Vēsturisko un reiz pamesto muižu saimnieki, pēc atslēgu dabūšanas sapratuši savu sapņu izmaksas un atdūrušies pret banku negribīgo politiku, arvien biežāk cerīgi raugās uz tā dēvēto pūļa finansējumu. Citviet Eiropā tas nav nekas jauns, bet Latvijā tāda biedrošanās aktivizējas tikai pēdējos gados. Tādējādi ikviens, ieguldot kaut vai dažus simtus eiro, var kļūt par muižkungu. Bet cik ļoti tas ir pašu piļu saimnieku aicinājums tā biedroties vai tomēr izmisuma solis? Par to raidījumā Reģioni krustpunktā.

Vispirms dodamies uz Padures muižu. Tur saimnieko Jānis Lazdāns. Latvijas Radio muižas saimnieku sastop kungu mājas priekšpusē ar krūmgriezi rokās frizējam ovāla formā augošo dzīvžogu. Muižas interneta lapā teikts, ka septiņus kilometrus no Kuldīgas esošais nams ir skaistākā klasicisma ēka Latvijā. Jānis Lazdāns tā domā jau vienpadsmito gadu, kopš īpašumu pakāpeniski atjauno.

Kādus simts kilometrus no Padures uz Rīgas pusi starp Tukumu un Talsiem ir Zentenes muiža. Gandrīz tikpat sena kungu māja kā Padurē. Vasarā apritēs trīs gadi, kopš Zentenes muižas saimnieks ir Jānis Dubinskis.

Jānis pirms četriem gadiem tika pie brīvas naudas, ko vēlējās kaut kur ieguldīt, bet gadu ilgušās sarunas ar toreizējo īpašnieku pasteidzināja Krievijas pilnapmēra karš Ukrainā, sankcijas un Krievijas pilsoņa vēlme atbrīvoties no Zentenes muižas.

Pēc divu gadu domāšanas un arī roku nolaišanās un pārdzīvotas vēlmes muižu pārdot Jānis Dubinskis izlēmis, ka Zentenē veidos uzņēmējdarbības norišu centru.

Šajās dienās Rīgā ar izrādi “Vecākais dēls” viesojas Daugavpils teātris. Savukārt nedēļas nogalē Daugavpilī sāksies "Teātra festivāls Nr.5", kas pulcēs teātrus no Latvijas un ārzemēm. Bet ar izrādi “Hekube” vasaras sākumā Daugavpils teātris pošas antīko lugu festivālam Kiprā. 

Šovakar, 27. maijā, Daugavpils teātra viesizrāde “Vecākais dēls” Mihaila Čehova teātrī, bet 11. jūnijā mūzikls “Agrā rūsa” viesosies Nacionālajā teātrī.

2026. gada vasaras sezonu Dzintaru koncertzālē atklāj ar īpašu koncertu, svinot koncertzāles 90 gadu jubileju. Kādi ir jaunās vadības plāni? Kultūras rondo stāsta Dzintaru koncertzāles valdes locekle Iveta Grigule-Peterse.

29. maijā Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā skanēs komponista Jēkaba Jančevska koncertsvītas "Zeme, kas dzied" pirmatskaņojums. Muzicēs māsas Kristine Balanas (vijole) un Margarita Balanas (čells), solisti Ilze Grēvele-Skaraine (soprāns) un Rihards Millers (bass), jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī Festivāla orķestris diriģenta Aivja Gretera vadībā.

No 2. līdz 7. jūnijam Jūrmala kļūs par pasaules opermūzikas centru, jo Dzintaru koncertzālē norisināsies 44. Starptautiskais Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss – viens no prestižākajiem notikumiem operas pasaulē.

Vasaras programmu papildinās ikgadējais Jūrmalas festivāls, kas norisināsies no 12. līdz 18.jūlijam, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu koncertprogrammu. Festivāls sāksies ar tradicionālo ērģelnieces Ivetas Apkalnas Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē.

Latvijas dēkaiņu 145.epizodes viešņa ir Solveiga Kaļva. Piedzīvojumu meklētāja, kurai patīk iepazīt pasauli un sevi tajā, tvert mirkļus un emocijas. Dokumentēt tagadni, un atrast neparasto parastajā un skaisto ikdienišķajā.

Solveigas raksti

"Skaisti dziedi, lakstīgala Rīgas torņa galiņā." Šāds raksturojums nebūs precīzākais, jo lakstīgalas nesastapsi sēžam augstu kādā atklātā koka galotnē un dziedam. Dziedot lakstīgalas galvenokārt sēž krūmu vai koku lapotnē, visbiežāk to vidusdaļā, nevis galotnē. 

Ar skaisto pogotāju iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece.

Lakstīgalas dzīves vide ir dažādi upmalu un mežmalu krūmāji, mitras un krūmainas pļavas pie upēm un strautiem, dārzi un to apkārtne. Tikai galvenais, ka atrodami gana daudz krūmi. 

Daudziem ir zināma raksturīgā lakstīgalas pogošana, kura sastāv no vairākām atšķirīgām frāzēm, kas tiek vairākkārt atkārtotas. Atsevišķu lakstīgalu dziesmas daudzveidība ir atkarīga no putna pieredzes. Tik raksturīgās dziesmas dēļ lakstīgalai ir bijusi liela nozīme arī latviešu kultūrā. 

Lakstīgalas uztraukumu raksturo skaļi svilpieni. Bet, par spīti krāšņajai dziesmai, lakstīgalas izskats gan nav tik krāšņs. Lakstīgalas ir brūngani pelēki putni ar tumši rūsgano asti. Vēderpuse ir gaišāka - balti pelēka, ar nelieliem raibumiņiem sānos. 

Ligzdu lakstīgalas būvē krūmos uz zemes, pērnajās lapās, diezgan noslēptās vietās. Lakstīgalas barojas galvenokārt ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem, sliekām, gliemežiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī reizēm ar ogām un sīkiem augļiem. 

Dzīvojam laikmetā, kad līdzās milzīgam apjomam zinātnisku faktu un pētījumu ir tik pat liels apjoms mārketinga satura, kurā vairs īsti nevaram orientēties un viegli nošķirt, kur graudi, kur sēnalas. Veselība ir tā joma, kur tas ir īpaši būtiski. Vairs nav tie laiki, kad informāciju par savu veselību meklējām tikai biezās enciklopēdijās. Mūsdienās talkā nāk mākslīgais intelekts un arī digitālā satura veidotāji. Vai varam ticēt visam, ko lasām? Kādos gadījos sociālo mediju satura veidotāji patiešām ir labs avots un kad jākļūst uzmanīgam?

Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, docētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datu pārvaldības speciāliste Viola Daniela Kiseļova. Ierakstā uzklausām kardiologa Kārļa Trušinska komentāru.

Viola Daniela Kiseļova norāda, ka "Eurostat" ir analizējis, cik daudz cilvēku pēdējo trīs mēnešu laikā internetā ir meklējuši ar veselību saistītu informāciju par kādām slimībām, par traumām, uzturu vai veselības uzlabošanu. Saskaņā ar "Eurostat" aptaujas datiem Eiropas Savienībā šādu cilvēku īpatsvars 2025. gadā sasniedz apmēram 60 procentus, bet Latvijā - aptuveni 47 procentus.

"Skaidrs arī, ka veselības informācijas meklēšana internetā kļūst arvien izplatītāka, lai gan Latvijā šie rādītāji joprojām ir zemāki nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs," atzīst Viola Daniela Kiseļova.

Pēdējā laika tendence - cilvēki dod analizēt un skaidrot savus analīžu rezultātus mākslīgajam intelektam. Vai to var uzticēt mākslīgam intelektam?

Viola Daniela Kiseļova: No manas puses galvenās bažas par mākslīgā intelekta lietojumu ir tā pārliecinošā retorika, kad izlasot arī man šķiet, ka varbūt nemaz nav jāveic pētījums. Es pajautāju jautājumu un varu pat palūgt, lai man publikāciju izveido, tādu, kas varbūt neeksistē nekur. Protams, svarīgs arī ir vaicājums, ko cilvēki vispār jautā mākslīgajam intelektam. 

Bažas ir par to, ka cilvēki nekorekti interpretē. Tas var būt palīdzošs rīks, lai labāk interpretētu kādus terminus, ja, piemēram, runā ar veselības aprūpes speciālistu, saņem atbildi un īsti kaut ko neuztver, tad var vienkāršotā valodā pēc tam pārskatīt un saprast, ko tas nozīmē.

Ēnas puse varētu būt, pirmkārt, sensitīvie dati, tie paši analīžu rezultāti tiek "iebaroti" mākslīgajam intelektam, mēs nezinām, kur tie dati nonāk tālāk. Mēs droši vien pat neizlasām šo politiku konkrētajam rīkam vai programmatūrai, cik ilgi šie dati tiek glabāti. Otrs - vai mēs tiešām, ja mums nav priekšzināšanu vai izglītības veselības nozarē, spēsim kritiski izvērtēt, kuri rezultāti ir patiesi un kas varbūt ir ļoti maldinoši?

Informācijas pieejamība pieaug, bet tas nenozīmē, ka iegūstam kvalitatīvāku saturu un ka spējam kritiski izvērtēt, kādu saturu patērējam. Kāds ASV veikts pētījums liecina, ka aptuveni 20% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir izmantojuši mākslīgo intelektu, lai jautātu kaut ko saistībā ar savu veselību.

Runājot par sociālo mediju algoritmiem, kas piedāvā dažādus līdzīgus ierakstus, ja esi izvēlējies vienu, Viola Daniela Kiseļova atzīst, ka jāuzdod jautājums, vai tiešām mēs saprotam, ko patērējam?

"Arī pētījumi rāda, ka cilvēki sāk arvien vairāk izmantot sociālos medijus un arī patērēt influenceru saturu saistībā ar veselības tēmām. Bet, ja paraugās datos, galvenokārt cilvēki uzticas veselības aprūpes profesionāļiem," norāda pētniece.

Vai ir pamats domāt, ka veselības influenceru veidotais saturs vismaz kādai daļai sabiedrības kļūst, ja ne gluži ģimenes ārsta aizvietotāju, tad par cilvēku, ar kuru primāri viņi konsultēsies vai uztvers viņu teikto kā konsultāciju par saviem veselības jautājumiem? 

Viola Daniela Kiseļova: Pētījumi rāda, ka primārais avots aizvien ir ģimenes ārsts vai veselības aprūpes speciālists. Bet vienlaikus mums ir jādomā arī par pašiem pētījumiem - kā tie tiek veikti un kāda ir metodoloģija. Un, ja mēs domājam par veselības informācijas meklēšanas paradumiem, tad tur galvenokārt ir intervijas un aptaujas.

Ir arī tāds fenomens kā sociāli pieņemamāka atbilde. Tas nozīmē, ka cilvēks, izvērtējot un iepazīstoties ar jautājumu, varbūt jutīsies kaut kādā mērā neērti atbildēt patiesi. Ja viņš patiesi zina, ka galvenokārt patērē saturu, kas saistās ar veselību, izmantojot sociālos medijus, nevis vēršoties pie sava veselības aprūpes speciālistu, pie ārsta, tad cilvēks varētu arī tās atbildes pielāgot, zinot, kā tas varbūt ir mums sociāli pieņemts. 

--

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar skaisto pogotāju lakstīgalu.

Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Līdz 31. maijam pulksten 23.59, notiek Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2026" pavasara balsojums. Tas ir aktīvs portālā LSM.lv. Vērtējamo grāmatu skaitā ir Kristīnes Jučkovičas stāstu grāmata "Viņa nāk", kas nākusi klajā "Latvijas medijos". 

Kristīne Jučkoviča ir dabas zinātņu bakalaure, sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu maģistre. Viņas ikdiena aizrit veselības aprūpes jomā, bet visos dzīves posmos līdzās ir bijusi arī rakstniecība. Pievienojusies dažādām Literārajām akadēmijām un pabeigusi Liepājas universitātes Rakstniecības studiju maģistrantūru.

Kristīni Jučkoviču uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa.