cilvēki baidās no nezināmā. Ņemot vērā to, ka lāču skaits beidzamajos gados ir palielinājies jūtami, līdz ar to lācis ir arī pamanāmāks, visi uztraucas, ko darīs un kā dzīvos tālāk. Ja iepriekš tie bija vilki un lūši, tad šobrīd tie ir lāči," vērtē Inta Langa.

"Man bažas un satraukums, arī politika jau ir blakus no šī gadsimta sākuma, kopš mēs sākām ar ikoniskajiem plēsējiem padziļinātāk nodarboties pētniecībā un aizsardzības stratēģijas izstrādē. Pēdējā laikā lāči ņem virsroku, bet politiskā ietekmē lielajiem dzīvniekiem ir bijusi arī pirms tam un daudz plašāk nekā tikai Latvijā. Tās pašas sarunas notiek arī Briseles gaiteņos un varbūt pat vēl globālākā līmenī," norāda Jānis Ozoliņš.

"Viena lieta ir bailes, kas ir tīri personisks jautājums un personiska pieredze. Katrs mēs baidāmies no kaut kā cita, bet, kad daudzi savienojas sociālos tīklos, viņi sameklē sev baiļu partnerus, un tā veidojas varbūt "baiļu burbulis". Bailes ir kaut kas personībai raksturīgs, ko ļoti grūti ietekmēt, regulēt un vadīt," turpina Jānis Ozoliņš. "Otra lieta ir drošība un apdraudējums. Daudzos gadījumos un arī lāča gadījumā ir tā, ka reālais apdraudējums un drošība ir tādas šķēres ar bailēm, jo bailes, pieaugot dzīvnieku skaitam un satikšanās gadījumiem ar dzīvnieku, aug diezgan strauji, savukārt drošība ir diezgan stabila un nemainīga, un faktiski bailēm, ja iet paralēli drošībai, nevajadzētu būt pamata. Bet diemžēl ir. Tā problēma, ar ko spēlējas politiķi un populisti."

"Pēdējos gadus cilvēks ir uzskatījis sevi par svarīgāko, galveno. Viņam nav bijis līdzvērtīgā "šajā svara kategorijā", pēkšņi izrādās, ka ir viens, kas sāk apdraudēt cilvēka pirmtiesības. Un tad sākās lielās diskusijas," papildina Māris Lielkalns. "Lācim ir ļoti laba imidža veidošanas kompānija - "mīļais pūkainais", no bērnu dienām katram mājās esošais spēļu lācītis. Klāt vēl nāk šī šķautne, ka tas tas mīļais lācis pēkšņi izrādās briesmīgais lācis un tad redzam visādus kuriozus."

Iespēja satikt lāci ir diezgan jauns risks, kas parādījies Latvijā, dodoties mežā. Arvien vairāk cilvēku doties dabā attur arī ērces. Bet dabas tūrisms visos laikos ir bijis saistīts ar lielākiem riskiem, jo daba mēdz būt neparedzama, arī ar laikastākļiem jārēķinās, īpaši, ja dodas garākos pārgājienos vai nakšņo teltīs.

Tāpēc šoreiz saruna ar cilvēku, kurš rīko pārgājienus gan tepat Latvijā, gan vēsākos gadalaikos ved tūristu grupas uz silto Āfriku. Tas ir Dzintris Kolāts.

Sarunas sākumā viņš atminējās tos gadījumus, kad pārgājiena laikā laikapstākļi bijuši ekstrēmi, pat bīstami, bet ekskursantu grupa tomēr nolēmusi doties pārgājienā gar jūras krastu, lai izbaudītu stihiju.

Kopumā Dzintris Kolāts nav pārāk pesimistisks attiecībā uz klimata pārmaiņām Latvijā.

Tas lielā mērā sasaucas arī ar vienu no Eiropas Komisijas pirms dažiem gadiem publicēto pētījumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz tūrisma nozari Eiropā. Baltijā un Skandināvijā klimats kļūs piemērotāks tūrismam. Lielākoties tas saistāms ar siltākām un garākām vasarām, kamēr Eiropas dienvidos, Vidusjūras reģionā, kur pagājušajā gadsimtā klimats vērtēts kā ļoti labs vai izcils tūrismam, tuvākajās desmitgadēs arvien biežāk vasaras būs tik karstas, ka, piemēram, Itālijā un Grieķijā klimata piemērotība tūrismam ir samazināta par vairākām pakāpēm. To mēs pēdējos gados jau ne reizi vien esam redzējuši, kad tur sākas plaši meža ugunsgrēki un tūristi burtiski pūļiem pamet Grieķijas salas. Tāpat arvien biežāk cilvēki nolemj nedoties vasarā uz dienvidiem, jo tur sanāk tāpat kā pie mums ziemeļos ziemā – atvaļinājums ir jāpavada telpās, jo uzturēties ārā nav patīkami vai kā Grieķijā, Itālijā un Spānijā, kad tas var būt pat bīstami, jo temperatūra dienām ilgi pārsniedz 40 grādus.

Šķirot, ziedot un dot lietām otro iespēju – tā ir aprites ekonomika. Kur tās principi jau darbojas un kur vēl jāpiestrādā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Banku augstskolas asociētā profesore Inga Uvarova, Latvijas Universitātes profesore Natālija Cudečka-Puriņa un "CleanR" operacionālās vadības direktore Liene Rumpane.

"Cilvēku uztvere par lietām mainās, aizņemties, izmantot otrreiz kļūst par stila lietu arī jauniešiem. Tas ir ir pozitīvi, ka nav tendence, ka vienmēr grib kaut ko jaunu, bet sākas apmaiņa. Tā aptver lielu tirgu, gan pagarinot produktu dzīves ciklu, gan ilgmūžību, gan dodot pievienoto vērtību," vērtē Natālija Cudečka-Puriņa.

Nedēļas nogalē - svētdien, 14. jūnijā, notiks pirmais Viskaļu krāmu tirgus Rīgā, Čiekurkalnā. No pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens, kam pagrabā vai skapī glabājas lietas, kas pašam nav vajadzīgas, var atnest tās uz krāmu tirgu un dot tām otru dzīvi. Ierakstā saruna ar vienu no Viskaļu ielas komūnas pārstāvjiem, šefpavāru Havjeru Garsiju.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vētīja trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā, kā vienu no problēmām izgaismoja to, ka daudz ārvalstnieku iebrauc studiju nolūkos, bet viņu uzraudzība nav pietiekama. Kamēr daļa sabiedrības un arī politikas veidotāju lielu trešo valstu pilsoņu un arī studentu skaitu uztver kā drošības draudu, Latvijas valsts un pašas augstskolas turpina ieguldīt naudu studentu piesaistei no šīm valstīm. 

Runājot par ārvalstnieku studijām Latvijas augstskolās, bieži uzsver to ekonomisko pienesumu, kas, pēc domnīcas "LaSER" aprēķiniem, esot pat 385 miljoni eiro. Taču studentu piesaiste nozīmē arī tēriņus. Piemēram, Daugavpils universitāte kādai Ķīnas aģentūrai maksājusi 1000 eiro par katru piesaistīto studentu, kas ir pat trešdaļa no gada studiju maksas. Latvijas Universitāte pērn kopumā šādām aģentūrām maksājusi vairāk nekā 13000 eiro, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte - vairāk nekā 15000 eiro, bet Rīgas Tehniskā universitāte šādai sadarbībai atvēlējusi pat vairāk nekā 360000 eiro.

Vienīgā vieta Krievijas spēku panākumiem Ukrainā šobrīd ir frontes centrālajā daļā. Rit kauja par atlikušo Donbasa daļu - Konstantinivku. Tā situāciiju frontē raksturo Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Krievijas karaspēks šo pilsētu cenšas ieņemt tāpēc, lai gūtu labvēlīgākus apstākļus tālākam lēcienam uz Slovjansku un Kramatorsku.

"Šīs trīs pilsētas šobrīd ir tie cietokšņi, bez kuru ieņemšanas Krievija nevarēs pasludināt uzvaru, ka viņa ir ieņēmusi visu Donbasa teritoriju. Pa simts metriem, pa 150 varbūt dienā iet uz priekšu. Bet skaidrs, ka Ukrainas spēki apzinās šīs pilsētas vērtību visā šajā cietokšņa joslā. Un būs līdzīgi kā ar Pokrovsku, Adijivku, kas turējās, turējās, kamēr tika noslaucītas no zemes virsas un vienkārši vairs nebija iespēju tās aizstāvēt," vērtē Jānis Slaidiņš.

Laikmetīgas rotas kā saikne starp cilvēku un dabu. Rīt, 10. jūnijā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklās otro rotu mākslas izstāžu sērijas „Spektrs” izstādi. Tā ir viena no laikmetīgās rotu mākslas būtiskākām iezīmēm - spēja caur nelielu mērogu runāt par globālām un svarīgām tēmām, saka izstādes autori.

Nedēļas nogalē Liepājā un Pāvilostā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas ietvaros norisināsies starptautiskais simpozijs “ElektrON – dzintara nākotne”. Tajā pulcēsies mākslinieki, pētnieki, kuratori un vēsturnieki no Latvijas un ārvalstīm. Daudzpusīgā programmā simpozijas dalībnieki reflektēs par dzintara un citu fosilo resursu nozīmi kultūrā, ekonomikā un cilvēka attiecībās ar vidi. 

Simpoziju ievada jau pašlaik "PAiR" galerijā Pāvilostā redzamā izstāde "Statika". Izstāde apvieno trīs "PAiR" rezidencē strādājošu projekta "ElektrON – dzintara nākotne" mākslinieku – Ievas Vieses, Mikus Svikuļa un Zanes Zelmenes – darbus. 

Vai klientam vienmēr ir taisnība? Un cik daudz lēmumu patiesībā ietekmē sarunas frizētavā? Monopolā saruna ar vīriešu frizieri un bārddzini Justīni Spārniņu-Laganovsku.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta ieteikumus, ja plānojat mainīt vai būvēt ēkas iekštelpu konstrukcijas.

1.jautājums. Koka karkasa māja ar lentveida pamatiem. Gribam mainīt iekšējo sienu izkārtojumu.

1.1. Cik dziļi un kā jāveido iekšējo sienu pamati? Domājam mūrēt 15cm keramzīta bloku sienas.

1.2. Kā tās apstrādāt, ja noslēgumā paredzēts dekoratīvo dēļu klājums? Otrai sienai rīģipša apdare un tapetes.

1.3. Kādu iekšsienu materiālu Jūs ieteiktu? Cik biezām jābūt sienām?

1.4. Kādi nosacījumi obligāti būtu jāievēro?

2.jautājums. Atjaunoju vecu akmens mūra kūti, kuru vēlos pārveidot par saimniecības ēku. Nepieciešams siltināt, lai ziemā to varētu apdzīvot. 700mm sienas. Labāk būtu siltināt no ārpuses, bet ēka ir būvēta no laukakmeņiem un gribētu saglabāt ārējo izskatu. Tāpēc esmu nolēmis siltināt no iekšpuses, bet nav skaidrs, kāds risinājums būtu labāks. Ēkas sienas iekšpusē ir ļoti nelīdzenas, izdrupušas. Tāpēc nešķiet pareizi pielīmēt putuplasta vai minerālvates plāksnes, jo zem tām var palikt daudz tukšumu. Domāju veidot sienu no vertikāliem rīģipša profiliem, likt tvaika izolācijas plēvi un rīģipsi. No mūra līdz rīģipsim 100-150mm sprauga, to plānoju piepūst ar kādu no siltināšanas materiāliem.

2.1. Vai šādu risinājumu var izmantot?

2.2. Kāds siltinājuma materiāls būtu labāks?

2.3. Vai ir nepieciešama tvaika izolācijas plēve?

2.4. Vai aukstā ziemas dienā mūris neizsals? Vai nesāks svīst vietā, kur satiksies ar siltināmo materiālu?

2.5. Kāds būtu ieteicamais siltinājuma biezums?

3. komentārs. Komentārs par vecas kūts pārbūvi. Esmu bijusi divās pārbūvētās viesu mājās, tajās ir saglabājies nepatīkams aromāts.