Latvijā ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka no 6. jūnija līdz vēlēšanu dienai – 3. oktobrim – partijām, kandidātiem, plašsaziņas līdzekļiem un citiem aģitācijas veicējiem jāievēro virkne noteikumu un ierobežojumu, ko nosaka likums. Šajā laikā politiskie spēki aģitācijai drīkstēs tērēt noteiktas naudas summas, tiem būs jāatklāj mākslīgā intelekta izmantošana politiskajā reklāmā, jāatturas arī no vēlētāju maldināšanas ar dziļviltojumiem un jāievēro virkne citu ierobežojumu.

Priekšvēlēšanu aģitācija ir jebkura politisko partiju vai deputātu kandidātu reklamēšana, kas tieši vai netieši mudina vēlētājus balsot “par” vai “pret” kādu politisko spēku. Šādam saturam ir jābūt skaidri marķētam kā politiskai reklāmai un jānorāda, kas to apmaksājis.

Savukārt slēpta jeb maskēta priekšvēlēšanu aģitācija, kad politisku reklāmu pasniedz kā neitrālu informāciju, ir aizliegta.

Mediju ziņās publicēti fakti nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tikmēr tādās platformās kā “Facebook”, “Instagram” un “TikTok” kopš pērnā gada apmaksātas politiskās reklāmas Eiropas Savienībā vairs nav atļautas.

Priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Valsts valodas centrs.

Ņemot vērā arvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma uzsver, ka sabiedrība jāinformē, ja tas izmantots apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā un ka prasība attiecas uz visiem politiskās reklāmas materiāliem.

Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs ir vienīgā vieta pasaulē, kas veltīta latviešu diasporas mākslai un šogad te darbu uzsākusi jauna direktore. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts viesojas Cēsīs. Sarunā skaidrojam, kādas jaunas vēsmas gaidāmas mākslas centrā, kas meklē, atrod un glabā trimdas mākslinieku un ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes mākslas vērtības.

Sarunā piedalās Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja un emeritētā kuratore Lelde Kalmīte, muzeja direktore Zīle Liepiņa, izstāžu kurators Kārlis Kanderovskis, ilggadēja Cēsu izstāžu nama vadītāja, tagad brīvprātīgā darbiniece mākslas centrā Nata Livonska un Pasaules latviešu mākslas centra līdzdibinātājs Dainis Mjartāns.

Pētījumu dati liecina, ka no seksuālas izmantošanas cieš katra piektā meitene un katrs septītais zēns. Raidījumā runājam par to, kā vecāki var pasargāt bērnus, kā atpazīt satraucošas izmaiņas bērna uzvedībā, kur meklēt palīdzību un kā kļūt par bērna drošības salu – uzticības personu, pie kuras vērsties jebkurā situācijā.

Ģimenes studijā sarunājas centra "Dardedzes" pārstāves, kas šos jautājumus aktualizē arī ikgadējā konferencē, valdes locekle Anda Avena un Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore, "Džimbas" komandas pārstāve Agnese Lorence, kā arī  tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja, mamma Rūta Treija, centra "Marta" Prevencijas nodaļas vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa un tētis Māris Rinkulis.

Krievijas karš Ukrainā demonstrē, ka bruņotajiem spēkiem ir jāspēj strauji pielāgoties jauniem izaicinājumiem un tehnoloģiskā iespējām. par to, cik mēs esam elastīgi, Krustpunktā intervija ar Brigādes ģenerāli, MATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiera vietnieku Ilmāru Ati Lejiņu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kas mainīsies publiskajos iepirkumos, kā arī pētām, kas notiek ar nekustamo īpašumu tirgū laikā, kad notikusi arī daļēja atgriešanās strādāt birojos. 

Darbinieki atkal atgriežas birojos un pieprasījums pēc darba telpām pieaug. To saka nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji. Tajā pašā laikā vērojama  vēl cita tendence – koplietošanas biroju modelis sevi daļēji ir izsmēlis. Par izmaiņām biroju telpu pieprasījumā, prognozēm un to, kā ģeopolitika ietekmē arī biroju telpu tirgu, stāsta Sandra Dieziņa.

--

Jau šonedēļ spēkā stājas izmaiņas publisko iepirkumu likumā. Par tām esam jau runājuši raidījumā un visticamāk, runāsim vēl un vēl, jo tie būtiski dažos aspektos maina to, kā strādāt gan tiem, kas lietas pērk, gan tiem, kas piedalās iepirkumos un ir “pārdevēju” pozīcijā. Viena no izmaiņām pašos pamatos – likuma mērķī, stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vadītāja Monta Drebniece seminārā par plānotajām izmaiņām.

Sabiedroto iznīcinātāji pirmo reizi Latvijas gaisa telpā notriekuši no ārzemēm ielidojušu dronu, kura dēļ no rīta bija izsludināts apdraudējums Ludzas, Balvu un Rēzeknes novadā. Drons notriekts teritorijā starp Rēzekni un Kārsavu, Nautrēnu pagastā.

Latvijas austrumu novados 8. jūnija rīts atkal ir sācies nemierīgi - ar izsludinātu dronu trauksmi Ludzas, Balvu un Rēzeknes novadā. Un pirmo reizi Latvijas gaisa telpā iznīcinātājs ir notriecis no ārvalstīm ielidojušu dronu - tas noticis Rēzeknes novadā.

Vairāk stāsta LSM Latgales studijas korespondente Beatrise Borise.

NBS vēstīja, ka Latvijas gaisa telpā – Latgalē – NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji notrieca Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu. Dronu notrieca sabiedroto iznīcinātāji no Francijas. Saskaņā ar sākotnējo informāciju īpašumi vai cilvēki pēc sprādziena nav cietuši.

Jau šodien, 8. jūnijā, Ņujorkā, Traibekas Filmu festivālā, parādīsies vārds no Latvijas. Festivāla oficiālajā izlasē iekļauts raidieraksts “For The Sake of The Children” (Bērnu labā), kuram mūziku rakstījusi latviešu komponiste Aija Alsiņa. Viņa ir izdevusi jau trīs studijas albumus – “Domum”, “Creation” un “Lightkeeper”, kā arī veidojusi 24 atsevišķi izdotus singlus, kuriem manāma plaša publikas patika straumēšanas vietnēs. Viņas mūziku klausās vismaz 178 valstīs. Lai gan ikdienas skrējienā biežāk sanāk pievērsties bērniem, Aija meklē veidus, kā brīžiem doties radošajos izbraukumos, lai aizvien vairāk savu dzīvi saistītu ar mūziku.