Ik pa laikam dzirdam par kādas retas putnu sugas novērojumu – ar unikālu foto vai video dalās ļaudis gan sociālajos medijos, gan pētnieki zinātniskos apskatos, taču tā laime pašam savām acīm ieraudzīt retu putnu sugu tik tiešām nav katram no mums. Kā tos pamanīt, atpazīt un cik tad mums tādu retu sugu ir? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vidzemes augstskolas profesors, Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedrs Andris Klepers un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, putnu vērotājs Mareks Kilups.

Lai arī cilvēks un putni līdzās pastāv mierīgi jau daudzus tūkstošus gadu, ik pa laikam dzirdam, ka putni ligzdošanas sezonā mēdz uzbrukt garāmgājējiem. Šim stāstam ir arī vēl skarbāka nodaļa par gadījumiem, kad putni medī cilvēkus. Par putniem-medniekiem un uzbrucējiem stāsta ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs  Viesturs Ķerus.

"..milzīgais putns parādījās atkal, gausi celdamies augšup ar kādu smagu nastu. Atskanēja šaušalīgs kliedziens. Kondora nagos šūpojās nedzīvs ķermenis – Roberta Granta ķermenis. Putns bija satvēris zēnu aiz drēbēm un tagad balansēja gaisā vismaz simt piecdesmit pēdas virs nometnes." Tā Žils Verns savā romānā "Kapteiņa Granta bērni" apraksta gadījumu, kad milzīgais Andu kondors nolaupa novārgušo zēnu, domādams, ka Roberts ir jau miris. 

Arī reālajā dzīvē var notikt šādi atgadījumi, kad putni uzbrūk cilvēkiem, vai nu barības meklējumos, vai aizsargājot savu teritoriju un mazuļus. Pirms vairāk nekā 15 gadiem Sarkandaugavas apkaimē no gulbja uzbrukumiem gāja bojā vīrietis, jo viņš glāba savu sievu, kura bija piepeldējusi pārāk tuvu gulbja ligzdai. Kad un no kādiem putniem ir jāuzmanās, lai nekļūtu par lidoņu upuri, un kādu motīvu vadīti putni var uzbrukt cilvēkiem, to skaidro ornitologs Viesturs Ķerus.

Jāpiebilst, ka gadījumi, kad putni dzen prom cilvēkus, ir reti, lielākoties cilvēki ir tie, kas traucē putniem

Katrs vārds un teikums, ko izrunājam vai rakstām, veido mūsu tēlu. Un, ja ir neskaidrības par pareizu runas vai rakstības stilu, tad jautājiet mums latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbild Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Nebanku kreditētāji pagājušajā gadā izsnieguši kredītus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā un, vērtējot šo ciparu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa vērtē, ka satraukumam nav pamata. Esot jāvērtē kopējā situācija patēriņa cenās. Un tur ir bijis pieaugums, līdz ar to arī kreditēšanā vērojams kāpums.

Šīs nedēļas izskaņā noritēs Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumi. Apmeklētājiem dažādās vietās Latvijā būs iespēja tikties ar arheologiem, piedalīties izzinošās pastaigās, darbnīcās un praktiski iepazīt senās prasmes, kā arī pašu arheologu arodu mūsdienās. 

Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumi Latvijā šogad noritēs Talsos, Turaidā, Āraišos, Rīgā, Rēzeknē, Tukumā, Višķos, Ilūkstē un Naujenē, lai plašākai sabiedrībai parādītu, ka arheoloģija nav tikai izrakumi vēsturiski nozīmīgās vietās, bet arī atradumu izpēte, kas ļauj gūt zināšanas par cilvēku dzīvi senatnē.

Talsos interesenti varēs piedalīties arheologa Gunta Zemīša vadītā pastaigā pa vecpilsētu, kur plānots iepazīt Talsu arheoloģiskās vērtības, īpašu uzmanību pievēršot pētījumiem Vilkmuižas ezerā un Talsu pilskalnā. Savukārt Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā plānota eksperimentālās arheoloģijas aktivitāte - jaunas vienkoča laivas izciršana. 

Pagājušajā nedēļā tika publiskots Latvijas Universitātes “Ekonomikas barometrs”, kura mērķis ir, analizējot ekonomiskās attīstības galvenos rādītājus, informēt sabiedrību par ekonomiskās attīstības tendencēm un sniegt rekomendācijas politikas veidotājiem. Valsts ekonomisko attīstību raksturo vairāki rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukts, darba tirgus un darbaspēka izmaksas, inflācija. Svarīgs attīstības rādītājs ir arī produktivitāte – vienkārši skaidrojot, tā ir spēja paveikt vairāk un labāk, patērējot mazāk resursu un radot produktus ar augstāku pievinoto vērtību. Latvijā produktivitātes līmenis ir zemāks nekā citās Eiropas valstīs. Kas būtu jādara, lai situācija uzlabotos?

Valstīm ir jāstājas pretī klusajai pandēmijai, ko daudzi cilvēki pat nepamana, - antibakteriālajai rezistencei, kad baktērijas kļūst nejutīgas pret antibiotikām, un apdraud daudzu cilvēku dzīvības. Tā sarunā ar Latvijas Radio saka profesors Dimitrijs Van der Lindens no Beļģijas, bērnu infektoloģijas speciālists. Viņš antibiotiku rezistences tematam uzmanību pievērsis neparastā veidā - ar koka riteni veicot velobraucienu no Salonikiem līdz Stokholmai. Profesors iestāja arī Latvijā un sniedza ievadlekciju. Taču velobrauciens nav viss.

Tiekamies jūnija pirmajā svētdienā, bet saruna par notikumu, kas risināsies pēc mēneša - no 3. līdz 5. jūlijam. Tā būs Vīru diena Ogres estrādē, pulcējot kopā vīrus no trijām Baltijas valstīm sadraudzībā, Dieva slavēšanā, protams, arī aizlūgšanā. Šāda tikšanās Ogrē notiks pirmo reizi. Kāpēc šāds pasākums notiks tieši vīriem?

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi - Ogres draudzes "Vārda spēks" mācītājs Agris Ginko kopā ar savu dzīvesbiedri Inetu, kā arī divi draudzes locekļi Kaspars Rācenājs un Edgars Plūme. 

Bailes ir vienas no spēcīgākajām cilvēka emocijām. Tās var mūs pasargāt no briesmām, motivēt rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus. Taču tās var arī ierobežot, kavēt attīstību un neļaut izmantot iespējas. Kur ir robeža starp veselīgām bailēm un bailēm, kas sāk vadīt mūsu dzīvi? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.

Vai tas ir normāli, ja no kaut kā ir ļoti bail? Vai tas ir normāli, ja bailes neaizkavē vai arī bailes ir tās, kas dzen uz priekšu? Raidījumā pievērsīsimies tematam, kas pazīstams ikvienam no mums, proti, bailēm. Tās var parādīties dažādās situācijās - pirms svarīga lēmuma, tās var būt attiecībās, pārmaiņu priekšā vai arī pat bez skaidri saprotama iemesla. Dažkārt bailes mūs tiešām pasargā, palīdzot izvairīties no riska, bet citkārt tās var kļūt par būtisku šķērsli, kas ierobežo mūsu izvēles un kavē dzīvot pilnvērtīgi. Kā saprast, no kurienes rodas mūsu bailes, un vai tās vienmēr ir saistītas ar reāliem draudiem vai arī spēj sevī noslēpt dziļākas neapzinātas procesu. Vai iespējams bailes izmantot kā virzītājspēku? 

Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Tiekas režisors un producents Matīss Kaža un aktieris un režisors Matīss Budovskis.