Nedrošība, vai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, ziņas par arestiem IT iepirkumos liek atgriezties pie jautājuma, kāpēc Latvijas valsts pārvaldē neveicas ar digitālo projektu īstenošanu? Vai iespējams atrast sistēmiskos iemeslus un secināt, kur jāveic kļūdu labojumi?

Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Rūta Pirta un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Nedrošība, vai rudens vēlēšanās darbosies vēlētāju reģistrs, un ziņas par aizturēšanām un arestiem IT iepirkumos šopavasar atsauca atmiņā tādas vairākas iepriekšējos skaļos skandālus, par kuriem arī mēs esam runājuši jau vairākkārt. Sākot ar neveiksmīgo e-skolu e-veselību, kas radījusi tik daudz galvassāpju. Tie ir pirmie, kas nāk prātā. Ir vēl bijuši arī citi nepatīkami procesu. Ir tāda sajūta, ka digitālo projektu īstenošanā esam gaužām lieli nemākuļi vai pat noziedzīgi, kā redzam pēc kriminālprocesa. Bet ir jau arī risinājumi, tai skaitā arī privātajā sektorā, kas ir itin ekselenti. Nav jau tā, ka Latvija būtu nemākuļu zeme.

Kāpēc mums tā neveicas tik bieži valsts pārvaldē? Vai varam atrast iemeslus un izdarīt kādus secinājumus? Aizdomāties par šo jautājumu lika publikācija portālā "Delfi", kuru bija sagatavojusi "Providus" komanda.

Izdevniecībā "Madris" klajā nākusi vēsturnieces Ingas Sarmas grāmata "Jūrmalas vasarnīcas, vasarnieki un vasaras dzīve Jūrmalā no 19. gs. līdz 1990. gadam", kurai materiāli vākti vairāk nekā 20 gadus.

"Man īstajā brīdī uzrodas īstie cilvēki ar īstajiem stāstiem", saka vēsturniece Inga Sarma, kura 40 gadus strādājot Jūrmalas muzejā, apsekojusi katru Jūrmalas rajonu, tikusies un intervējusi daudzus jūrmalniekus, bet bijuši arī gadījumi, kad pasaules slavenības kā fotogrāfe Ērika Ede no Gugenheima muzeja vai vācbaltiešu ģimenes fon Zengbušu pēcteči viņu uzmeklējuši paši. Būdama jūrmalniece no matu galiņiem līdz papēžiem, Inga Sarma grāmatu rakstījusi ar lielu mīlestību pret savu pilsētu. Viņa redz un pamato savu viedokli, kas Jūrmalai pietrūkst šodien, un stāsta par vēstures nospiedumiem, kurus šodienas Jūrmalas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā. Runājam par  Pētera Beltes apkopotajiem materiāliem, uz kuriem balstījusies, rakstot par Jūrmalu līdz 1919. gadam, par dienasgrāmatām  un koncertrecenzijām, ar kurām iepazinusies lielā skaitā, rakstot par pilsētu Latvijas brīvvalsts laikā, un savu pieredzi, ko izmantojusi apkopojot materiālus par padomju gadiem.

Sarunā - arī par Emīlu Dārziņu un viņa "Melanholisko valsi", patieso gadskaitli Edinburgas koncertdārza sezonas atklāšanai, ASV prezidenta Džona Kenedija uzturēšanos Jūrmalā un pozēšanu cilnim, nažu un dakšiņu škindoņu, kura skan pāri mūzikai Horna dārzā...

Drona sprādziens Krāslavas novadā, atlūzu atrašana kādas privātmājas teritorijā Rēzeknes novadā un brīdinājums mobilajā telefonā, ka Latvijas gaisa telpai tuvojas vēl viens drons – šie notikumi pēdējā mēneša laikā ļauj reāli apjaust, ka karš ir tepat blakus un esam tajā iesaistīti.

NBS Zemessardzes 3.Latgales brigādes komandieris Pēteris Suveizda: „Elektromagnētiskās kara darbības ietekmē nomaldījušies, mēs viņus saucam par klīstošajiem droniem, viņi šķērsoja Latvijas robežu un detonēja.”

Abi incidenti ar droniem gan Krāslavas, gan Rēzeknes novadā šobrīd ir Valsts drošības dienesta izmeklēšanā. Abos gadījumos Latvijas gaisa telpā ielidojušie droni bija Ukrainas izcelsmes un netika mērķtiecīgi virzīti uz Latvijas teritoriju.

Pēdējos gados aizvien biežāk parādās dažādi seriāli. Arī Latvijas seriālu aina ir krietni bagātinājusies, turklāt šobrīd arī jaunie kino profesionāļi ir pievērsušies šī lauka izpētei. Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālajā Filmu skolā 2. kursa studenti parasti veidoja īsfilmas, tomēr šogad kursabiedri sanākuši kopā, lai filmētu seriālu "Riets". Kā studenti tiek galā ar šo izaicinājumu?

Ilustrāciju īpašā nozīme bērnu grāmatās. Latvijas mākslinieku pieredze Boloņas bērnu literatūras tirgū. Par Latvijas panākumiem šajā tirgū saruna ar grāmatu izdevēju, apgāda "liels un mazs" vadītāju Alīsi Nīgali, un grāmatu māksliniecēm - Daci Krēsliņu un Gundegu Muzikanti.

No 13. līdz 16. aprīlim Itālijas pilsētā Boloņā norisināsies ikgadējais bērnu grāmatu tirgus. Šīs izstādes laikā tiek pasniegtas arī vairākas balvas. Šogad starp Hansa Kristiana Andersena balvas nominantiem bija ilustratore Gundega Muzikante par grāmatu, kas tapusi kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi par "Skaidu pasaka".

"Šogad pirmo reizi nominants no Latvijas bija iekļauts Hansa Kristiana Andersena balvas īsajā sarakstā. Jūtos priecīgi pārsteigta par to, ka iekļuvu šajā sarakstā, kurā ir seši mākslinieki pārstāvēti praktiski no visiem kontinentiem," atzīst Gundega Muzikante. "Jau pati iekļaušana īsajā sarakstā ir kā atzinības un kvalitātes zināms rādītājs, kas ļoti priecē. Ilgus gadus strādājot šajā jomā ir patīkami saprast, ka virziens, kurā tu darbojies, ir atzīts. (..) Tā ir atzinība, kas liecina par zināmu briedumu mākslā."

Alīse Nīgale piebilst, mākslinieces panākumi ir vēsturiski nozīmīgi Latvijai, jo līdz šim vēl neviens latviešu mākslinieks vai autors nav bijis iekļaut īsajā sarakstā.

Pasākuma laikā bija arī iespēja apskatīt simbolisku grāmatu plauktu "The BRAW Amazing Bookshelf", kurā iekļauti labākie darbi, kas iesniegti Boloņas grāmatu tirgus balvai "BolognaRagazzi Award". Šogad šajā sarakstā iekļuvušas divas Latvijas izdevniecību grāmatas. Apgāda "Zvaigzne ABC" izdotais Daces Krēsliņas grāmatu sērijas "Aizvēstures pilsētas detektīvi" trešais darbs "Spīdošās gaismas tracis" un izdevniecības "Liels un mazs" izdotā Ūnas Laukmanes bilžu grāmata "čuči, čuči".

Ķīmijas ābece – elementu periodiskā tabula – palīdzēja mums salikt pa plauktiņiem elementus, no kuriem esam veidoti mēs un pasaule mums apkārt. Tā ir gan leģendām apvīta, gan aizvien mainīgs zināmo elementu apkopojums, kas stāsta ne tikai par bieži sastopamiem materiāliem, bet arī ar retiem un sintētiskiem materiāliem, kurus dabā novērot praktiski nevaram. Ko zinām par periodisko tabulu senāk un kā tā attīstās mūsdienās? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ķīmijas zinātņu doktors Jānis Jaunbergs un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadošā pētniece Agnese Brangule.

Izmantots mākslā, radiācijas slimības ārstēšanā, ražošanā un senāk pat karavīru tērpu krāsošanā – „Prūsijas zilais” aizvien ir pētnieku uzmanības lokā. Kas īsti šī ir par vielu un kāds ir tās pielietojums?

„Prūsijas zilais”, citviet saukts arī „Berlīnes zilo”, ir krāsviela, ko krāsu ražotājs Johans Jakobs Dīsbahs nejaušības pēc atklāja 1704. gadā, vai kā citviet minēts, 1706. gadā Berlīnē alķīmiķa Johana Dipela laboratorijā. Dīsbahs, nepareizi sajaucot reaģentus, radīja piesātinātu tumši zilu krāsu.

Vizuālajā mākslā „Prūsijas zilo” piemin, runājot par japāņu gleznotāja Kacušikas Hokusai ļoti atpazīstamo gleznu „Lielais Kanagavas vilnis”. Tāpat šo krāsu var labi redzēt van Goga  darbā „Zvaigžņotā nakts virs Ronas”, bet ar šo krāsvielu mūsdienās ļoti daudz darbojas ķīmiķi, fiziķi, tā tiek izmantota  rūpniecībā, medicīnā, farmakoloģijā. Vairāk par šīs zilās krāsas daudzveidīgo dabu  un lietojumu stāsta ķīmiķis Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds.

--

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par skanīgo dziedātāju – melno meža strazdu.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par skanīgo dziedātāju – melno meža strazdu.

"Ja tautā dzirdēts, ka lakstīgala ir putns ar īpaši skaistu dziesmu, tad, manuprāt, agrā pavasarī tas ir melnais meža strazds," uzskata Ance Priedniece. "Melnā meža strazda dziesma ir tāda melodiska un maiga."

"Pirmā melno meža strazdu dziesma varētu izskanēt februāra beigās vai marta sākumā, bet siltākos gados kā pagājušogad, pat janvārī," turpina Ance Priedniece. "Man tā ir pavasara vēsma, kas sagādā milzīgu prieku. Atmiņā ir palikuši vairāki gadījumi, kad es esmu ieguvusi lielu prieku no melnā meža strazda dziesmas. Piemēram, sēžot Vecāķu stacijā, kad uz vadiem ir apsēdies melnais meža strazds un dziedājis. Vai arī ejot mierīgā vakara pastaigā kādā parkā koku galā sēdējis un dziedājis."